Ķīnas ekonomikas problēmas
Ķīnas vadība paļaujas uz eksporta pieaugumu, lai atdzīvinātu slīdošo izaugsmi, taču šīs politikas nespēs izraut pasaulē otru lielāko ekonomiku no strupceļa, kurā tā atrodas, teica augsta līmeņa Ķīnas eksperts.
Neveiksmīgās Pekinas politikas
Anne Stevenson-Yang, J Capital Research līdzdibinātāja un grāmatas “Wild Ride: A Short History of the Opening and Closing of the Chinese Economy” autore, norādīja uz Pekinas neveiksmēm savā viedokļa rakstā New York Times sestdien.
“Gadu ilgi haotiskas un neapdomīgas politikas, pārmērīga Komunistiskās partijas kontrole un nerealizēti reformu solījumi ir radījuši strupceļa Ķīnas ekonomiku ar vāju iekšzemes patēriņa pieprasījumu un samazinātu izaugsmi,” viņa rakstīja. “Vienīgais veids, kā Ķīnas vadītāji var izkļūt no šīs bedres, ir atgriezties pie eksporta palielināšanas.”
Rezultātā radīsies vairāk spriedzes ar Ķīnas tirdzniecības partneriem, kamēr lētas ražotās preces turpinās plūst tirgos, savukārt ķīniešu tauta kļūs pesimistiskāka, kas novedīs pie valdības represijām, prognozēja Stevenson-Yang.
Komunistiskās partijas pārmērīgā kontrole
Ķīnas ekonomikas problēmu pamatcēlonis ir Komunistiskās partijas pārmērīgā kontrole, kas nepazudīs, kamēr tās stratēģijas, kas koncentrējas uz rūpnieciskās jaudas pievienošanu, ir pretproduktīvas, viņa teica.
Lielākā daļa ekonomistu ir ieteikuši Ķīnas vadītājiem atbrīvot savu kontroli pār privāto sektoru un veicināt lielāku patēriņu, kas prasītu valdības reformu – “un tas ir nepieņemami,” viņa piebilda.
Tjaņanmeņas laukuma protesti
1989. gada Tjaņanmeņas laukuma protesti bija iespēja liberalizēt valdību, reaģējot uz augošo privāto sektoru, kas radies no ekonomiskajām reformām, kas sākās desmit gadus iepriekš. Taču tas būtu vājinājis Komunistiskās partijas varu, norādīja Stevenson-Yang.
“Tā vietā Ķīnas vadītāji izvēlējās nošaut protestētājus, vēl vairāk pastiprināt partijas kontroli un atkaroties no valdības investīcijām ekonomikas veicināšanai,” viņa teica.
Gadu desmitiem ilgi Ķīnas investīciju vadītā izaugsme centās nomierināt tautu, kamēr lētie eksporti saglabāja zemas cenas Rietumos. Tikmēr Ķīnā uzkrājās parādi, un jaunie infrastruktūras un mitekļu projekti palika neizmantoti.
Prezidenta Si Dziņpiņa politikas iespējas
Tagad prezidents Si Dziņpiņs saskaras ar politikas iespēju trūkumu, brīdināja Stevenson-Yang, jo ķīniešu patērētāji atteicas palielināt tēriņus, un Ķīnas tirdzniecības partneri izvirza vairāk barjeru tās eksportam. Patiesi, Baidena administrācija gatavojas ieviest smagus tarifus uz virkni Ķīnas preču. Inovācijas arī neglābs situāciju, jo Ķīnas ekonomika joprojām galvenokārt balstās uz esošo tehnoloģiju kopēšanu, viņa piebilda.
“Visi šie faktori nozīmē, ka ‘reformu un atvēršanas’ laikmets, kas ir pārveidojis Ķīnu un saistījis pasauli kopš tā sākuma 1970. gadu beigās, ir beidzies ar vaimanu,” viņa secināja. “Mao Dzeduns reiz teica, ka nenoteiktajā pasaulē ķīniešiem jā’rok tuneli dziļi, jākrāj graudi visur un nekad nejāmeklē hegemoniju.’ Šis apsēstības mentalitātes veids atgriežas.”
Ķīnas izaugsmes palēnināšanās, nekustamā īpašuma krīze, augsts jauniešu bezdarbs un ASV ierobežojumi būtiskajai tehnoloģijai ir noveduši pie prognozēm par t.s. “zaudēto desmitgadi” stagnacijai. Norādot uz Ķīnas novecojošo iedzīvotaju skaitu, pieredzējis stratēģis Ed Yardeni pagajusajaa gadajaa teica, ka valsts var kļūt par “lielako veco cilvēku mitekli pasaulē”.
Tomēr augsta līmeņa Ķīnas eksperts pirms mēneša brīdinaja pret šadu pesimismu, sakot, ka tas var likt ASV kļūt pašapmierinatam.
“Lai gan tās izaugsme pēdējos gados ir palēninajusies, Ķīna turpmakajos gados var paplašinaties divreiz straujak neka ASV,” rakstija Nikolas Lardijs, Peterson Institute for International Economics vecakais pētnieks Foreign Affairs žurnala rakstaa.
