Novembra prezidenta vēlēšanu uzvarētājs saskarsies ar milzīgu izaicinājumu nākamgad, kad beigsies gandrīz 4 triljonu dolāru vērtie nodokļu samazinājumi
Laela Brainarda, Valsts Ekonomikas padomes direktora, piektdienas uzrunā uzsvēra administrācijas atšķirības ar republikāņiem nodokļu jautājumos. Savā uzrunā Brukingsa institūtā Brainarda izteica viedokli par augstākiem nodokļiem uzņēmumiem un ārkārtīgi bagātajiem, lai atbalstītu vidusšķiru.
“2017. gada nodokļu paketes beigšanās nākamgad liktu nodokļu taisnīgumu uzmanības centrā,” teica Brainarda. “Prezidents ir apņēmies neuzlikt nodokļus nevienam, kurš pelna mazāk par 400 000 dolāriem, un vēl vairāk samazinās nodokļus strādniekiem un ģimenēm, lūdzot uzņēmumiem un tiem, kas atrodas augšgalā, dot lielāku ieguldījumu.”
Daudzi 2017. gada ienākumu nodokļu samazinājumi, ko parakstīja toreizējais prezidents Donalds Tramps, beigsies pēc 2025. gada. Ja visi nodokļu samazinājumi beigsies, lielākajai daļai ASV mājsaimniecību būtu jāpalielina maksājumi IRS. Taču, ja visi nodokļu samazinājumi tiktu pagarināti, nacionālajam parādam nākamajā desmitgadē tiktu pievienoti papildus 4,6 triljoni dolāru, ieskaitot parāda apkalpošanas izmaksas.
Tramps, republikānis, apgalvo, ka nodokļu palielināšana iznīcinātu ASV ekonomiku. Taču Baidens, demokrāts, vēlas pagarināt vidusšķiras nodokļu samazinājumus, vienlaikus palielinot nodokļus ļoti rentablām kompānijām un bagātākajai Amerikas daļai.
Savā uzrunā Brainarda teica, ka 2017. gada nodokļu samazinājumi nespēja nodrošināt republikāņiem solīto izaugsmi, ko apstiprina lielākā daļa ekonomisko analīžu. Viņa apgalvoja, ka republikāņu nodokļu kodeksa pārskatīšana ļauj bagātajiem mājsaimniecībām spēlēt pēc sava noteikumu kopuma, kas palīdz viņiem maksāt zemākas likmes nekā daudziem ar vidusšķiras ienākumiem.
Viņas uzruna izmantoja vairākus “godīguma” vārda variantus 16 reizes kā skaidru mēģinājumu pievērst uzmanību šim jautājumam, jo daudzi vēlētāji vairāk koncentrējas uz inflāciju, imigrāciju un ārpolitiku kā galvenajiem politikas izaicinājumiem valstij.
Tramps ir apgalvojis, ka visu viņa nodokļu samazinājumu beigšanās izraisītu masveida atlaišanu, kas varētu pastāvīgi kropļot ekonomiku. Viņa komentāri atspoguļo ticību tam, ka izaugsme rodas no uzņēmumu un bagāto investoru izvēlēm, savukārt Baidens cer uz izaugsmi, kas rodas no vidusšķiras mājsaimniecību tēriņiem un taupīšanas, kas jūtas finansiāli droši.
Trampa 2017. gada pārskatīšana samazināja uzņēmumu nodokļu likmi līdz 21%, lai padarītu to konkurētspējīgāku starptautiski. Likums arī pagaidu kārtā samazināja ienākumu nodokļus, ko maksā lielākajai daļai ASV mājsaimniecību, daļēji samazinot robežnodokļu likmes un palielinot standarta atskaitījumu.
Kopumā šo izmaiņu rezultatā neitrālais Nodokļu politikas centrs sākotnēji lēsa, ka ģimene no 40. līdz 60. procentu ienākumu grupas vidēji ietaupītu 930 dolārus gadā. Taču kaut kas augstajos 1% atgūtu 51 140 dolārus un tie augstajos 0,1% ietaupītu 193 380 dolārus.
Lai gan Baidens ir teicis, ka vēlas paaugstināt nodokļus tikai bagātajiem un uzņēmumiem, Tramps savos sapulcēs atbalstītajiem saka, ka viņa demokratisks pretinieks paaugstinot visiem nodokļus.
Republikanis uztur, ka augstais inflacijas līmenis Baidena laikos, kad valsts atveseļojas no koronavīrusa pandēmijas, bija vienlīdzīgs ar nodokļu palielinajumu, ko viņš apgalvo tikai pasliktinoties, ja Baidens paliks Baltais nams.
“Baidens vēlas paaugstinat nodokļus papildus tam (inflacija) un paaugstinat uzņēmumu nodokļus, kas novedīs pie jūsu darba vietu iznīcinajuma un ziniet ko, galu galą tas tikai novedīs pie valsts iznīcinajuma,” teica Tramps.
Taču arī Tramps atbalsta dažus milzīgus nodokļu palielinajumus pašam sev, ierosinot 10% tarifu aptuveni 3 triljonu dolaru vērtiem importiem gadam.
Marta analizē liberlais Amerikas Progresam centrs lēsa, ka uzņemumi tarifus tieši pados tautai patērētajiem, liekot tipiskai ģimenei maksat 1500 dolari vairak gadam – faktiski nodoklu celšanu.
Turklât Trampa nodoklu samazinâjumu pagarinâšana, kas beigsies nâkamâ gada beigâs, radîs ievêrojamus izdevumus.
Trešdienas ziņojumâ Kongresa Budžeta birojs lêsa, ka visu samazinâjumu pagarinâšana pievienotu papildus 4.6 triljonus dolâru budžeta deficîtâm lîdz 2034. gadam. Šajâ summa ietilpst gan zaudêtie ieņêmumi no pagarinâjumiem, gan papildus procenti par augstâko valsts parâdu.
Brainarda savâ uzrunâ teica, ka Baidena nodoklu plâns atspoguļo viņa apņemšanos “fiskalajai atbildîbai”. Tomêr nav skaidrs, kâ viņš varêtu tik daudz samazinât deficîtu kâ reklâmets viņa budžeta priekšlikumâ nâkamajam fiskalajam gadam.
Baidena plâns no šî gada sâkuma pieņêma visu Trampa nodoklu samazinâjumu beigšanos. Tas nozîmê, ka tajâ nav iekļautas izmaksas par nodoklu samazinâjumu pagarinâšanu tiem, kas pelna mazâk par 400 000 dolâriem – solîjums, kas varêtu izsmelt lielâko daļu no 3.2 triljonu dolâru deficîta samazinâjuma viņa plânâ.
“Prezidents Baidens cenšas to darît abos veidos,” teica Braiens Riedls, Manhetenas institûta vecâkais biedrs un bijušais republikâniskais kongresa palîgs. “No vienas puses Baidens saka, ka viņš atcels Trampa nodoklu samazinâjumus un prasîs visus rezultâtus deficîta samazinâšanai. Bet no otras puses viņš saka, ka viņš neļaus nodoklu samazinâjumiem beigties apakšejai 98%. Un tie ir pretrunîgi.”
Republikaniem arî var rasties problêmas turpinot 2017. gada nodoklu samazinâjumus nepasliktinot valdîbas finanses.
Augstâka parâda perspektîva var likt likumdevêjiem meklêt iespêjamus izdevumu samazinâjumus sacija Pols Winfris bijušais Domestik Policy Council vietnieka direktors Trampa prezidentûras laikâ. Augstâka parada slodze varêtu novest pie augstakâm procentlikmêm kas nonaktu patêrêtâjiem kâ dargaki hipotekarijie krediti un auto aizdevumi.
“Es vienkarsi nezinu kâ mês varam runât par visu samazinajumu pagarinâsanu nevielaikus samazinot izdevumus,” sacija Winfris Ekonomikas politikas inovaciju centra prezidents un vaditajs domnica. “Ja federàlà valdiba turpinàs têrêt naudu šàdà apjomà tas radîs pastàvîgu spiedienu uz procentlikmêm.”