Politiskās izteiksmes un darba vietas līdzāspastāvēšanas vērtības
Mūsdienās, kad sociāli politiskie jautājumi kļūst arvien dalījošāki, nepareizas domas izteikšana par dzimumidentitāti vai Izraēlas-Palestīnas konfliktu var padarīt jūs par atcelšanas kultūras upuri vai pat zaudēt darbu.
Google vadītāja lēmums
Google izpilddirektors Sundars Pičajs ir izteicies par debatēm starp politisko izteiksmi un darba vietas līdzāspastāvēšanu, liekot darbiniekiem atstāt savus politiskos uzskatus mājās.
Pēc 28 darbinieku atlaišanas par dalību sēdēšanas protestā pret tehnoloģiju giganta mākoņdatošanas līgumu ar Izraēlu, Pičajs brīdināja personālu, ka birojs nav vieta “strīdiem par traucējošiem jautājumiem vai politikas debatēm”.
Lai gan Pičajs tieši nepieminēja protestus vai Izraēlas-Hamasas karu, viņš secināja, ka 1,92 triljonu dolāru vērtā kompānija “ir bizness, nevis vieta, kur rīkoties tā, lai traucētu kolēģiem vai liktu viņiem justies nedroši, vai mēģinātu izmantot kompāniju kā personīgu platformu.”
“Mums ir pienākums būt objektīviem un uzticamiem informācijas sniedzējiem, kas kalpo visiem mūsu lietotājiem visā pasaulē,” turpināja Pičajs.
“Kad mēs nākam uz darbu, mūsu mērķis ir organizēt pasaules informāciju un padarīt to vispasaules pieejamu un noderīgu. Tas pārsniedz visu citu, un es sagaidu, ka mēs rīkosimies ar tādu koncentrēšanos, kas atspoguļo šo faktu.”
‘Google darbinieki pret genocīdu’
Pagājušajā nedēļā Google biroju darbinieki Ņujorkas pilsētā, Sietlā un Sanivailā, Kalifornijā organizēja gandrīz 10 stundu ilgu sēdēšanas protestu pret kompānijas iesaistīšanos Projektā Nimbus, 1,2 miljardu dolāru vērtajā Izraēlas valdības mākoņdatošanas līgumā.
Daži darbinieki tika manīti nēsājam krekliņus ar uzrakstu “Google darbinieki pret genocīdu” un okupējam Google Cloud galvenā izpilddirektora Tomasa Kuriana biroju.
Pēc tam Google drošības vadītājs Kriss Rakovs rakstīja iekšējā memorandā, ka protesti “likuši kolēģiem justies apdraudētiem”, pirms brīdinot tos, kas nākotnē varētu pārkāpt kompānijas politiku, lai “padomātu vēlreiz”.
“Mēs turpināsim piemērot mūsu ilgstošo politiku, lai veiktu darbības pret traucējošu uzvedību – līdz pat atlaišanai,” brīdināja Rakovs.
28 “traucējošie” darbinieki, kurus Google atlaist – tostarp deviņi, kurus arestēja pēc atteikuma aiziet – ir saistīti ar No Tech For Apartheid, kas ir kritizējis Google reakciju uz Izraēlas-Hamasas karu.
“Sundars Pičajs un Tomass Kurians ir genocīda peļņas gūšanas dalībnieki,” grupa, kas vadīja protestus, rakstīja preses relīzē.
“Mēs nevaram saprast, kā šie vīrieši spēj gulēt naktīs, kamēr viņu tehnoloģija ir ļāvusi nogalināt 100 000 palestīniešu, ziņot par pazudušiem vai ievainotiem pēdējo sešu mēnešu laikā Izraēlas genocīdā – un tas turpinās.”
Tehnoloģiju kultūras maiņa
Tehnoloģiju uzņēmumi agrāk bija slaveni ar progresīvo kultūru, kur guļamkapsulas un aborta priekšrocības bija laipni gaidītas.
Pat Pičajs savā memorandā atzīmēja, ka Google iepriekš baudīja “dzīvu, atklātu diskusiju kultūru, kas ļauj mums radīt brīnišķīgus produktus un pārvērst lieliskas idejas darbībā”.
Bet tas, kas agrāk bija inovāciju virzītājspēks, tagad ir liels spriedzes avots daudzos uzņēmumos.
Pateicoties sociālajiem medijiem, vairs nav modē piekrist nesaskaņot – un tas atstāj darbiniekus visur baidoties no tika atceltiem vai nosauktiem par sniegpulksteni.
Tieši tāpēc vadītāji arvien biežāk izvēlas pilnībā aizliegt politiskas sarunas birojā.
2020. gadā Silikona ielejas kriptovalūtas uzņēmums Coinbase paziņoja, ka vairs neļaus diskutēt par politiku un sociālajiem jautājumiem darbavietā – un darbinieki, kuriem tas nepatīk, var aiziet.
Tikmēr Meta noņema visu pretrunīgo sarunu no biroja galda, tostarp par ieroču tiesībām un vakcīnām, kad 2022. gada beigās ieviesa savu kopienas iesaistes cerību (CEE) politiku.
“Tas noved pie tirdzniecības apmaiņas, ka vairs neatļausim katru veida izteiksmi darbavietā, bet mums šķiet, ka tas ir pareizi darīt ilgtermiņa veselības labad mūsu iekšējai kopienai,” rakstija Lori Golere, uzņēmuma personu vadītaja tolaik memorandam.
