Belģijas ekonomiskās problēmas
Galvaspilsētā, kas ir globālas varas centrs, politiskā sistēma, kuru pārņēmis haoss un kas drīzumā saskarsies ar vēlēšanām, turpina valsti virzīt uz pārmērīgu tēriņu — un ceļu uz aizvien pieaugošu parādu.
Belģija saskaras ar līdzīgām problēmām kā ASV
Šī valsts varētu izklausīties pēc ASV, taču tā patiesībā ir Belģija, kuras galvenajā pilsētā Briselē atrodas svarīgas Eiropas Savienības iestādes, sākot no parlamenta līdz Eiropas Komisijai.
Ar iedzīvotāju skaitu, kas līdzvērtīgs Ohaio štata iedzīvotāju skaitam, un nedaudz mazāku kopējo iekšzemes produktu, valsts publisko finanšu nekontrolējamība arvien vairāk atgādina pasaules lielākās ekonomikas situāciju, taču bez iespējas drukāt dolārus.
Tāpat kā ASV, investori šķiet neuztraucas par Belģijas aizņemšanās izrāvienu. Taču Belģija ir ceļā uz to, lai gadiem ilgi būtu ar sliktāko budžeta deficītu Rietumeiropā, kas var kļūt par pārbaudījumu bloka apņemšanās atjaunot fiskālo disciplīnu.
“Protams, pašreizējai situācijai nevar turpināties,” teica ekonomists Pēteris Vanden Houte no ING Briselē. “Var paiet ļoti ilgs laiks, līdz tiks izveidota jauna valdība. Tas viss nozīmē, ka Belģija patiešām var būt neaizsargāta pret nemieriem finanšu tirgos.”
Šķietami neapturamais ceļš uz lielāku parādu ir politiskās stagnācijas rezultāts sadalītajā valstī, kuru vada premjerministrs Aleksandrs De Kroo un viņa septiņu partiju koalīcija.
Lai gan tajai ir līdzīgas problēmas ar citām bagātajām ekonomikām, piemēram, augstākas aizņemšanās izmaksas, novecojoša iedzīvotāju struktūra, vāja produktivitātes izaugsme un steidzami aizsardzības un klimata saistības, valsts arvien grūtāk tiek pārvaldīta — un 9. jūnija vēlēšanas to, visticamāk, nemainīs.
Tāpat kā ASV, Belģijas parāds kā procentu daļa no IKP jau pārsniedz 100%, un šis rādītājs abās valstīs līdz 2029. gadam pieaugs par 10 procentpunktiem, saskaņā ar Starptautiskais Valūtas fonds.
Drīzumā tai būs trešais lielākais parāda koeficients eiro zonā pēc Grieķijas un Itālijas. To kopsummu uzkurina gada budžeta deficīti, ko SVF prognozē ap 4% līdz 5% — tikai par procentpunktu vai diviem mazāk nekā ASV.
Lielākas valstis, piemēram, Francija un Itālija, nesen ir sākušas aizņemties vairāk, taču tās vismaz cenšas tuvoties 3% deficīta līmenim, ko Komisijai būtu jāievēro. Šīs valstis drīzumā saņems pārmetumus no ES, ar Belģiju īpaši uzmanoties tās budžeta disciplīnas trūkuma dēļ.
Jebkuras cerības labot savas publiskās finanses ir izplēnējušas kā daļa no kompromisiem trauslajos politiskajos apstākļos. Pēc 2019. gada vēlēšanām pašreizējai valdībai bija nepieciešamas gandrīz 500 dienas ilgas sarunas, un pastāvošie spriedzes momenti pagājušajā gadā apturēja reformas, tostarp nodokļu plānu atcelšanu.
Lai gan polarizēšanās starp flāmu runājošo ziemeļu daļu un franču runājošo dienvidu daļu ilgi ir bijusi problēma šajos gandrīz 12 miljonu iedzīvotāju valstī, jūnija vēlēšanu sekas var būt vēl sarežģītākas.
- Populistiskas partijas pieaugošais atbalsts var sarežģīt situāciju. Tautas labklājības grupa Vlaams Belang, kas ilgi aicinājusi ziemeļu Flandrijas reģionu atdalīties, aptaujās saņem virs 25% atbalstu tur.
Tas nav ticams, ka tiks iekļauta federālajā valdībā, bet tās panākumi var atstumt citas uzvarošas partijas pat vēl mazinot spēju veidot funkcionējošu koalīciju. Šis scenārijs var atstumt pagaidu administratīvu vadību ilgstoši bez pilnvarojuma risinot Belģijas parāda problēmas.
Publiskajai finansei ir sava loma vēlēšanu laikmetos. Nacionlistiskajai partijai Jaunflandrijas Alianse, kurai ir lielakais deputatu skaits federajala parlamenta, ir nodoms veidot samazinatu pagaidu valdibu lai risinatu šo jautajumu pec balsojuma.
“Mums ir nepieciešama daudz efektivitates, gruti lemumi, politiska vadiba un tas ir tieši tas ko šai valstij trukst,” teica Antverpenes meris Barts de Ververs kurš vada partiju zinamu ka N-VA žurnalistiem šonedel.
ING Vanden Houte nav parrliecinats – “Ja tagad aplukojat dazadu politisko partiju velesanu programmas neviens patiesi neruna par to ka samazinat budzetu,” viņš teica.
Bet pat ja šadas politikas gūtu virsroku difuzais administrativais strukturas veids rada citu škiedru kas nesen tika uzsvetirts centrallaja banka. Tikmer augošie budžeta spiedieni ari nepalidz: neskatoties uz to ka NATO galvena miteklis atrodas Belgiya taja tika izterets tikai 1.1% no IKP aizsardzibai 2023. gada otrajam zemakajam rezultatam alianses vidu – un talu no 2% limena ko dalibvalstis merkejas.
Kredita noversanas uznemumi rupigi ver situaciju ar Fitch Ratings un Scope Ratings abiem negativiem prognozem.
“Izskatas ka ir noteikti risks pazeminajumam videtermina” teica Dario Messi fikseja ienakumu strategists Julius Baer. “Tas var rezultet spread tuvojas valstim piemeram Spanija un Portugale.”
Kas ir atbalstijis valsts augstas kvalitates kredita statusu – ne vairak ka tris soļi prom no augstakajam vertejumiem ko šadas kompanijas pieškir – ir tas bagatiba. Belgijas IKP per capita pielagots pirktspesjai bija sestais augstakais ES pagajusa gada. Videja parada termiņa ilgums kas parsniedz desmit gadus ir vel viens buferis.
Tapat ka citi eirozonas partneri valsts obligacijas nesen baudija labveligu finansu tirgu. Galvenais 10 gadu ienesigums svilpo ap 3% tuvu gada vidusmera videjam atstajot premium virs Vacijas partneriem – kopigais riska merijums – tuvu divu gadu zemakam punktam pie 54 bazes punktiem.
Kamers investori pagaidam nav satraukti tas paliek ES uzdevumos mudinat dalibvalstis labot savas publiskas finanses. Lai gan tas parada un deficita rezims tika apturets pandemijas laika tagad tas atkal stajas speka lai gan ar lielaku brivibu pieškirto valstim pec tam kad tas ratificeja nesenos reformus.
Pagajusa gada parsniedza deficita slieksni 3% vienpadsm ekonomikas bet par dažiem robežgadijumiem var piedot sakara ar mazinajumiem faktoriem sakot ar cilvekiem kas pazistami ar situaciju.
Belgija ticams bus starp tiem kas atkal sanems parrakumus no Komisijas kad tas sanems galigus datus no Eurostat šomeneša. Ņemot vera valsts ticamo nespēju labot šo situaciju un kontrastu ar tas partneriem tas var but kandidats uz eskalaciju piemeram sodiem un pieaugošu spiedienu rikoties.
Vai Belgijas politiska sistema var mainit savas publiskas finanses trajektoriju bus galvenais ES jauno noteikumu tests nakamajos gados. Pretadi – tapat ka ASV – uzmaniba pret tas pieaugošo parada slogu tikai turpinas palielinaties.
“Mums jareizbjeg ka kads cits teiks ko mums jadara – un tas ir svarigi” Finansu ministrs Vincents Van Peteghem sacija intervija pagajusa menesa. “Mums javeic šis reformas.”
