Generatīvā mākslīgā intelekta burvība
Ja izmantojat generatīvo mākslīgo intelektu, jūs zināt, ka tas var šķist kā burvība. Sarunu roboti un multimediju modeļi var bez piepūles radīt dzeju vai augstas izšķirtspējas video ar pirkstu kustību.
Bet mākslīgā intelekta modeļu ātrās izvades un gludās saskarnes slēpj milzīgo fizisko infrastruktūru aiz tiem – un, kā mākslīgais intelekts turpina augt, datu centri un enerģijas stacijas, uz kuriem tas ir balstīts, sāk piesaistīt plašu uzmanību ārpus nozares.
Šonedēļ es devos ar vilcienu uz Orangeburgu, Ņujorkas štata, mierīgu apakšējās Hadsonas ielejas priekšpilsētu, tikai 25 jūdzes attālumā no Manhetenas centrā. Es tur biju, lai apmeklētu vienu no vairākiem mākslīgā intelekta infrastruktūras projektiem, kas parādās visā valstī – Orangeburga ir datu centra kompānijas DataBank jaunākās vietnes nākotnes mājvieta, kas nosaukta par LGA3.
DataBank jau darbojas divos datu centros Ņujorkas metropolē: viens Ņūarkā, Ņūdžersijā, un viens Čelsijā, Manhetenā. Bet LGA3 būs līdz šim lielākais objekts – 250 miljonu dolāru vērts, 200 000 kvadrātpēdu liels objekts, kas patērē līdz pat 45 megavatiem enerģijas, lai darbinātu piecas milzīgas datu zāles, kas pilnas ar datoru mikroshēmām.
Iekārta tiks atvērta tikai nākamgad, bet nomnieki jau ir rezervējuši vietu – visvairāk Ņūdžersijas bāzētais mākslīgā intelekta uzņēmums CoreWeave, kurš nesen nodrošināja acis plosošu 19 miljardu dolāru novērtējumu un jau ir rezervējis gandrīz pusi no LGA3 jaudas.
“Mākslīgā intelekta straujais pieaugums ir prasījis pilnīgu tradicionālo datu centru pārvērtēšanu, lai apmierinātu pieprasījumu pēc nākamās paaudzes skaitļošanas prasībām, un šis jaunais datu centra kampus piedāvā dažas no vismodernākajām jaunajām tehnoloģijām, kas ļaus mums nodrošināt mūsu klientiem,” CoreWeave dibinātājs Bens Venturo man rakstiski atbildēja.
Mans taksometrs no vilciena stacijas pieņēma ne mazāk kā četras nepareizas pagriezienus, kamēr mēs vijāmies gar fermu mājām un biroju parkiem līdz LGA3 būvlaukumam, kas atrodas starp elektrostaciju un Ņūdžersijas štata robežu. Izlecot no mašīnas, mana pirmā iespaids bija par ēkas milzīgo izmēru. LGA3 izskatījās apmēram Ņujorkas pilsētas kvartāla lielumā, masīva vienstāva halle ar augstiem griestiem – es nebūtu pārsteigts, ja tur varētu ietilpināt komerciālo lidmašīnu.
‘Atkarīgi no tehnoloģijas’
DataBank izpilddirektors Raūls Martineks mani sagaidīja ieejot, valkājot caurspīdīgas brilles un lavandas krāsas pogaino kreklu. Martineks ir bijis interneta infrastruktūras nozarē jau desmitgadēm, gandrīz kopš komerciālā interneta sākuma 1990. gadu beigās. Viņš ir strādājis DataBank kopš 2017. gada, uzraudzot uzņēmuma 69 datu centrus ASV un Lielbritānijā. Martineks man teica, ka kopš 90. gadu beigu dot-com burbuļa viņš nav redzējis tamlīdzīgu sprādzienu digitālajai infrastruktūrai kādu rada mākslīgais intelekts.
“Cilvēki ir atkarīgi no tehnoloģijas, punkts. Un galu galā datu centru sektoram tas nozīmē, ka mēs ļaujam cilvēkiem izmantot vairāk tehnoloģiju,” Martineks man teica. “Ja izmantojat vairāk tehnoloģiju, jums ir nepieciešamas vairāk šķiedras optikas kabeļi, vairāk mobilo torņu, vairāk datu centru. Un šajā konkrētajā fāzē, kur mēs esam ar mākslīgo intelektu, datu centri ir šaurais kakls.”
Milzīgs pieprasījuma pieaugums no mākslīgajiem intelektiem ir izvirzījis datu centrus uz pirmo lappusi ziņu virsrakstos. Martineks man skaidroja, ka lielāko daļu lietu, ko mēs darām tiešsaistē mūsdienās – sasniedzot attēlus mūsu tālruņos, ritinot sociālos medijus vai mudinot ChatGPT – ietver fizisku aparatūru vairak nekâ mums šķiet. Wi-Fi maršrutētaji un mobilo torņi pastavigi suta signâlus caur zemzemes šķiedras optikas kabeļiem uz datu centriem un attâlinâtiem serveriem, pieejot glabâto informâciju un uzturot internetu darbîbâ.
“Internets ir tîkls, vai ne? Informâcija tiek nosutîta caur šķiedras optikas kabeļiem kâ fotoni. Un tie ceļo apkârt pasaulei gandrîz gaismas âtrumâ,” Martineks teica. “Es vakar vakarâ satiku tîkla puisi un jautâju: ‘Ko tu dari?’ Viņš teica: ‘Mēs esam santehniķi, vai ne?'”
Un šajâs dienâs bût santehniķim ir labs bizness. Eksponenciâls datu daudzuma pieaugums interneta radîšanai un lietošanai pêdêjo 20 gadu laikâ – un cerîbas, ka mâkslîgais intelekts to visu paâtrinâs vêl vairâk – nozîme, ka vieta visai šai informâcijai ir augstâ pieprasîjumâ.
“Šis ierîce nepastâvêja pirms 2007. gada,” Martineks man teica, norâdot uz savu iPhone. “Tad padomâjiet par to, cik daudz satura un cik daudz lietotņu ir radîtas [ar to]. Visa šî lieta nonâk datu centrâ… Tas ir fiziskais ekosistêmâ.”
Mâkslîgais intelekts palielina nepieciešamîbu pêc bûvniecîbas vietas
Datu centri varbût nav visseksîgâkie projekti, bet straujais pieprasîjums no mâkslîgâ intelekta uzņêumiem piesaista lielu naudu, smagu preses uzmanîbu un dažus no celtniecîbas lielâkajiem vârdiem. Tikai DataBank kopš 2016. gada ir iztêrêjusi aptuveni 4,5 miljardus dolâru datu centru projektos. Tishman Speyer, nekustamâ îpašuma kompânija, kas bûvê LGA3, ir viens no visprestižâkajiem vârdiem biznesâ: tas strâdâjis pie Pasaules Tirdzniecîbas centra un Čikâgas Džona Henkoka centra bûvniecîbas un tam pieder arî Rokfelleru centrs. Zems stâvs datu banka blakus priekšpilsêtas beisbola kompleksam var šķist dîvaina papildinâjuma tâ portfelim, bet tas derêjas uz to, ka datu centri izrâdîsies tikpat svarîgi kâ debesskrâpji.
Kad es pirmo reizi saņêmu uzaicinâjumu apmeklêt objektu, atrašanâs vieta mani pârsteidza. Ņujorka? Viena no valsts augstâko nekustamâ îpašuma un enerģijas cenâm? Vai nebût lêtak bûvêt to vidû tukšumam, kur zeme ir lêtaka un pieejama lêta atjaunojamâ enerģija?
Bet Martineks skaidroja, ka daudziem klientiem nav praktiski atrasties tûkstošiem jûdžu attâlumâ no vienas no svarîgakajâm jûsu biznesa daļâm. Ņujorka ir viena no valsts lielakajâm datu centru tirgiem ar aptuveni 800 megavatiem jaudas šobrîd tiešsaistê, lielakoties apkalpojot finanšu un tehnoloģiju uzņêmusi kas paļaujas uz tuvu skaitļošanas jaudu lai veidotu un tirgotos visu diennakti.
“Nav praktiski datu centram atrasties vidû nekur – ir pârak liela aizture,” Martineks sacîja atsaucoties uz kavêjumiem atbildes laikos starp datoriem un attalinâtajiem datu centriem. “Pa ceļam var notikt pârak daudzas lietas.”
“Datu centri parasti koncentrêjas ap metropolitênajâm teritorijâm,” viņš turpinaja. “Ņujorka vienmêr ir bijusi diezgan liela datu centra tirgus. Tas tiešâm ir saistîts ar iedzîvotaju skaitu un uzņêmumu funkciju – ja esat JPMorgan Chase & Co., jûs negribat savu datu centru Omahâ.”
Arî sabiedriskâ politika ir faktors. Ņujorkas gubernatore Keti Hočula agrak šogad atklaja štata Empire AI iniciatîvu, kas paredzêja vairak neka 400 miljonus dolaru lai finansetu starp citâm lietâm infrastruktûru piemêram datu centru projektus.
Uzvelkot cieto cepuri un atstarojošo vesti es pastaigajos apkart pusuzceltajai struktûrai ar diviem bûvdarbu vadîtajiem. Viņi noradija uz lidmašinu angara izmêra zonu kur beidzot tiks uzstadiiti datorchipi kopâ ar ventilaciju un ûdens dzesesanu lai tie neparsilst.
Kad bûvdarbi bus pabeigti CoreWeave un DataBank citi klienti sak instalêt savus chipus un DataBank gaida ka iekarta bus pilniba darbiba jau nakoša gada sakuma. Kad tas bus tiešsaistê CoreWeave sak iznemt savus skaitlišanas jaudus tehnoloģiju startapiem un citiem mâkslîgajiem intelektiem. Martineks man teica ka DataBank nav bijis grûtibas atrast klientus.
“Mês parakstijâm ligumu ar CoreWeave pagajušaja gada. Šis celtnes pat nebija tad – tas bija tikai augsne. Tad redziet cik pieprasîtiba ir šim produktam,” Martineks sacija “Ir trakums.”
Ka saka sakam kad dzelzs karsta – DataBank jau sagatavo plânus vel vienai vietai blakus LGA4. Nakošreiz kad braucat apkart pilsetai sekojiet lîdzi nenozimigam ekam jusu apkartne: Maksliigais intelekt datu centra buve var but tuvak neka jus domajat.
