Jaunākās paaudzes finansiālā situācija
Jaunākā paaudze ir bieži kritizēta par naudas tērēšanu lietām, ko viņiem nevajag, piemēram, avokado maizītēm, dizaineru somām un luksusa brīvdienām, un tad sūdzas, ka viņiem nekad nebūs iespējams uzkrāt pietiekami daudz naudas mājas iegādei. Taču realitātē pētījumi liecina, ka jaunākajai strādājošo paaudzei patiešām ir finansiāli grūtāk.
Jauns pētījums no kredītu ziņojumu aģentūras atklāja, ka divdesmitgadnieki pelna mazāk, ir lielākos parādos un piedzīvo augstākus kavējumu procentus nekā mileniāļi viņu vecumā.
Pētījums salīdzināja 22 līdz 24 gadus vecu cilvēku kredītu lietošanu ar mileniāļiem, kuri bija šajā vecumā pirms 10 gadiem. Tika konstatēts, ka mūsdienās divdesmitgadnieki pelna aptuveni $45,500, kamēr mileniāļi viņu vecumā pelnīja $51,852, ņemot vērā inflāciju.
Neskatoties uz to, ka pelna mazāk, jauniešiem šodien ir jātērē vairāk pamatvajadzībām, piemēram, pārtikai un degvielai, ņemot vērā inflāciju, ar procentu likmēm pašlaik ASV ir 23 gadu augstums.
Šī atšķirība varētu izskaidrot, kāpēc parādi atņem lielāku daļu no Gen Z ienākumiem nekā iepriekšējai paaudzei: mileniāļiem bija apmēram $47,000 no gada algas atlikuši pēc morgažas, studentu aizdevumu un citu parādu samaksas. Tikmēr Gen Z atlikums ir nedaudz vairāk par $40,000.
Gen Z parādu un ienākumu attiecība ir arī augstāka nekā 2013. gadā – 16.05% salīdzinot ar 11.76%.
Lai gan vidējais kredītkaršu atlikums 22-24 gadus veciem cilvēkiem šodien ir mazliet mazāks par 25% nekā jaunajiem mileniāļiem ($2,834 pret $2,248), morgažas ir pieaugušas par gandrīz 45%.
Morgažas atlikumi 2013. gadā bija apmēram $113,300, kas šodien pielīdzinot inflācijai ir $149,130. Salīdzinot ar to, 2023. gadā Gen Z vidējais morgažas atlikums ir $215,150.
“Gen Z patērētāji ir redzējuši būtisku ietekmi uz savu finansēm pandēmijas un tās sekas dēļ, pat vairāk nekā problēmas, ar kurām saskaras mileniāļi Globālās finanšu krīzes rezultātā,” secināja Mišele Raneri, TransUnion ASV pētniecības un konsultantu vadītaja.
Naudas ietekme uz garīgo veselību
Ar augstajiem izdevumiem un mazāk naudas to segšanai nav brīnums, ka jaunieši šodien ir gandrīz divreiz vairāk stresaini nekā iepriekš.
Ziņojumā atklāj, ka 14% Gen Z ir “ļoti stresaini”, salīdzinot ar 8% mileniāļiem 2013. gadā. No otras puses, tikai 8% Gen Z ir ļoti pārliecināti par savu finansiālo situāciju, salīdzinot ar 13% mileniāļiem viņu vecumā.
Tas nav pirmais pētījums, kas norāda uz to, ka jauniešiem ir grūti garīgi tikt galā ar finansiālajiem izaicinajumiem.
Daudzi ziņojumi brīdina, ka jaunieši šodien cieš no naudas dismorfijas un veic doom tēriņus – burtiski tērē visu savu naudu un vairak – jo doma par naktotni ir bezceriga.
“Es koncentrējos tikai uz tagadni, jo naktotne ir nomacosa,” viens Gen Z paaudzes piederigs iepriekš teica.
Diemžel bet nepatikami šai pašai paaudzei, kas zaudējusi cerību sasniegt lielus pieaugušo mērķus klimata apstaklos kados dzivojam un neredz jegas stradat vairak un cieš garigi.
Traucējoši skaitļi atklaj, ka tikai Apvienotajâ Karalistê vien 9.25 miljoni darbspêjîga vecuma pieaugušo ir ekonomiski neaktîvi, no kuriem trîs miljoni zem 25 gadu vecuma nav reģistrêti darba meklêjumos. Vienlaikus vairak neka trešdaļa 18-24 gadus veco cilvêku cieš no “izplatîta garîga traucêjuma” (CMD) piemêram stresa, trauksmes vai depresijas – un tie kas cieš finansiâli ir arî tie kas visvairak cieš garîgi.
Luisa Mērfija, vecaka ekonomiste Apvienotâs Karalistes domnîcas “Resolution Foundation” (RF) iepriekš teica: “18-24 gadus vecie cilvêki tagad ir vairak paklatîti izplatîtâm garîgâm slimîbâm neka jebkura cita vecuma grupa – un tie ar zemakâm kvalifikâcijâm jaunie cilvêki saskaras ar sliktakajâm ekonomiskajâm sekâm, ar zemu izglîtîbu jaunie cilvêki ar garîgâm veselîbas problêmâm ir daudz vairak bezdarbnieki neka to vienaudži ar augstâku izglîtîbu.”
