ASV valsts departamenta astoņu cilvēku komanda vada Vašingtonas centienus mazināt ekonomisko atgriezenisko efektu valstīm, kuras ir mērķētas ar Ķīnas sankcijām.
Komanda radās steigā, lai palīdzētu Lietuvai strīdā ar Ķīnu par Taivānu pirms diviem gadiem. Šodien šī grupa palīdz arvien lielākam skaitam valstu tikt galā ar to, ko diplomāti sauc par ekonomisko spiedienu no Pekinas puses.
Valstis “klauvē pie durvīm, viņi zvana,” teica Valsts sekretāra vietnieks Hose Fernandess nesenā intervijā Associated Press. “Mēs vadam konsultāciju firmu, kurai nav jāreklamē klienti, jo viņi paši nāk.”
Grupu vada Valsts departamenta vecākais padomnieks Melānija Hārta, kas pārskata iespējamās problēmas un izstrādā atbildes reakcijas valstīm, kas ir izolētas vai baidās zaudēt tirdzniecību ar globālo spēkstaciju Ķīnu. Kopš grupas darbības uzsākšanas ar Lietuvu, vairāk nekā desmit valstis ir vērsušās pie Baidena administrācijas pēc palīdzības, teica Fernandess.
Centieni notiek laikā, kad Vašingtona pastiprina savu kampaņu, lai atspiestu Ķīnas globālo ietekmi, un pieaug spriedze starp konkurentiem.
Ķīnas vēstniecība Vašingtonā noraidīja priekšstatu, ka Pekina izmanto ekonomisko spiedienu pret citām valstīm, sakot, ka tas ir “pilnīgi nepamatots”. Amerikas Savienotās Valstis, tā teica, ir tās, kas ekonomiski izspiež Ķīnu, ļaunprātīgi izmantojot eksporta kontroli, netaisnīgi izturēdamies pret Ķīnas uzņēmumiem un apzīmējot Pekinu par ekonomiskā spiediena izdarītāju.
Fernandess teica, ka tas ir paņēmiens, ko Ķīna “izmanto atkal un atkal. Viņi uzskata, ka iebiedēšana darbojas. Tāpēc mēs iesaistījāmies. Laiks bija pienācis šim jautājumam pielikt punktu.”
Piemēram, kad 2010. gadā Norvēģijas komiteja piešķīra Nobela Miera prēmiju ķīniešu disidentam, Pekina pārtrauca lašu iepirkumu no Ziemeļvalstīm. Divus gadus vēlāk Ķīna noraidīja banānu importu no Filipīnām pār teritoriālu strīdu Dienvidķīnas jūrā. 2020. gadā Pekina reaģēja uz Austrālijas aicinājumu izmeklēt COVID-19 pandēmijas izcelsmi, paaugstinot tarifus Austrālijas miežiem un vīniem.
Tad nāca Lietuva. 2021. gada beigās un 2022. gada sākumā Lietuvas uzņēmumi redzēja savus kravu sūtījumus uz un no Ķīnas aizkavētos, un viņiem tika brīdināts no lielajiem Eiropas uzņēmumiem, ka Lietuvā ražotās automašīnu detaļas tiks aizliegtas produktiem Ķīnas tirgum.
Tas notika pēc tam, kad Lietuva atļāva Taivānas de facto vēstniecībai Viļņā nēsāt Taivānas nosaukumu, nevis Taibei – Taivānas galvaspilsētas – kuru dod priekšroku Pekina. Ķīna uzskata pašpārvaldīto salu par daļu no Ķīnas teritorijas un protestēja pret Taivānas nosaukuma lietošanu.
Vietā, lai padotos, Ziemeļeiropas valsts lūdza palīdzību. ASV un tās sabiedrotie pastiprināja atbalstu.
Amerikas diplomāti meklēja jaunus tirgus Lietuvas precēm. Eksporta-importa banka Vašingtonā nodrošināja Viļņai 600 miljonu dolāru eksporta kredītu, un Pentagona parakstīja iepirkuma līgumu ar valsti.
Un “firma” turpināja darboties. Valsts departaments darbojas kā pirmās reakcijas līnija un var koordinēt darbības ar citām ASV aģentūrām, lai sasniegtu “visus ASV valdības rīkus”, paziņoja departamenta amatpersona, kas lūdza netikt nosauktai, lai apspriestu komandas detaļas.
Lai gan globālo piegādes ķēžu pārorientēšanai nepieciešami gadi, lai samazinātu atkarību no valstīm kā Ķīna, komanda cenšas piedāvāt ātrāku veidu krīzes mazināšanai, sacīja amatpersona, salīdzinot komandu ar neatliekamajiem medicīnas pakalpojumiem, kas “palīdz pārdzīvot to biedējošo ārkārtas situāciju”.
Piemēram, ASV var mēģināt sadarboties ar partneriem, lai palīdzētu valstij ātri novirzīt lauksaimniecības produktus uz jauniem tirgiem, izveidot vairāk aukstuma glabātuves, lai produkti var sasniegt tālākus tirgus vai uzlabot produktu kvalitāti, lai iegūtu pieeju vairumam tirgu, sacīja amatpersona.
Palīdzība ir konfidenciāla, sacīja amatpersona, atteicoties apspriest komandas rīcībā esošos līdzekļus vai nosaukt valstis, kas ir lūgušas palīdzību.
Šeja Vesteris, Āzijas ekonomisko lietu direktors Āzijas sabiedrisko politiku institūtā, teica, ka tas ir “nozīmīgs un ļoti nepieciešams pasākums”.
“Ķīnas pieaugoša ekonomiskā spiediena izmantošana valstu spiedienam politiskos strīdos ir nozīmīgs izaicinājums, kas prasa saskaņotu reakciju,” sacīja Vesteris, kurš aprīlī līdzautors ziņojumam par šo jautājumu.
Citu valstu reakcijas liecina par augstu pieprasījumu pēc šāda veida atbalsta, sacīja Vesteris.
Šajā mēnesī Lietuva rīkoja konferenci par ekonomiskajam spiedienam pretošanos un ārlietu ministrs Gabrieliuss Landsbergis teica, ka šo darbību mērķis “ir sagraut upurus, piespiežot viņus atteikties un publiski noliedz savu politiku”.
Lju Pengju, Ķīnas vēstniecības preses sekretars sacija, ka problēma ar Lietuvu bija “politiska nevis ekonomiska. Tika izraisitas ar Lietuvas rupjiem aktiem kas skar Ķinas intereses nevis ar Ķinas spiedienu uz Lietuvu.”
Fernandess apsveica Lietuvu par pretošanos Ķinai. “Lietuva mums deva iespēju pieradit ka ir alternatvas spiedienam,” viņš teica.
