Miljardieris Barijs Šternlihts prognozē, ka katru nedēļu bankrotēs viena banka, jo nekustamā īpašuma aizdevumi ir “trausli”.

Miljardieris Barijs Šternlihts prognozē, ka katru nedēļu bankrotēs viena banka, jo nekustamā īpašuma aizdevumi ir "trausli".

Barry Sternlicht izsaka bažas par ASV reģionālajām un vietējām bankām

Barry Sternlicht, līdzdibinātājs, priekšsēdētājs un izpilddirektors 115 miljardu dolāru vērtajam nekustamā īpašuma gigantam Starwood Capital Group, ir noraizējies par vairāk nekā 4000 reģionālajām un vietējām bankām ASV. Nekustamā īpašuma nozarei cīnoties ar augstākajām procentu likmēm, vakancēm un inflāciju, tās izvēlētie aizdevēji varētu piedzīvot sāpes, pēc miljardiera investora domām.

“Es domāju, ka cilvēki meklē šīs plaisas, un tagad jūs redzēsiet plaisu attīstību. Jūs redzēsiet, ka reģionālā banka bankrotē katru dienu, vai arī ne – katru nedēļu, varbūt divas nedēļā,” viņš teica CNBC otrdien.

Neskatoties uz Sternlichta prognozi, šogad līdz šim ir bankrotējusi tikai viena ASV banka: Republic First Bank, reģionālais aizdevējs, kas darbojās Filadelfijā, Ņujorkā un Ņūdžersijā. Banka sabruka un tika konfiscēti aptuveni 6 miljardi dolāru aktīvu un 4 miljardi dolāru noguldījumu no Federālā noguldījumu apdrošināšanas korporācijas (FDIC) pēc problēmām ar pieaugošajām procentu likmēm tās ievērojamajos komerciālajos nekustamo īpašumu portfeļos.

Sternlicht jau vairāk nekā divus gadus ir brīdinājis par gaidāmajām problēmām sakarā ar pieaugošajām procentu likmēm nekustamajā īpašumā un banku sektoros – kā arī visā ekonomikā. 2022. gada septembrī, tikai dažus mēnešus pēc tam, kad Federālā rezervju sistēma sāka paaugstināt likmes cīņai pret inflāciju, viņš teica, ka amatpersonas izmanto “novecojušus inflācijas datus”, īpaši saistībā ar mājokļiem, lai nevajadzīgi uzbruktu ekonomikai. Mēnesi vēlāk Sternlicht šo kritiku papildināja, apgalvojot, ka visa ekonomika “smagi lūst” augsto aizņemšanās izmaksu dēļ, un recesija ir gandrīz neizbēgama.

Bet, ASV pierādot savu noturību pret augstajām procentu likmēm un inflāciju līdz 2023. gada vasarai, Sternlicht atzina, ka viņa recesijas prognozes bija priekšlaicīgas, sakot, ka viņš “nepareizi novērtēja patērētāju spēku”. Tomēr miljardieris nekustamā īpašuma guru joprojām uzskata, ka noteikti ekonomikas segmenti nevar izturēt Federālās rezervju sistēmas priekšsēdētāja Džeroma Pauela straujos procentu likmju paaugstinājumus, tostarp nekustamo īpašumu un reģionālo banku sektorus.

“Viņam ir grūts uzdevums ar rupju instrumentu, un sekas ir tādas, ka nekustamais īpašums cieš, jo likmes pieauga tik ātri. Mēs to varējām pārvarēt, bet mēs to nevarējām pārvarēt tik ātri,” teica Sternlicht. “1,9 triljonu dolāru vērtie nekustamie īpašumi pašlaik ir trausls dzīvnieks.”

Aicinot Federālo rezervju sistēmu samazināt likmes – atkal

Lai gan daudzi nekustamā īpašuma sektori cīnās – piemēram, daudzdzīvokļu īpašumu vērtības ir samazinājušas par 26,9% no to 2022. gada otrā ceturkšņa maksimuma – biroju sektors ir piedzīvojis vairāk galvassāpju nekā jebkurš cits.

Augstas procentu likmes (kas palielināja aizņemšanās izmaksas un samazināja aktīvu vērtību) kombinācija ar hibrīda darba pieaugumu (kas palielināja vakances) īpaši smagi skar biroju īpašniekus pēdējo gadu laikā. Janvārī Sternlicht pat teica Bloomberg, ka biroju nekustamais īpašums piedzīvo “eksistenciālu krīzi” šobrīd un var saskarties ar 1 triljona dolāru zaudējumiem. Ja viņa prognoze izrādīsies pareiza, tas radīs nopietnas problēmas reģionu un vietējai bankai, kas tur nekustamo īpašumu parādu, bet kurai nav lielu bilances lapu, lai pietiekami labi pieturētos pret palielinoties aizdevumu zaudējumiem.

Daudzi Wall Street analītiķi, stratēģi un nekustamā īpašuma nozares līderi ir brīdinājuši par iespējamajiem jautājumiem reģionu banku vidū saistībā ar zemūdens nekustamo īpašumu aizdevumiem pēdējais gadus. Scott Rechler, Ņujorkas būvniecības investoru, operatoru un attīstītaju RXR vadītajs teica martaa, ka reģionu bankas būtiski saskaras ar “lēnu vilcienu avareju”. Ar viļņiem pēc viļņiem komerciālo nekustamo īpašumu aizdevumiem beidzoties nakošo gadu laikaa un verties nozaré kritoties, bankas cīnīsies ar pieaugošiem aizdevumu zaudéjumiem, apgalvoja Rechler.

“Es domaju, ka bus…500 vai vairak mazaku banku ASV nakošo divu gadu laika,” vinš brinija. “Es neteicu, ka tas visas bankrotesies, bet tas tiks piespiestas konsolidacijai ja netiks bankrotetas.”

Sternlicht vismaz dažas no šim murgainajam situacijam var izvairities ja Federálá rezervju sistéma izlemj samazinát procentu likmes. “Viena no veidiem ká iegut kapitalu šajas bankas ir samazinat likmes tapec ka tas padara to aktívus vertigakus,” vinš teica.

Miljardieris izpilddirektors apgalvoja ka vietéjas bankas ir vertigas glabát jo tas ir kritiski Amerikas ekonomikas “audumam” veicot aizdevumus mazajiem uznémumiem vai laukiem ko lielakas bankas bieži ignoré. Laba ziņa? Sternlicht uzskata ka Pauels samazinas likmes drizak neka velak potenciali glabájot dažas no šim bankam.

Sternlicht apgalvoja ka procentu likmes paaugstinajumi vairs nav velamo efektu samazinot inflaciju tas vietá radit nepieciesamu kaitéjumu nekustamajam ípasumam un reģionálajam bankam – un Pauels sák redzet to.

Vins atzimeja ka lielakajai dalai Amerikanu ipotekas ir fiksétas zemas procentu likmes “tapec ka pieaugums likmes nemaina vinu ienákumus” un Federálás rezervju politika tieši neietekme degvielas pártaikas vai apdrošinas cenas tieši – dažas no galvenajam kategorijam kas izraisa pašreizejo neatlaidigo inflaciju. Sternlichta skatijuma procentu likmes paaugstinajumi varbut nesniedz pretinflacijas medikamentus ko tie ir paredzeti. Un beidzot ar 34 triljonu doláru valsts parádu smagumu uz federálás valdibas budžetu Sternlicht apgalvoja ka Pauela gribés samazinát procentu likmes lai samazinátu procentu izdevumus. “Es domaju ka likmes samazinasies” vinš secinaja. “Pauels šobrid škiet meklé iemeslu lai tos samazinátu.”