Stratēģiskās tarifu izmaiņas
ASV prezidenta Džo Baidena administrācija ir gatava nākamnedēļ atklāt plašu lēmumu par Ķīnas tarifiem, kas, kā paredzams, mērķēs uz atslēgas stratēģiskajām nozarēm, vienlaikus noraidot Donalda Trampa ieviestos vispārējos tarifu paaugstinājumus, ziņoja informēti avoti.
Lēmums ir 2018. gadā Trampa laikā ieviesto tā saukto 301. sadaļas tarifu pārskata kulminācija. Jaunie tarifi koncentrēsies uz tādām nozarēm kā elektromobiļi, baterijas un saules paneļi, saglabājot esošos tarifus. Paziņojums paredzēts otrdien, teica divi avoti.
Lai gan lēmums var tikt atlikts, tas tomēr ir viens no Baidena lielākajiem soļiem ekonomiskajā sacensībā ar Ķīnu. Tas balstās uz viņa aicinājumu pagājušajā mēnesī paaugstināt tarifus Ķīnas tēraudam un alumīnijam, kā arī svaigas izmeklēšanas uzsākšanu par Ķīnas kuģu būvniecības nozari.
Juans vājinājās ziņu dēļ, savukārt Ķīnas akciju indekss CSI 300 kritās līdz pat 0,6% agrajā tirdzniecībā, pirms atguva aptuveni pusi no sava krituma. Ķīnas Ārlietu ministrija un Tirdzniecības ministrija piektdienas rītā vietējā laikā neatbildēja uz komentāru pieprasījumiem.
“Tas noteikti liktu investoriem apstāties pie akcijām, kas varētu būt pakļautas riskam,” teica investīciju direktors abrdn Xin-Yao Ng, piebilstot, ka daudzi zaļo tehnoloģiju zīmoli, piemēram, bateriju gigants Contemporary Amperex Technology Co., jau ir ierobežojuši savu klātbūtni ASV tirgū. “Visi zina, ka tas ir risks.”
Prezidenta Si Dziņpina stratēģija palielināt ražošanu, lai apturētu ekonomisko lejupslīdi mājās, ir izraisījusi trauksmi ārzemēs. ASV un Eiropas Savienības līderi ir norājuši Pekinu par valsts subsīdijām, kas, viņuprāt, ir izraisījušas lētu eksporta plūdu, apdraudot darba vietas viņu tirgos.
ASV pretojas Ķīnas “negodīgajai ekonomiskajai praksei un pārmērīgajai ražošanas jaudai,” Baidens teica pagājušajā mēnesī. “Es nemeklēju cīņu ar Ķīnu. Es meklēju konkurenci, bet godīgu konkurenci.”
Tarifi, visticamāk, neietekmētu Ķīnas uzņēmumus nekavējoties, jo tās pasaules līmeņa EV giganti lielākoties ir bloķēti no ASV tirgus ar auto tarifiem. Tās saules enerģijas uzņēmumi galvenokārt eksportē uz ASV no trešajām valstīm, lai izvairītos no ierobežojumiem, ar ASV uzņēmumiem meklējot augstākus tarifus arī šai tirdzniecībai.
Baidens un viņa pretinieks Tramps abi cenšas parādīt sevi kā stingrus pret Ķīnu, virzoties uz atkārtotu vēlēšanu duelis novembrī. Baidens pagājušajā mēnesī parakstīja likumu, kas sāka atpakaļskaitīšanu video koplietošanas platformai TikTok atdalīties no tās Ķīnas vecākiem ByteDance Ltd., vai arī atstāt ASV tirgu.
Tramps ir apsolījis paaugstināt tarifus Ķīnai vispārēji, ja tiks pārvēlēts, solot 60% nodokli visiem Ķīnas importiem. Daudzi demokrāti ir noraidījuši šo pieeju, daļēji tāpēc, ka tas paaugstinātu cenas ASV patērētājiem, kas cīnās ar inflāciju.
Trampa pēdējā administrācijas laikā Vašingtona un Pekina nonāca savstarpējā tirdzniecības karā, kur Ķīna atbildēja ar pasākumiem, kas bija vērsti uz sāpju radīšanu Amerikas sirds zemē, mērķējot uz lauksaimniecības eksportu.
ASV senators Čaks Graslijs, republikānis no Aiovajas štata, teica, ka viņš sagaida Pekinas reakciju. “Mēs zinām, kā Ķīna reaģēja, kad Tramps ieviesa tarifus,” viņš piebilda. “Viņi sita lauksaimniecību ar to. Es nevaru būt drošs, ka Ķīna skars lauksaimniecību tāpat kā Trampa laikos, bet viņi atbildēs.”
Baidena paziņojums
Baidena paziņojumu oficiāli īstenos ASV Tirdzniecības pārstāvja Ketrinas Tai birojs, kas pagājušajā mēnesī teica, ka viņa gaida secinājumu pārskatam, kas sākts 2022. gadā, lai beigtos “drīz”. Administrācija bija meklējusi veidus, kā padarīt tarifus stratēģiski efektīvus un efektīvus, viņa piebilda.
Gājiens notiek pēc tam, kad Baidens pagājušajā mēnesī ieteica jaunus 25% tarifus Ķīnas tēraudam un alumīnijam, daļu no virknes soļiem Amerikas tērauda sektora stiprināšanai un tā darbinieku piesaistīšanai vēlēšanu gadā. Šis solis tika uzskatīts par lielā mērā simbolisku, jo pašlaik Ķīna eksportē maz abu metālu uz ASV.
Pekina uz metāla ierobežojumu draudiem reaģēja ar ierobežojumiem, piemērojot tarifus ASV propionskābei – eksporta tirgum, kas pagājušajā gadā Amerikai bija vērts 7 miljonus dolāru saskaņā ar muitas datiem. Tomēr tarifu palielināšana plašam rūpniecības spektram var izraisīt spēcīgāku Ķīnas amatpersonu reakciju.
Esošo pienakumu pilns klāsts aptver importu no rūpnieciskiem materiāliem, piemēram, mikroshēm un ķimikālijas, līdz pat patēriņa precēm, tostarp apģērbam un mēbelēm. Tramps ieviesa pirmos tarifus 2018. gadā, atsaucoties uz 1974. gada Tirdzniecības akta 301. sadaļu.
Gadiem ilgi iekšējais sadalijums neļauja Baidena komandai nonakt pie vienpratiguma par to, ko darit ar tarifiem. Daži amatpersonas, tostarp finanšu sekretare Džaneta Jelena bija argumentejuši par to ka samazinot ierobežojumus sadzives prieksmetiem var palidzet mazinat ASV inflaciju.
Lai gan Baidena administracija bija apsvērusi politiskas sekas tarifu izmaiņam, USTR 2022. gada beigas uzsaka juridiski obligatu formalu to ietekmes paskatu. Bez šadas izvertes ierobežojumi saktu automatisks beigties 2022. gada vidū.
Trampa laikos Vašingtona un Pekina panaca t.s. pirma faze vienošanos 2020. gada sakuma. Tas samazinaja dažus muitas nodoklus pretim tam ka Ķina apsolija risinat intelektuala ipašuma zagašanas jautajumus un palielinat savus energijas lauksaimniecibas rupniecibas preču un pakalpojumu iegades par 200 miljardiem dolari divos gados lidz 2021. gada beigam. Ķina neizpildija solijumus par vairak neka trešdaļu.
Baidena tarifu solis notiek pec tam kad ASV attiecibas ar Ķinu ir stabilizetas pedejos menesos pec virknes diplomatisks tiksanos. Pec tam kad ASV prezidents tikas ar savu Ķinas kollegu Kalifornija pagajusa novembri Baidens teica ka ir panakts “paties progress”.