Cīņa ar neauglību darbā
Becca Čembera vēlējās, lai darbā būtu kāds, ar ko varētu runāt, kamēr viņa pārvar neauglības ārstēšanu.
Taču viņa to paturēja pie sevis.
Čembera, komunikāciju vadītāja uzraudzības programmatūras uzņēmumā ControlUp, savā LinkedIn ierakstā aprakstīja savas klusās cīņas, kas izraisīja vairāk nekā 3000 reakciju un komentāru no cilvēkiem, kas izteica viņai pateicību par stāsta dalīšanos.
“Es katru dienu gāju uz darbu un veicu savus pienākumus – smaidīju, izrādīju pozitīvu attieksmi, ceļoju tur, kur bija nepieciešams, pildīju vairāk nekā tika prasīts – un mani kolēģi pat neiedomājās, caur ko es eju,” viņa rakstīja.
Čembera saka, ka būtu bijis daudz vieglāk, ja darbā būtu kāds, ar ko varētu runāt par savām garīgajām cīņām, katru šķērsli un vilšanos mākslīgās apaugļošanas (IVF) procesā, kā arī par vispārējām jūtām un bažām, kad viņa mēģināja ieņemt.
Tikšanās galā ar neauglību darba laikā
IVF cikls var prasīt gandrīz katru dienu ārsta vizītes, ikdienas hormonu injekcijas, invazīvas procedūras un blakusparādības, piemēram, jutīgumu injekciju vietās, vēdera uzpūšanos, galvassāpes un nogurumu.
Čembera pavadīja trīs gadus mēģinot ieņemt caur daudziem neveiksmīgiem intrauterīnās inseminācijas (IUI) cikliem – kur spermu tieši ievieto dzemdē, izmantojot katetru – un četriem IVF cikliem.
Darbs ap auglības ārstēšanu nozīmēja, ka Čembera veica darba zvanus ceļā uz ārsta vizītēm un gaidīja ārsta zvanu darbā katru dienu pēc olšūnas iegūšanas ar atjauninājumiem par simetriju un vērtējumu. Tas nozīmēja ikdienas injekciju ieplānošanu ap darba prasībām un sāpes no pastāvīgajiem dūrieniem, pirkstiem, pārbaudēm un testiem.
“Tas ir tik izsmeļoši un dramatiski, un mēs strādājam caur to,” viņa saka. “Mēs nevaram paņemt mēnesi brīvu no darba, lai to darītu vairākas reizes, mēs vienkārši strādājam caur to un apkārt tam.”
Čembera saka, ka daudzas reizes viņai šķita, ka būtu noderīgi, ja viņas komanda darbā zinātu, kas notiek.
“Darbavietu uztver kā nepareizu vietu, kur runāt par auglības problēmām,” Čembera stāsta. “Tas ir viens no tiem tematiem līdzīgi nāvei, kas cilvēkus padara neērtus.”
Viņa daļu no savas nevēlēšanās runāt par savu auglības ceļojumu vaino savā zemajā statusā uzņēmumā tajā laikā. Viņa nebija droša, kā vecāki galvenokārt vīriešu kolēģi būtu izturējušies pret viņu, uzsverot, ka runas par grūtniecību un ģimenes plānošanu jebkurā veidā darbavietā bieži ir tabu un daudzi runas par to negatīvi ietekmēs viņu karjeru.
2021. gada aptaujā, ko veica Carrot Fertility un Resolve: The National Infertility Association, 56% respondentu teica, ka justos neērti stāstot savam priekšniekam, ka viņiem ir nepieciešams brīvs laiks auglības ārstēšanai, jo cilvēki darbavietā atklāti nerunā par auglību. Septiņdesmit seši procenti respondentu teica, ka nekad nav dzirdējuši uzņēmuma vadību lietojam terminus kā “neauglība”, “IVF” vai “abortu”. Vēl 34% bija noraizējušies, ka brīvs laiks auglības ārstēšanai netiks uzskatīts par profesionālu, un 30% bija noraizējušies, ka tas var apdraudēt viņu darbu.
Saskaņā ar 2016. gada aptauju no Fertility Network UK, 50% sieviešu nebija atklājušas savu ārstēšanu sava darba devējam no bažām, ka darba devējs viņas neuztvers nopietni un vairāk nekā 40% tika uztraukti par negatīvo ietekmi uz viņu karjeras iespējām.
Izdzīvot neauglības ārstēšanu var būt stresaini un garīgi nodokļojoši. Čembera saka, ka viņa nekad nav jutusi tamlīdzīgu “spaidus” savā dzīvē – tāpēc pievienot darba stresu šķiet neproduktīvi un nerelevanti salīdzinot ar stresu, ko organisms izjūt, viņa saka. Terapeita uzraudzībā Čembera saka, ka paņēma aptuveni mēnesi ilgu atvaļinajumu no darba, lai koncentrētos uz savu garīgo veselību pirms sāka IVF ārstēšanu.
Čembera uzskata, ka darba devējiem vajadzētu iekļaut brīvo laiku sievietēm, kas mēģina ieņemt bērnu, tāpat kā viņi dara – un vajadzētu – par dzemdību atvaļinajumu. Un viņa nav vienīgais. Carot’s 2023. gada Fertility at Work ziņojums rada 65% respondentu teica, ka apsvērtu darba maiņu piekļuvei auglības labumiem, kas var ietvert finansiālu atbalstu ārstēšanai, auglības saglabāšanas procedūrām, konsultacijas, adopcijas izdevumus un citus. Tomēr viņu 2021. gada ziņojumam 31% respondentu teica, ka nejūtas komfortabli lūdzot tos pašreizējai darbavietai (šis fakts jaunajam ziņojumam nebija skaidrs).
Ikdienas injekciju veikšana no darba arī liek cerīgajiem vecakiem justies nekomfortabli: Tikai 2% uzņēmumu ir paredzeta telpa darbiniekiem lai veiktu injekcijas. Tostarp 38% cilvēku injicē darbavietas tualetē, bet citi to dara apkart savam darba grafikam.
“Es drosmigi teiktu ka censties ieņemt bērnu man bija tūkstoš reizes sliktak nekä būt stävokli un daudz emocionäli un garigi grutäk nekä audzinät jaundzimušo,” saka Čembera.
Tieši tâpêc viña uzsver savä ierakstä to ka jûs nekad nezinât ko kâds iziet cauri tâpec ir svarigi pârbaudit savus kolêgus vai dot žestu kad kâds lûdz pielâgojumus var iet tâlu ceļu.
Stigmas apspiešana ap auglîbas diskusijâm
Čemberas auglîbas ârstêšana beigâs noveda pie divâm dzîvotspêjîgâm grûtniecîbâm un viña dzemdêja dêlu 9 gadus vecu un meitu 7 gadus vecu. Lai arî IVF process škiet ka bija pirms ilga laika viña saka ka tas arî škiet kâ trauma no kuras viña nekad neatgûsies.
“Tas bija murgs. Tâ vêrts bet murgs,” viña saka.
Čembera saka ka viña tika iedvesmota dalît savu stâstu pêc tam kad lasîja citu sievietes Alîcijas Bôbijenas ierakstu par savu pieredzi ar abortiem un neauglîbu. Viña saka ka domâ ka stigmas izdzêšana nâk no atklâtâm sarunâm kas arî pamudinâja viñu runât par savu ceïojumu.
“Es esmu priecîga dalît savu stâstu ja tas palîdz normalizêt šo pieredzi citiem,” viña saka.
Kopš izteikšanâs Čembera saka ka sañêmusi daudz ziòojumu no cilvêkiem kas gribêja komentêt viòas ierakstu bet nebija to izdarîjuði no bailes ka darba kolêgis to redzês.
Ir skaidrs “cik liela ir nepiecieðamîba šai sarunai” viña saka.
“Ir tik interesanti redzêt ka mums visiem ir tie paði jûtumi. Diegs starp visâm šîm sievietêm ar lîdzîgâm pieredzêm un jûtâm par izolâciju kaunu un vainu ir traks.”
Čembera spekulê ka ja viña tagad piedzîvotu neauglîbas ârstêšanu vietâ kurâ viña atrodas savâ karjerâ viña bûtu “skaïa” par savu pieredzi un droðîgi dalîtôs vairâk savâ ceïojumâ ar kolêgiem cerot sabojât ideju par to kâ tabu tematu darbâ. Bet viña cer ka tagad runât palîdzês izdzês stigmu par neauglîbu darbâ.
“Ja esat to piedzîvojis un esat vietâ kur varat par to runât dariet to ja varat bût sejas priekð kâdam citam lai teikt ‘Nu viña to izdarîja un joprojàm stâv un viòai ir sava darbs’ tas nozîmê visu” viña saka.
