Negaidīti labas ziņas
Ilgi ir šķitis, ka ASV ekonomika pārspēj Eiropas ekonomiku. Šī atšķirība ir kļuvusi vēl izteiktāka pēdējā laikā, jo ASV lielākās nozares šķiet, ka ir ieguvušas priekšrocības galvenajos tehnoloģiskajos sasniegumos, piemēram, mākslīgajā intelektā.
Eiropas lielākajā ekonomikā – Vācijā – ir bijis grūti laiks, savukārt kontinenta darbinieki ir saskārušies ar apsūdzībām par nepietiekamu ambiciozitāti, lai panāktu savus ASV kolēģus.
Tomēr Eiropas optimisti varētu beidzot tikt atalgoti par savu pacietību, jo arvien vairāk analītiķu liek likmes uz ES iespējām panākt ASV.
Negaidīti labas ziņas
Globālais ekonomists Rajīvs Sibals no Morgan Stanley norādīja, ka bankas prognoze ir Eiropas Savienības ekonomikas paātrināšanās šogad.
Pēc vairāku mēnešu drūmiem izaugsmes, eksporta un ražošanas rādītājiem tās lielākajās ekonomikās, kontinents varētu sagaidīt daudz nepieciešamās labas ziņas monetārās politikas jomā.
Eirozonas inflācija martā samazinājās līdz 2,4%, un tiek gaidīts līdzīgs līmenis aprīlī. Savukārt ASV cenām pieauga par 3,5%, kas ir ievērojami virs abu centrālo banku mērķa – 2%.
Eiropa ir varējusi būt drosmīgāka ar savu monetāro politiku salīdzinājumā ar ASV. Pagājušajā nedēļā Zviedrijas Riksbank kļuva par pēdējo Eiropas centrālo banku, kas samazināja procentu likmes, ar domu, ka tā var veicināt savu ekonomiku bez inflācijas veicināšanas.
Tas bija pirmo reizi šajā gadsimtā, kad Zviedrijas Centrālā banka bija pirmo reizi pirms Federālajiem Rezervju sistēmas samazinājusi procentu likmes.
“Eirozonā viens no iemesliem šai atšķirībai starp Federālo Rezervju sistēmu un ECB ir tāds, ka eirozonas inflācija skaidri virzās uz leju un tuvāk mērķim,” teica Sibals. “Un es domāju, ka šī tendence eirozonā ietekmē daudzu reģiona centrālo banku lēmumu pieņemšanu.”
No otras puses, ciešais darba tirgus ASV apgrūtina politikas veidotājiem samazināt likmes.
Šīs ierobežojošas monetārās politikas – Federālo Fondu likme ir bijusi pieaugusi vairāk nekā 23 gadus kopš pagājušaj vasar – palēninot efektu sāk ietekmēt izturīgo Amerikas patērētaju.
Sibals norādīja, ka ilgstoša atšķirība starp ASV un Eiropu tiks mazināta 2024. gada otrajā pusē, jo ES kļūst konkurētspējīgāka.
“Mēs sagaidam, ka ASV patērētaju un darba tirgus sāks rādīt turpmākas palēninoties pazīmes,” teica Sibals. No otras puses, eirozonas patērētaji “redz reālo ienakumu pieaugumu, jo inflacija atdziest, kas ir atbalstošs privatajam patēriņam.”
ASV joprojām tiek gaidīts, ka palielinaties šogad par 2,6% salīdzinajumą ar Eirozonas 0,7%, saskaņa ar OECD. Bet monetarais politikas atšķirums drastiski maina spēles noteikumus.
Šveices banka UBS ir vēl optimistiskaka par Eiropas izredzēm pārspēt ASV. Pagajusaja nedelas piezimē UBS Investiciju bankas stratēģis Endrjū Gartveits teica, ka balstoties uz rădîtăjiem, ko tas sekoja – ieskaitot PMI datus, lieko ietaupijumu un monetaro politiku – Eiropas IKP nes augstakus riskus, kas nozime, ka tas var pârspêt izaugsmes gaidîjumus.
Banka saka, ka ASV meanwhile nes zemakus riskus.
Rezultata UBS nolēma veikt U-pagriezienu, ar Eiropas akcijam (iznemot Lielbritaniju) parrankojot Amerikas akcijas savâ reģionâlajâ reitingâ.
Problemas paliek
Neraugoties uz pazimem, ka Eiropa saks konverget ar ASV gada otraja pusē, joprojam pastav daudzi pazistami škêršli, kas varêtu traucêt tai panâkt ASV.
Viena no tâm ir produktivitates plaisas palielinâšanas pârvarêšana starp abiem reģioniem.
Eiropas produktivitate jeb izlaide uz vienu stradnieku ir atpalikusi no ASV jau kâdu laiku, bet ir patiešâm atpalikusi kopš globalâs finanšu krizes sâkuma 2007.-2008. gadâ.
Eriks Tedens, vîrietis, kas uzraudzîja Zviedrijas ambiciozo procentu likmes samazinâšanu, atzina, ka Eiropai ir jâuzlabo savas produktivitates lîmenis, lai panâktu ASV.
Vairaki faktori var bût veicinâjuši šo plaisu, ar dažiem akadêmiskiem pârstavjiem vainojot Eiropas neveiksmi ieguldît zinâšanu ekonomikâ 1990. gadu beigâs.
Morgan Stanley ASV fokusêtâ analîzê teica, ka mâkslîgâ intelekta izplatîba un ciešais darba tirgus bija nesenos gados veicinâjuši ASV produktivitati. Tomer tas nav veicis salidzinâjumu analizi ar Eiropu.
Tomer produktivitates debates pamatâ ir pretrunîga uzskats, ka eiropieši vienkarsi nestrada tik smagi kâ amerikani.
Runajot ar Financial Times aprîlî, Norvêgijas 1.6 triljonu dolâru naftas fonda vadîtajs Nikolajs Tangens teica, ka pastav atškirîba “kopêjâ ambiciozitâtes lîmenî” starp eiropiešiem un amerikaniem.
“Mês neesam loti ambiciozi. Man vajadzetu but uzmanigam runajot par darba un dzives lîdzsvaru, bet amerikani vienkarsi strada smagak,” teica Tangens.
Kâ ari tas butu uzskats, Eiropa var priecaties par siltu sajutu šovasar, zinot, ka vienreiz viņi var nebût pasaules ekonomiskie atpalicêji.
