Zviedrija samazina procentu likmes
Zviedrija ir veikusi drosmīgu soli, samazinot procentu likmes, pārsteidzot dažus analītiķus un iezīmējot jaunu posmu globālajā monetārajā politikā, kas varētu paātrināt ekonomisko izaugsmi vai atgriezt valstis, tostarp ASV, piesardzīgākā pieejā.
Procentu likmju samazināšana
Zviedrijas centrālā banka ceturtdienas rītā nolēma samazināt bāzes procentu likmi no 4% līdz 3,75%, sekojot citām mazām Eiropas valstīm, tostarp Šveicei un Ungārijai, paziņojot, ka sliktākais cīņā ar inflāciju ir beidzies.
Zviedrijas izvēlētais inflācijas mērījums ir krities līdz 2,2%, kas ir tuvu Zviedrijas centrālās bankas mērķim 2%. Virspusē tas ir tikai atalgojums disciplinētai monetārajai politikai, kas kopš 2022. gada sākuma strauji paaugstināja procentu likmes, lai tiktos galā ar problēmu.
Bet, ņemot vērā, ka Zviedrijas ekonomika atrodas recesijā, tas varētu būt tikai izmisuma zīme.
“Kad inflācija tuvojas mērķim, bet ekonomiskā aktivitāte ir vāja, monetāro politiku var atvieglot,” raksta Zviedrijas centrālā banka.
“Ja inflācijas prognoze joprojām ir spēkā, procentu likme tiek gaidīta vēl divas reizes samazināt otrajā pusgadā, saskaņā ar martā izteikto prognozi.”
Zviedrijas ekonomika 2023. gada ceturtajā ceturksnī saruka par 0,2% salīdzinājumā ar to pašu periodu 2022. gadā. Tas bija trešais ceturksnis pēc kārtas, kad Zviedrijas IKP saruka.
Tiek gaidīts, ka ASV Federālā rezervju sistēma pirmo reizi savā paplašināšanas ciklā samazinās procentu likmes septembrī vai novembrī, un tas ir pirmo reizi šajā gadsimtā, kad Zviedrija ir veikusi procentu likmju izmaiņas pirms ASV, un citām mazajām valstīm varētu sekot.
Valūtas problēmas
Morgan Stanley pēdējā nedēļas piezīmē nepalika nekas nepateikts par daudziem riskiem, ko Zviedrija uzņemtos, ja tā turpinātu maija procentu likmju samazināšanu.
Lai gan inflācija ir samazinājusies, Morgan Stanley analītiķe Gabriela Silova norādīja, ka vairāki spiedieni, tostarp augošas naftas cenas un augstāka pakalpojumu inflācija, sarežģī makroekonomisko ainu Zviedrijā.
Ir arī jautājums par tās valūtu, kas kontrolē tikai nelielu daļu no ASV dolāra spēka.
Tiek gaidīts, ka Zviedrijas valūta krona kritīsies vērtībā pēc Zviedrijas centrālās bankas procentu likmju samazināšanas. Procentu likmju samazināšana parasti vājina valūtas vērtību, palielinot pieejamās naudas apjomu salīdzinot ar citiem valūtami. Tas īpaši attiecas uz mazajiem valūtamiem kā krona.
Patiesi, krona trešdienas rītā pret dolāru kritusies par 0,5% pēc Zviedrijas centrālajai bankai paziņojuma.
“Ar mazu atvērtu ekonomiku kā Zviedrijai ir svarīgi pievērst nozīmīgu uzmanību FX [valūtas maiņas] apsvērumiem, procentu likmju gaidīšanai ārvalstīs un ģeopolitiskajai situācijai,” raksta Gabriela Silova.
Tikmēr ASV Federālajai rezervju sistēmai ir piesardzīgaka pieeja procentu likmju samazināšanai, cenšoties izvairīties no atgriešanās inflacionistiskajos ciklos, kas prasīja mēnešus laika lai tos apvaldītu.
Bet tai var nākties rīkoties draudu dēļ “smagam nosēdumam”, ja recesija rodas no ilgstoša paaugstinatu procentu likmju perioda.
Tikmēr tiek gaidīts, ka Eiropas Centrālajai bankai (ECB) nākamnedēļ sekos Zviedrijai ar savu procentu likmju samazinajumu. Driz būs skaidrs vai Eiropa ir bijusi noderiga eksperimenta trusis ASV par procentu likmju samazinajumu vai raktuvju kanaris par atjaunotu ekonomisko lejupslidi.
