Palestīnas tiesības un privilēģijas ANO
ANO Ģenerālā asambleja piektdien ar lielu balsu vairākumu piešķīra jaunas “tiesības un privilēģijas” Palestīnai un aicināja Drošības padomi atkārtoti izskatīt Palestīnas pieprasījumu kļūt par Apvienoto Nāciju Organizācijas 194. dalībvalsti.
Balsojuma rezultāti
Pasaules organizācija apstiprināja arābu un palestīniešu ierosināto rezolūciju ar 143 balsīm pret 9 ar 25 atturoties. Pret balsoja Amerikas Savienotās Valstis, kopā ar Izraēlu, Argentīnu, Čehiju, Ungāriju, Mikronēziju, Nauru, Palau un Papua-Jaungvineju.
Balsojums atspoguļoja plašu globālo atbalstu Palestīnas pilntiesīgai dalībai Apvienoto Nāciju Organizācijā, daudzas valstis paužot sašutumu par pieaugošo upuru skaitu Gazā un bažas par lielu Izraēlas ofensīvu Rafahā, dienvidu pilsētā, kur patvērumu meklējuši aptuveni 1,3 miljoni palestīniešu.
Tas arī parādīja pieaugošu atbalstu palestīniešiem. Ģenerālās asamblejas rezolūcija no 27. oktobra, aicinot uz humanitāro pamieru Gazā, tika apstiprināta ar 120 balsīm pret 14 ar 45 atturoties. Tas notika tikai dažas nedēļas pēc tam, kad Izraēla uzsāka militāro ofensīvu atbildes reakcijā uz Hamas uzbrukumu dienvidu Izraēlai 7. oktobrī, kurā gāja bojā 1200 cilvēki.
Rezolūcijas nozīme
Lai gan piektdienas rezolūcija Palestīnai piešķir dažas jaunas tiesības un privilēģijas, tajā tiek atkārtoti apstiprināts, ka tā joprojām ir ANO novērotājvalsts bez pilntiesīgas dalības un tiesībām balsot Ģenerālajā asamblejā vai jebkurā tās konferencē. Un Amerikas Savienotās Valstis ir skaidri norādījušas, ka bloķēs Palestīnas dalību un valsts statusu līdz tiešas sarunas ar Izraēlu atrisinās galvenos jautājumus, tostarp drošību, robežas un Jeruzalemes nākotni, un novedīs pie divvalstu risinājuma.
Amerikas Savienoto Valstu vēstnieka vietnieks Roberts Vuds piektdien teica, ka ASV atbalstīs Palestīnas valsts statusu tikai tad, ja tiešas sarunas garantēs Izraēlas drošību un nākotni kā demokrātiskai ebreju valstij un ka palestīnieši var dzīvot mierā savā valstī.
Amerikas Savienotās Valstis arī vetoja plaši atbalstītu padomes rezolūciju 18. aprīlī, kas būtu pavērusi ceļu pilntiesīgai Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībai Palestīnai.
Saskaņā ar ANO hartu potenciālajiem Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībniekiem jābūt “miera mīlošiem”, un Drošības padomei jāiesaka to uzņemšanu Ģenerālajai asamblejai galīgai apstiprināšanai. Palestīna kļuva par ANO novērotājvalsti 2012. gadā.
Amerikas Savienotās Valstis uzskata piektdienas rezolūciju par mēģinājumu apiet Hartas noteikumus, Vuds atkārtoja ceturtdien.
Atšķirībā no rezolūcijām Drošības padomē, 193 dalībvalstu Ģenerālajai asamblejai nav veto tiesību. Piektdienas rezolūcija prasīja divtrešdaļu balsu vairākumu no balsotajiem dalībniekiem un ieguva ievērojami vairāk nekā nepieciešamais minimums 118 balsis.
Amerikas Savienoto Valstu sabiedrotie atbalstīja rezolūciju, tostarp Francija, Japāna, Dienvidkoreja, Spānija, Austrālija, Igaunija un Norvēģija. Bet Eiropas valstis bija ļoti sadalītas.
Rezolūcija “nosaka”, ka Palestīnas valsts ir kvalificēta dalībai – izmetot sākotnējo valodu, ka Ģenerālajai asamblejai ir spriedums, ka tā ir “miera mīloša valsts”. Tāpēc tajā ieteikts Drošības padomei atkārtoti izskatīt tās pieprasījumu “labvēlīgi”.
Palestinas dalibvalsts statusa meklējumi
Atjaunotais spiediens uz pilntiesīgu Palestīnas dalību ANO notiek laikā, kad karš Gazā ir izvirzījis vairāk nekā 75 gadus veco Izraēlas-Palestīnas konfliktu uz priekšplāna. Vairumos padomes un asamblejas sanāksmju humanitārā krīze, ar ko saskaras palestīnieši Gazā, un vairāk nekā 34 000 cilvēku nogalināšana teritorijā, saskaņa ar Gazas veselības amatpersonu datiem, ir radusi sašutumu daudzviet pasaulē.
Pirms balsojuma Rijads Mansurs, Palestīnas ANO vēstnieks, emocionālajā runa asamblejai teica: “Nav vardu, kas varētu aprakstīt šo zaudējumu un traumu nozimi palestīniešiem, viņu ģimenēm, kopienam un mūsu tautai kopumum.”
Viņš teica, ka palestīnieši Gazas joslai “ir izspiesti lentes malai, dzivibas robežai” ar Izraēlas aplenkumu Rafah.
Mansurs apsūdzēja Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu sagatavojamies “nogalinat tūkstošus cilvēku savas politiskas izdzivošanas nodrošinam”, kura mērķis ir izniciet palestineisu tautu.
Viņš sveica rezolūcijas spēcigo atbalstu un paziņoja AP, ka tagad 144 valstis ir atzinušas Palestinas valsti, tostarp četras valstis kopš 7. oktobra – visas no Karibiem.
Izraēlas ANO vēstnieks Gilads Erdans asi iebilda pret rezolūciju, apsūdzot ANO dalibvalstis par Hamas 7. oktobra uzbrukuma nenoradisanu un cenšanos “atlidot moderno nacistu ar tiesibam un privilegijam”.
Viņš teica, ka ja šodien notiktu vēlēšanas, Hamas uzvarētu, un brinija ANO dalibvalstis, ka tas “ir par to dot privilēgijas un tiesibas nakošajai teroristiskajai Hamas valstij”. Viņš pacela fotoattelu ar Jehju Sinvaru – Hamas uzbrukuma Izraēlai galveno plenotaju -, sakot, ka terorists “kura deklarētais mērķis ir ebreju genocids” būs nakošais Palestinas liders.
Erdans ari apsudzeja asambleju par ANO Hartas pargajisanu, pacelot divas lapas ar uzrakstu “ANO Harta” maza smalcinataja, ko viņs turēja rokas.
Sakotneji rezolucijas projekts tika ieverojami mainits lai risinatu ne tikai ASV bet ari Krievijas un Kinas bažas – tris Rietumu diplomati teica anonimitate sakara ar privato sarunu raksturu.
Pirmais projekts paredzeja Palestinas “tiesibas un privilegijas kas nepieciešamas lai nodrošinatu pilnvērtigu un efektivu dalibu” asamblejas sanaksmes un ANO konferences “vienlidziga pamata ar dalibvalstim”. Tajaa ari netika minets vai Palestina var balsot Ģenerala asambleja.
Saskaņa ar diplomatiem Krievija un Kina kas ir stipri Palestinas ANO dalibvalsts atbalstitaji bija nobažijusies ka tiesibu un privilegiju pieškirana saraksta pielikuma var radit precedentu citam gaidamam ANO dalibniekiem – Krievija par Kosovu un Kina par Taivani.
Saskaņa ar ilggadeju ASV Kongresa likumdošanu Amerikas Savienotas Valstis ir pienemts pamest finansejumu ANO agenturam kas dod pilntiesibu dalibu Palestinas valsti kas var nozimet finansiala atbalsta pamesto ASV lielakajam devetajam.
Galigais projekts ko balsoja izmeta valodu kas liktu Palestinu “vienlidziga pamata ar dalibvalstim”. Lai risinatu Kinas un Krievijas bažas tas nolema “iznemuma karta bez precedentu radisanas” pieņemt tiesibas un privilegijas pielikuma.
Tajaa ari tika pievienots punkts pielikuma kas skaidro ka tas nedod Palestinai tiesibas balsot Ģenerala asambleja vai izvirzit kandidatus ANO agenturam.
Ko rezolucija dod Palestinai ir tiesibas runat par visiem jautajumiem ne tikai tiem kas saistiti ar palestineisiem un Tuvie Austrumi izvirzit darba kartibas punktus un atbildet debates un darboties asamblejas galvenajas komitejas. Tas ari atļauj palestineisiem piedalities ANO un starptautiskajas konferences ko riko Apvienotas Nacijas bet bez tiesibam balsot.
Palestinas prezidents Mahmuds Abass pirma reize iesniedza Palestinas iestades pieteikumu ANO dalibvalsts statusam 2011. gada. Tas neizdevas jo palestineisi nesaņema nepieciešamo minimalo atbalstu no deviniem no Drošibas padomes 15 locekliem.
Vini gaja uz Ģeneralo asambleju un panaca vairak neka divtrešdaļu balsu vairakumu lai paceltu savu statusu no ANO novetotaja lidz novetotaja dalibvalsti. Tas atvera durvis Palestinas teritorijam pievienoties ANO un citam starptautiskam organizacijam tostarp Starptautiskajai Kriminaltiesai.
Drošibas padomes balsojuma 18. aprili palestineisi ieguva daudz lielaku atbalstu pilntiesigai ANO dalibvalsts statusam. Balsojums bija 12 par Lielbritanija un Šveice atturoties un Amerikas Savienotas Valstis balsojot pret un vetojot rezoluciju.
