Tara Bosch zina, cik lielu prieku var sniegt konfektes. Viņa vienkārši nedomā, ka tas prieks ir jābūt tik saldam.
29 gadus vecā kanādiete augusi ar diviem pilnas slodzes darbiem, viena māte un rūpīga vecmāmiņa; viņas mīļākās bērnības atmiņas bija dalīšanās ar konfektēm ar vecmāmiņu, kurai bija gandrīz tikpat liela saldumu kāre kā viņai. Vecumdienās viņa teica Bosch, ka vēlētos, lai būtu bijis labāks, veselīgāks variants, kad viņa atļaujas.
Bosch paņēma ideju un aizskrēja ar to. Viņa dziļi iedziļinājās pētījumos par pārmērīgu cukura patēriņu un saprata, cik daudz kaitīgu sastāvdaļu izplatās katrā veikalā plauktos esošajā pārtikā. Bet problēma: viņa negribēja atteikties no konfektēm. Drīz pēc koledžas sākuma viņa sāka receptes testēšanu savā pagraba dzīvokļa virtuvē, piepildot simtiem gumijas lāču veidnītes ar dažādām garšu kombinācijām.
Starp otrajiem un trešajiem universitātes gadiem viņa zināja, ka viņai ir kaut kas īpašs, un saprata, ka nevēlas dzīvot ar jebkuriem “kas būtu, ja”. Tāpēc viņa pameta mācības un pilna laika nodarbojās ar zema cukura satura konfekšu izgatavošanu. Lēciens atmaksājās.
Ar neko savam vārdam izņemot savu 2009. gada Honda Fit hečbeku, viņa paņēma 105 000 dolāru apmērā parādsaistības un radīja SmartSweets. Fanfaras ieradās gandrīz uzreiz. Pirmajā gadā viņa pārdeva konfektes par 2 miljoniem dolāru. Otrajā gadā 16 miljoni. Trešajā gadā 60 miljoni. Un ceturtajā gadā 125 miljoni. 2020. gadā SmartSweets tika iegūts par 360 miljoniem dolāru, padarot Bosch, galveno īpašnieku, par miljonāru. Viņa pastāstīja tieši to, kā viņa to paveica.
Šis transkripts ir saīsināts un viegli rediģēts skaidrības labad.
Kas ir tavs fons?
Es augu Sarijā, Britu Kolumbijas rietumkrastā Kanadā. Savos pusaudžu gados es tiku audzināta ar vienu māti, tāpēc agrīnajos gados man bija liels piedziņas spēks atrast savu ceļu un finansiālo neatkarību pēc tam, kad redzēju, caur ko manai mātei bija jāiet un kā tas ietekmēja viņas pašapziņu un pārliecību.
Man bija divi nepilnas slodzes darbi, kamēr es mācījos skolā, patiesībā, jo man bija tik spēcīgs piedziņas spēks no tā, ko es redzēju savai mātei iziet—finansiālais drošības paklājs tika izrauts zem viņas kājām, kad viņa kļuva par vienu māti, un bija jāsāk no jauna.
Bet es arī redzēju, kāda būtu dzīve, ja viņas nebūtu tur, un tas man patiešām iedvesmoja vēlmi kļūt finansiāli neatkarīgai. Es izdomāju, kā izspiest skolu, zinot minimālo apjomu, cik daudz man vajadzēja mācīties, lai iegūtu vajadzīgās atzīmes, lai iestātos universitātē. Tad es visu savu uzmanību novirzīju uz darbu un naudas pelnīšanu, kas man šķita daudz vērtīgāka nekā tikai censties iegūt tikai A atzīmes.
Aptuveni tajos pašos gados es sāku reliģiski skatīties “Shark Tank” un “Dragon’s Den”—kas ir Kanadas versija “Shark Tank”—un pierakstīju tik daudz ideju, bet nebija pietiekami pārliecināta, lai rīkotos ar tām savas neveselīgas attiecības ar pārtiku dēļ.
Man patika konfektes—es ēdu konfektes visu laiku—bet viss cukurs lika man justies ļoti slikti par sevi. Es nonacu neveselīgajos ciklos, kur es ēdu pārak daudz cukura, tpc es sevi ierobežoju no tajiem. Tas patiešam ietekmēja manu pašapziņu un pārliecību. Tikai daudz vēlak manas pusaudžu gados, kad es sāku stradat papildinajumu veikalaa, mana prieksniece kļuva par manu pirmo mentori.
Viņa patiešam man iemacīja, ka viss ir atkarigs no gudrakam izvēlem pret pārtiku, ko tu mili. Tas palidzeja man atrast savas veseliga attiecibas ar partiku. Pec paris gadiem mana vecmamine, kas bija mana labaka draudzene pasaule augot, teica man ka nozel ka tik daudz lieka cukura—ipasi konfektes—kas mes tik biezi bavijamies kopaa.
Kur tu studēji koledžu?
Kanadā universitata saucas University of British Columbia. Kad es tiku uz UBC, es atceros sarunu ar vienu no maniem vidusskolas skolotajiem, un viņš bija tads: “Es zinu ka tu tiki ieksa bet koledza nav visiem”. Viņš kaut kada veida ieteica man izvēlēties citu ceļu un ka es neesmu paredzeta universitates ceļam.
Es vienmēr jutos ļoti novērteta no saviem vienaudžiem augot. Es domaju ka lielakoties tas bija saistits ar zemu pašapziņu un parrliecibu par sevi un ticibu sev. Bet kad es tiku universitate es patiesiba nezinaju kas mani aizrauj. Es tiku uz makslas fakultati bet patiesiba neatradu neko kas mani aizdedzinatu. Tad es nolemju ka vismaz sakuma germanistikas nodalas lai vismaz varetu runat vaciski ar savu vecmamminu.
Bet kamēr es biju universitata es saku veidot veseligu attiecibu ar partiku kas savukart noveda pie lielakas parliecibas par sevi un pirmo reizi kad es domaju ka esmu spejiga rikoties ar ideju un radit kaut ko dzive.
Es rikojos ar savu pirmo ideju kas sauca Decaled Out kad man bija 17 gadi. Tas bija startaps studentiem un iretajiem kas velajas rotat savas sienas bet nevar atstat pastavigus bojajumus ar vinila un kreidas sienas uzlimes. Tas bija mans pirmais pieredze ar razosanu pardosanu un izplatibu. Apmeream sesus menesus pec tam kad es to palaidu tas neizdevas. Bet tas bija lielakais svetibu jo tas deva man soli uz prieksakmeniem ko man vajadzeja lai rikotos ar nakamo ideju.
Kuru semestri tu pameti koledzu? Ka tu pieņemi šo lēmumu?
Vasaras laika 2015.gada starp otrajiem un tresajiem universitates gadiem es vel nebiju atradusi neko kas mani aizrauj. Tad es sanemu otro ideju pec pirma neveiksmiga kas bija SmartSweets. Es pilnigi iegremdejos saja ideja un lidz vasaras beigam lemums pamet skolu bija loti viegls un skaidrs man.
Es to redzeju it ka es butu 90 gadus vecs atskatoties atpakal. Es negribeju dzivot ar jebkuriem “kas butu ja” un es zinaju ka ja sis ideja neizdosies es varu atgriezties universitate un pabeigt savu diplomu. Bet es negribeju dzivot ar “kas butu ja”: Kas butu ja es nebūtu mēģinajusi sekot sajutai seví kas mani vilka pretim šai idejai?
Saruna ar vecmamminu patiesiba bija ispratisanas moments SmartSweets. Es domaju wow ka tu vari iet cauri visai sava dzive justies slikti par sevi del ta ko tu liec seví. Tas patiesiba bija moments kad es sev jautaju kapc nevar justies labi par konfektem?
Kad tu saprati ka sis bizness patiesiba atlec un ka tu vari atrast panakumus ar to?
No pirmas dienas kad es testeeju receptes savá virtuve es stradaju loti smagi lai iestradata Smart Sweet lielako viziju maná apziná. Ta lielaka vizija bija lai SmartSweets butu pasaules lideris revolucionizejot konfektes. Tad es atpakal izpildiju no tas un solem domaju labi ko man sodien vajag no savas virtuvites lai nonaktu pie gala vizijas ka SmartSweets bus pasaules lideris? Vizija likas tik reala man.
Kad tu sanemi savu pirmo lielo algu?
Veidojot SmartSweets es vienmer biju loti taupigs. Pirmos divus gadus es nesanemu algu. Tad mes tika pie Peter Thiel Fellowship programmas kas deva man 100000 dolaru bez saistibam—briva nauda kompanijai. Tas atlava man sakumam maksat sev algu. Es sadaliju to par diviem gadiem lai butu 50000 dolara alga. Un tad es loti loti taupiju. Es gribeju saglabat naudas pludi kompanija. Patiesiba tas nebija lidz SmartSweets lielakais dala tika ieguta ka es sanemu savu pirmo lielo algu—un ta bija liela alga. Lielaka dala no SmartSweets tika ieguta par 360 miljoniem dolaru un es biju galvenais ipasnieks.
Pirma gada mes pardodam konfektes par 2 miljoniem dolaru. Otra gada mes pardodam 16 miljonus dolaru. Tresa gada mes pardodam 60 miljonus dolaru. Ceturta gada mes pardodam 125 miljonus dolaru.
Kadel tu izlemeji pardot?
Es vienmer zinaju ka kada bridi SmartSweets augsa ir izjutigi sadarboties ar lielaku globalo organizaciju kam ir spejas paatrinat musu izplatibu un razosanas kanalus lai sasniegtu to virsotnejo viziju ka klut par globalo lideri revolucionizejot konfektes atrak.
Taja pasa laika kad mes tuvojamies 100 miljonu dolaru robezai gada apgrozijuma es patiesiba sakum zaudet speju redzet apkart sturiem un patiesiba justies ka esmu labakais cilveks CEO lomai. Es vienmer domaju par sevi no pirmas dienas caur prizmu: ka es vislabak kalpoju misijai? Ka varbut es turu kompaniju augsa?
Sakuma es slauciju gridas iepakojot kastes. Taja ceturta gada es patiesiba redzeju ak nu nespeju redzet apkart sturiem tad domaju ka patiesiba sakum tur kompaniju augsa no nakama augsa soli. Es zinaju ka neatkarigi no visa es uzaicinatu CEO; tas tiesam likas pareizais laiks darit abas lietas uzreiz. Sodien es joprojam esmu lielakais individualais akcionars un esmu padome.
Kur ir kompanija sodien?
Sodien SmartSweets ir numur viens pardodama zema cukura satura konfekte Ziemeļamerika. Mes esam 130000 veikalos Kanada un ASV un lidz sim datumam mes palidzejam cilvekiem atbrivoties no vairak ka 5.6 miljardiem gramu cukura.
Vai tu vari dalities ar saviem ieņemumiem pirms tu pardosi?
Ceturta gada mes nopelnijam 125 miljonus dolaru gada apgrozijuma. Man bija 25 gadi kad nopelniju savus pirmos miljonus dolaru pec kompanijas lielakas dalas iegusananas.
Vai tu atceries emocijas aiz tam?
Viena no SmartSweets pamatnostadnem bija ka es vienmer gribeju godinat ikvienu kas bija dala no celojuma kopaa ar mani. Katrs cilveks musu komanda bija akcionars. Es teicu tiem ka mana ceriba prieks vinim ir ka SmartSweets var but lilipads vinu celojumam vai nu tas ir sapnu auto pirksana vai sapnu majas pirma iemaksa.
Pec iegusananas es redzeju ka katrs var izbaudit sos lilipad brizus un tas bija lielakais emocionalais moments prieks manis. Mans lielakais emocionalais moments bija speja pilna loka bridi parupeties par savu vecmamminu un mamminu. Tas bija lielakais davanas.
Kads ir tavs aptuvens neto vertiba?
200 miljoni dolari
Kadel tev ir svarigi palidzet citam sievietem vaditajas?
Kad es sakum starteju lasiju tik daudzas gramatas podcasts un YouTube video un biju paveicies macities no daudzu briniskigu cilveku celojumiem. Tomer lielaka dala no siem stastiem bija no
