Kanzasā drīzumā varētu piedāvāt līdz pat 5 miljoniem dolāru grantus skolām, lai aprīkotu novērošanas kameras ar mākslīgā intelekta sistēmām, kas spēj atpazīt cilvēkus, kuri nes ieročus.
Taču gubernators vēl ir jāapstiprina izdevumi, un skolām ir jāatbilst ļoti konkrētiem kritērijiem.
Mākslīgā intelekta programmatūrai jābūt patentētai, “atzītai par kvalificētu pretterorisma tehnoloģiju”, atbilstošai noteiktiem drošības nozares standartiem, jau izmantotai vismaz 30 štatos un spējīgai atklāt “trīs plašas ieroču klasifikācijas ar vismaz 300 apakšklasifikācijām” un “vismaz 2000 permutācijām”, starp citu.
Pašlaik tikai viena kompānija atbilst visiem šiem kritērijiem: tā pati organizācija, kas tos reklamēja Kanzasas likumdevējiem, veidojot štata budžetu. Šī kompānija, ZeroEyes, ir strauji augošs uzņēmums, ko dibinājuši militārie veterāni pēc nāvējoša šaušanas incidenta Marjori Stonemanas Daglasas vidusskolā Floridā.
Kanzasas likumprojekts, kas vēl gaida gubernatora Laura Kellija apstiprinājumu, atklāj divas lietas.
Pēc daudziem augsta profila šaušanas gadījumiem skolu drošība ir kļuvusi par daudzmiljardu dolāru industrijas nozari. Un štatu galvaspilsētās dažas kompānijas veiksmīgi pārliecina politikas veidotājus iekļaut savus konkrētos korporatīvos risinājumus štata likumdošanā.
ZeroEyes arī šķiet būt vienīgais uzņēmums, kas kvalificējas štata ieroču atklāšanas programmām saskaņā ar pagājušajā gadā Mičiganā un Jūtā pieņemtajiem likumiem, šogad Floridā un Ajovā pieņemtajiem likumprojektiem un Kolorado, Luiziānā un Viskonsinā izvirzītajiem likumprojektiem.
Piektdien Misūri kļuva par jaunāko štatu, kas pieņēma likumdošanu, kas vērsta uz ZeroEyes, piedāvājot 2,5 miljonus dolāru atbilstošos grantus skolām ieroču atklāšanas programmatūras iegādei, kas atzīta par “kvalificētu pretterorisma tehnoloģiju”.
“Mēs nemaksājam likumdevējiem, lai viņi mūs iekļautu savos likumprojektos,” teica ZeroEyes līdzdibinātājs un galvenais ieņēmumu virsnieks Sems Alaimo. Bet “ja viņi to dara, tas nozīmē, ka es domāju, ka viņi veic savu mājasdarbu un pārliecinās, ka iegūst pārbaudītu tehnoloģiju.”
ZeroEyes izmanto mākslīgo intelektu ar novērošanas kamerām, lai identificētu redzamus ieročus, tad nosūta brīdinājumu operatīvajam centram, kur strādā visu diennakti bijušie tiesībsargi un militārie veterāni.
Ja ZeroEyes personāls apstiprina draudu kā leģitīmu, tiek nosūtīts brīdinājums skolas amatpersonām un vietējai varai.
Mērķis ir “iegūt to ieroci pirms tiek nospiests sprūds vai pirms tas nonāk pie durvīm,” teica Alaimo.
Daži apšauba likumdošanas taktiku.
Superkonkrētais Kanzasas likumprojekts – īpaši prasība, ka uzņēmumam jau jābūt produktam vismaz 30 štatos – ir “iespējams visnegodprātīgākais, ko esmu jebkad lasījis” likumdošanā, teica Džeisons Stoddards, Čarlza apgabala publisko skolu drošības un aizsardzības direktors Merilendā.
Stoddards ir nesen izveidotās Nacionālās Skolu Drošības Direktoru padomes priekšsēdētājs, kas tika izveidota, lai noteiktu standartus skolu drošības amatpersonām un pretotos piegādātajiem, kas arvien vairāk reklamē konkrētus produktus likumdevējiem.
Kad štati piešķir miljoniem dolāru noteiktiem produktiem, bieži vien tas atstāj mazāk naudas citiem svarīgiem skolu drošības pasākumiem, piemēram, elektroniskajiem durvju slēdzenēm, pretplīsumu logiem, sakaru sistēmām un drošības personālam, viņš teica.
“Mūsdienīga ieroču atklāšana ar mākslīgo intelektu ir absolūti brīnišķīga,” teica Stoddards. “Bet tas, iespējams, nav prioritāte, kas 95% skolu Amerikas Savienotajos Valstos pašlaik nepieciešama.”
Tehnoloģija arī var būt dārga, tāpēc dažas valstis izveido grantu programmas. Floridā likumdošana ZeroEyes tehnoloģijas ieviešanai skolās tikai divos apgabalos kopumā izmaksāja aptuveni 929 000 dolāru.
ZeroEyes nav vienīgais uzņēmums, kas izmanto novērošanas sistēmas ar mākslīgo intelektu ieroču atklāšanai. Konkurents Omnilert pirms vairakiem gadiem pamanijis no avarejas bridiinajuma sisteeemas uz ierocju atklashanu un ari piedava visu diennakti stradajoshus monitoringu centrus lai aatru laiku peec AI noteiktajiem ierociem nodotu bridiinajumus vieteejiem amatiniekiem.
Bet Omnilert vēl nav patentējis savu tehnoloģiju. Un tas vēl nav ticis atzīts par pretterorisma tehnoloģiju saskaņa ar ASV Iekšzemes drošības departamenta 2002. gada federālo likumu, kas nodrošina atbildības aizsardzību uzņēmumiem. Tas ir pieteicies abiem.
Lai gan Omnilert ir simtiem skolu, tajos produkti nav 30 štatos, sacija Omnilert marketings viceprezidents Marks Frankens. Bet vinsh teica ka tas nevajadzetu diskvalificet vinha kompaniju no valsts grantiem.
Frankens ir sazinajies ar Kanzasas gubernatora biroju ceriba ka vinja veiks konkretu kriteriju veto kas vinja doma “radi konkurences pretlikumu vide”.
Ajova likumdosana kas prasa skolam uzstadit ierocju atklasanu programmaturu tika grozita lai kompanijam kas nodrosina tehnologiju lidz 2025 gada 1 julijam sanemtu federalo atzisanu ka pretterorisma tehnologiju. Bet Demokratisko valsts Rep. Ross Wilburn sacija ka sakotneji ta atzisana bija domata ka stimuls kompanijam attistit tehnologiju.
“Tas netika izveidots lai sniegtu vai veicinatu jebkadu priekshrocibu vienai konkretai kompanijai vai citai,” Wilburn sacija laika nama debatem.
Kanzasa ZeroEyes strategijas virsnieks februari sniedza parskatu par savu tehnologiju K-12 Izglitibas Budzeta Komitejai. Tas ieklauta dziva AI ierocju atklasanu demonstracija un dazadas faktiskas novershanas fotografijas kur redzami ieroci skolas stavlaukumos un transporta stacijas. Prezentacija ari noradija ka pagajushaja gada varasiestades aiztureja aptuveni desmit cilvekus tieesi saistiba ar ZeroEyes bridiinajumiem.
Kanzasas valsts Rep. Adams Tomass Republikanis sakotneji ierosinaja konkreti nosaukt ZeroEyes finansesanas likumdosana. Gala versija novera kompanijas nosaukumu bet saglabaja kriterijus kas butiski ierobeza to lidz ZeroEyes.
K-12 Budzeta Komitejas priekssedetaja Kristeja Viljamsa Republikane aizstavija so prasibu. Vinja argumenteja sarunas sanaksme ar senatoriem ka studentu drosibas del valsts nevar atljauties no standarta piedavajuma procesa kaveshanam. Vinja ari slavina kompanijas tehnologiju ka unikalu.
“Mes neuzskatam ka bija cita alternativa,” Viljamsa sacija pagajushaja menesi.
5 miljonu dolari pieejami ne visam skolam bet Tomass sacija ka summa varak pieaugt kad cilveki redzes cik labi ZeroEyes tehnologija strada.
“Es ceru ka tas dariisi tieesi to ko mes redzejam ka tas dariisi un novers gun violence skolas,” Tomass sacija The Associated Press “un mes varam beigas panakt to katras skolas.”
