Jauns jautājums daudziem darbiniekiem AI programmu uzplaukuma laikā
Jaunākās mākslīgā intelekta (AI) programmas spēj veikt sarunas, rakstīt stāstus un pat ģenerēt dziesmas un attēlus dažu sekunžu laikā.
Ārstiem, kas pārbauda skenējumus, lai atklātu vēzi un citas slimības, AI ir drauds jau aptuveni desmit gadus
Prognozes ir svārstījušās no pasaules gala scenārijiem, kur AI pilnībā aizstāj radiologus, līdz gaišām nākotnes redzējumiem, kur tas viņus atbrīvo, lai koncentrētos uz darba visvairāk atalgojošajiem aspektiem.
Šī spriedze atspoguļo to, kā AI izplatās veselības aprūpē. Lielā mērā tas ir atkarīgs no ārstu gatavības uzticēt savu un pacientu veselību arvien sarežģītāku algoritmu rokās, ko saprot tikai nedaudzi.
Pat nozares ietvaros viedokļi atšķiras par to, cik daudz radiologi būtu jāpieņem tehnoloģijai.
“Dažas no AI tehnikām ir tik labas, ka, godīgi sakot, es domāju, ka mums tās vajadzētu izmantot jau tagad,” teica Dr. Ronalds Samerss, radiologs un AI pētnieks Nacionālajos Veselības institūtos. “Kāpēc mēs ļaujam šai informācijai vienkārši gulēt uz galda?”
Sameru laboratorija ir izstrādājusi datorizētas attēlveidošanas programmas, kas atklāj kolorektālo vēzi, osteoporozi, diabētu un citas slimības. Neviens no tiem nav plaši pieņemts, ko viņš attiecināja uz “medicīnas kultūru” un citiem faktoriem.
Radiologi kopš 1990. gadiem ir izmantojuši datorus, lai uzlabotu attēlus un atzīmētu aizdomīgas vietas. Taču jaunākās AI programmas var iet daudz tālāk, interpretējot skenējumus, piedāvājot diagnozi un pat sastādot rakstiskus ziņojumus par saviem atradumiem. Algoritmi bieži tiek apmācīti ar miljoniem rentgena un citu attēlu, kas savākti no slimnīcām un klīnikām.
Medicīnā kopumā FDA ir apstiprinājusi vairāk nekā 700 AI algoritmus, lai palīdzētu ārstiem. Vairāk nekā 75% no tiem ir radioloģijā, tomēr tikai 2% radioloģijas prakses izmanto šādu tehnoloģiju, saskaņā ar vienu nesen veiktu novērtējumu.
Neskatoties uz nozares solījumiem, radiologi redz vairākus iemeslus būt skeptiskiem pret AI programmām: ierobežotu testēšanu reālajos apstākļos, trūkumu pārredzamībā par to darbību un jautājumus par pacientu demogrāfiju, kuri tika izmantoti to apmācībai.
“Ja mēs nezinām, uz kuriem gadījumiem AI tika pārbaudīts vai vai šie gadījumi ir līdzīgi pacientiem, ko mēs redzam savā praksē, tad visiem prātā ir jautājums, vai šie darbosies mums,” teica Dr. Kērtiss Lenglocis, radiologs, kurš vada AI pētniecības centru Stenfordas Universitātē.
Līdz šim visi FDA apstiprinātie programmatūras produkti prasa cilvēka klātbūtni procesa laikā.
2020. gada sākumā FDA rīkoja divu dienu darbnīcu, lai apspriestu algoritmus, kas varētu darboties bez cilvēka uzraudzības. Drīz pēc tam radioloģijas speciālisti brīdināja regulatorus vēstulē, ka “ir pāragri FDA apsvērt apstiprinājumu vai atļauju” šādai sistēmai.
Bet Eiropas regulatori 2022. gadā apstiprināja pirmo pilnībā automātisko programmatūru, kas pārskata un raksta ziņojumus par krūškurvja rentgena attēliem, kas izskatās veselīgi un normāli. Programmatūras izstrādātājs Oxipit iesniedz savu ASV pieteikumu FDA.
Eiropai šī tehnoloģija ir steidzami nepieciešama, jo dažas slimnīcas saskaras ar mēnešiem ilgiem skenējumu aizkavējumiem radiologu trūkuma dēļ.
ASV šis veids automātiskais skenēšana visticamāk ir vairākus gadus tālu. Nevis tāpēc, ka tehnoloģija nav gatava, saka AI vadītāji, bet tāpēc, ka radiologi vēl nav gatavi uzticēt pat rutīnas uzdevumus algoritmiem.
“Mēs cenšamies viņiem pateikt, ka viņi pārstrada cilvēkus un izšķiež tonnu laika un resursu,” teica Čeds Maklennans, Koios Medical izpilddirektors, kas pārdod AI rīku vairogdziedzera ultraskaņas izmeklējumiem, no kuriem lielākajai daļai nav vēzis. “Mēs viņiem sakam: ‘Ļaujiet mašīnai to apskatīt, jūs (pārskatiet un) parakstiet ziņojumu un esiet ar to galā.'”
Radiologi parasti paaugstina savu precizitāti, saka Maklennans. Viņa uzņēmuma veiktie pētījumi atklāja, ka ārsti, skatoties vienus un tos pašus krūts skenējumus, vairāk nekā 30% gadījumu nesaskaņojas savstarpēji par to vai veikt biopsiju. Tie paši radiologi pat nesaskaņojas ar saviem sākotnējiem novērtējumiem 20% gadījumu skatoties uz tiem pašiem attēliem mēnesi vēlak.
Aptuveni 20% krūts vēža gadījumu tiek palaisti garām regulārās mammogrāfijas laikā saskaņa ar Nacionlo Vēža institūtu.
Un tad ir potenciāls ietaupījums izmaksas. Vidēji ASV radiologi nopelna vairak neka $350000 gadam saskaņa ar Darba departamentu.
Tuvakajos gados eksperti saka ka AI stradas lidzigi autopilotam lidmašinas – veicot svarigas navigacijas funkcijas bet vienmer cilveka pilots uzraudzibas zem.
Šis pieejas veids sniedz drošibas sajutu gan radiologiem gan pacientiem saka Dr. Lorija Margolija no Mount Sinai slimnicas sistamas Ņujorka. Sistama izmanto Koios krustu attelu AI lai iegutu otro viedokli par mammografijas ultrasonograpiju.
“Es pacientiem saku ‘Es to apskatiju un ari dators to apskatija un mes abi piekritam,'” Margolija teica. “Dzirdot man sakam ka mes abi piekritam es domaju ka tas sniedz pacientam vel lielaku uzticibas limeni.”
Pirmie lieli rupigi petijumi kas testeeja AI asistetus radiologus pret tiem kas strada vieni sniedz norades uz potencialajiem uzlabojumiem.
Sakotnejie rezultati no Zviedrijas petijuma ar 80000 sievietem paradija ka viens radiologs stradajot ar AI atklaja par 20% vairak vezu mammogrammas neka divi radiologi stradajot bez tehnologijas.
Eiropa mammogrammas tiek parskatitas diviem radiologiem lai uzlabotu precizitati. Bet Zviedrija tapat ka citas valstis saskaras ar darbaspaka trukumu ar tikai aptuveni 70 krustu radiologiem valsti ar 10 miljonu iedzivotaju.
Izmantojot AI vietas otrajam parskatitajam samazinaja cilveka darba slogu par 44% saskaņa ar petijumu.
Tomer petijuma vaditajs saka ka ir butiski lai radiologs veic galigo diagnozi visos gadijumos.
Ja automatizets algoritms palaiž garam vezis “tas bus loti negativi uzticibai aprupetajam” teica Dr. Kristina Lang no Lundas Universitates.
Jautajums par to kas tiktu turts atbildigs sados gadijumos ir starp sareztajiem tiesiskajiem jautajumiem kas vel nav atrisinati.
Viens no rezultatiem ir tas ka radiologi turpinas dubultparbaudit visas AI noteiksanu lai netiktu turiti atbildigi par kludu. Tas var iznicinat daudzas prognozetos prieksrocibas tostarp samazinatu darba slogu un izdegšanu.
Tikai ekstremali precizs uzticams algoritms atljautu radiologiem patiesi atkapities no procesa saka Dr. Saurabs Dza no Pensilvanijas Universitates.
Kamer tadi sistemi neiznaks Dza salidzina AI asistetu radiologiju ar kadu kas piedava palidzet vadit auto skatoties par plecu un neparklatji noradijot visu uz cela.
“Tas nav noderigi” Dza saka. “Ja tu gribi man palidzet vadit tad tu parnem vadibu lai es varu atpakaloties un atputinaties.”
_
Associated Press Veselibas un Zinatnes departaments sanem atbalstu no Howard Hughes Medicinas Instituta Zinatnes un Izglitibas Mediju Grupas un Robert Wood Johnson Fonda. AP ir pilnigi atbildigs par visu saturu.
