Jaunās tarifu likmes ietekmē ASV un Ķīnas attiecības
Jaunās tarifu likmes tiek ieviestas karstā cīņā starp ASV prezidentu Džo Baidenu un viņa republikāņu priekšgājēju Donaldu Trampu, kur abiem kandidātiem ir svarīgi parādīt, kurš ir stingrāks pret Ķīnu.
Tarifu ietekme uz inflāciju, visticamāk, būs niecīga, ņemot vērā to struktūru. Administrācijas amatpersonas uzskata, ka tarifi neizraisīs spriedzi ar Ķīnu, tomēr sagaida, ka Ķīna meklēs veidus, kā atbildēt uz jaunajiem nodokļiem viņu produktiem. Nav skaidrs, kāda varētu būt ilgtermiņa ietekme uz cenām, ja tarifi veicinās plašāku tirdzniecības strīdu.
Tarifu ieviešana tiks veikta pakāpeniski nākamo trīs gadu laikā, un tie, kas stāsies spēkā 2024. gadā, attieksies uz elektroauto (EV), saules paneļiem, šļircēm, adatām, tēraudu un alumīniju un citiem produktiem. Pašlaik ASV tirgū ir ļoti maz Ķīnas EV, taču amatpersonas uztrauc, ka zemas cenas modeļi, ko iespējams izveidot ar Ķīnas valdības subsīdijām, drīz varētu pārpludināt ASV tirgu.
Ķīnas uzņēmumi var pārdot EV tikai par 12 000 dolāriem. Viņu saules paneļu rūpnīcas un tērauda un alumīnija rūpnīcas spēj apmierināt lielu daļu pasaules pieprasījuma, ar Ķīnas amatpersonām apgalvojot, ka viņu ražošana uztur zemas cenas un palīdzētu pārejai uz zaļo ekonomiku.
Baltā nama Nacionālās ekonomikas padomes direktore Lela Breinarda sacīja, ka tarifi paaugstinās izvēlēto Ķīnas preču cenas un palīdzēs apturēt Pekinas centienus dominēt tirgū ar jaunajām tehnoloģijām, kas rada riskus ASV nacionālajai drošībai un ekonomiskajai stabilitātei.
“Ķīna ir vienkārši pārāk liela, lai spēlētu pēc saviem noteikumiem,” Breinarda teica žurnālistiem pirmdienas zvanā, gatavojoties paziņojumam.
Administrācijas amatpersonas ir uzsvērušas, ka lēmums par tarifiem tika pieņemts neatkarīgi no novembra prezidenta vēlēšanām. Taču Breinarda savos komentāros norādīja, ka tarifi palīdzēs darbiniekiem Pensilvānijā un Mičiganā – divos no kaujas štatiem, kas izšķirs vēlēšanu uzvarētāju.
Saskaņā ar četru gadu pārskatu par tirdzniecību ar Ķīnu, nodokļu likme uz importētajiem Ķīnas EV šogad pieaugs līdz 102,5%, salīdzinot ar kopējo līmeni 27,5%. Pārskats tika veikts saskaņā ar 1974. gada Tirdzniecības akta 301. sadaļu, kas ļauj valdībai atbildēt uz tirdzniecības praksēm, kas tiek uzskatītas par negodīgām vai neatbilstošām globālajiem standartiem.
Saskaņā ar 301. sadaļas vadlīnijām nodokļu likme saules paneļu importam šogad dubultosies līdz 50%. Tarifi uz noteiktiem Ķīnas tērauda un alumīnija produktiem šogad pieaugs līdz 25%. Mikroshēmu tarifi līdz 2025. gadam dubultosies līdz 50%.
Litija jonu EV baterijām tarifi pieaugs no 7,5% līdz 25% 2024. gadā. Taču citu veidu baterijām tarifu palielinājums tiks ieviests 2026. gadā. Ir arī augstāki tarifi uz kravas kuģu celtniecības kraanu, kritisko minerālu un medicīnas produktiem.
Jaunie tarifi vismaz sākotnēji ir lielā mērā simboliski, jo tie attieksies tikai uz aptuveni 18 miljardiem dolāru importa. Jauns Oksfordas ekonomikas analīzes aprēķins liecina, ka tarifi – kas tiktu ieviesti pakāpeniski – inflāciju palielinātu tikai par 0,01%.
Tomēr Ķīnas amatpersonas pauda savu neapmierinātību ar šo gājienu.
Ķīnas vēstniecības pārstāvis Liū Penguju noraidīja ASV apgalvojumus, ka Pekina ir veicinājusi pārmērīgu rūpnīcu jaudu, lai dominētu globālajā tirdzniecībā ar šiem produktiem. Viņš arī teica, ka dārgāki EV un saules paneļi apgrūtinās pāreju no fosilajiem kurināmiem uz atjaunojamo enerģiju.
“Neskatoties uz deklarēto gatavību stiprināt sadarbību ar Ķīnu klimata pārmaiņu jomā, ASV ir uzsūkušas t.s. ‘pārspriegumu’ Ķīnas jaunajos enerģijas sektoros un apņēmušies ieviest papildus muitas nodokļu celšanu Ķīnas elektroauto un saules produktiem,” sacīja Liū. “Tas ir pašiznīcinoši.”
Ķīnas ekonomiku ir palēninājis valsts nekustamā īpašuma tirgus sabrukums un iepriekšējie pandēmijas blokādes, mudinot Ķīnas prezidentu Sji Dziņpinu mēģināt atdzīvināt izaugsmi, palielinot EV un citu produktu ražošanu, radot vairāk nekā Ķīnas tirgus var absorbēt.
Šī stratēģija vēl vairāk pastiprina spriedzi ar ASV valdību, kas apgalvo, ka ir apņēmusies stiprināt savu ražošanu konkurencei ar Ķīnu, taču izvairoties no lielāka konflikta.
“Ķīnas rūpnīcu vadīta atveseļošanās un vājais patēriņa pieaugums, kas izpaužas kā paaugstināta jauda un agresīva meklēšana ārvalstu tirgos, kopumam ar tuvojošos ASV vēlēšanu sezonu veido perfektu recepti eskalējošai ASV tirdzniecības pretrunai ar Ķīnu,” sacīja Esvars Prasads, Kornela universitātes tirdzniecības politikas profesors.
Ķīnas EV un citu zaļo produktu ražošana “saskatama ASV kā nulles summas spēle, kur Ķīna ir traucēklis, kas var kavēt ASV ražošanas atdzimšanu,” sacīja Prasads.
Eiropieši arī satraucas. ES pagajušajruden uzsaka izmeklēšanu par Ķinas subsdijam un var ieviest importa nodokli uz Ķinas EV.
Pec Sji vizites Francija pagajušaja nedela Eiropas Komisijas prezidente Ursula fon der Leiena brindinaja ka valdibas subsidetas Ķinas EV un terauds “pludina Eiropas tirgu… Pasaule nevar absorbet Ķinas parprodukciju. Tadel esmu mudinajusi Ķinas valdibu risinat šos strukturales parspriegumus.”
Baidena administracija redz Ķinu ar subsidetam savam razošanam ka centienus globali kontrolat EV un tiro energetikas sektorus, kamert tas saka ka savs rupniecisks atbalsts ir virzits uz nodrosinasanu vietegajam piegadam lai palidzetu apmierinat ASV pieprasijumu.
“Mes neesam ieintereseti globala razošanas dominacija šajos sektoros bet mes ticam ka šie ir strategiskie rupniecibas nozares un rezilences mūsu piegades kedes del mes velamies nodrosinat veseligu un aktivu uznemumu,” sacija Finansu ministre Dzeneta Jelena zurnalistiem pirmdien.
Spridze iet talak par tirdzniecibas stridu lidz dziakakam jautajumam par to kurš vada pasaules ekonomiku ka škietami neaizvietojama valsts. Ķinas politika var padarit pasauli atkarigaku no tas rupnicam sniedzot tai lielaku sviru geopolitika. Vienlaikus ASV saka ka tas mekle lai valstis darbotos pec tiem pasiem standartiem lai konkurence butu godiga.
Savukart Ķina uztur ka tarifi ir pretruna ar globalajiem tirdzniecibas noteikumiem ko ASV sakotneji palidzejusi izveidot caur Pasaules Tirdzniecibas Organizaciju.
Ķinas Arlietu ministrijas preses sekretars Lins Dziens teica piektdien ka jaunie tarifi sarežgita problemas ko radijusi Trampa administracija ieprieksejiem liktiem nodokliem uz Ķinas precem ko Baidens ir saglabajis.
“Vietoj to nepareizo praksi beigsanas ASV turpinajusi politizet tirdzniecibas jautajumus izmantot t.s. 301. sadales parskata procesa muitas nodokliem un planot tarifu celšanu,” sacija viņš. “Tas tikai dubultos ASV kludu.”
Si jautajumi ir novembra prezidenta velvesanam sirdi kur aizkaitinats elektorats škietami vienots par to ka jastiprina attiecibas ar Ķinu. Baidens un Tramps ir parliecinati bet dazadi strategijas.
Baidens redz merktiecigus tarifus ka nepieciesamus lai aizstavetu galvenos rupniecibas nozares un darbiniekus kamert Tramps draud plašus 10% tarifus pret visiem importiem no rivaliem un sabiedrotajiem lidzigi.
Baidens ir likis savu prezidenta mantojumu uz ASV izvirzisanu prieksa par Ķinu ar savam valdibas ieguldijumiem rupnicam lai razot EV datorcipus un citas progresivas tehnologijas.
“Lidz šim mes esam radijusi $866 miljardus privata sektora investiciju visa valsti – gandriz triljon dolari – vestureiski daudz tik isaja laika,” Baidens sacija pagajušaja nedela Viskonsina. “Un tas faktiski rada simtiem tukstošus darba vietu.”
Tramps stasta saviem atbalstitajiem ka Amerika krut aizvien talak aiz Ķinas neuzticoties naftai lai turpinatu ekonomiku neskatoties uz klimata mainas riskiem. Bijusais prezidents var ticet ka tarifi var mainit Ķinas uzvedibu bet viņš tic ka ASV bus atkariga no Ķinas EV komponentiem un saules panelem.
“Džo Baidena ekonomiskais plans ir padarit Ķinu bagatu un Ameriku nabagu,” sacija viņš mitina agrak šomene Viskonsina.
