Miljardieris investors Rejs Dalio uzskata, ka otrā Amerikas pilsoņu kara iespējas ir lielākas par vienu trešdaļu un mudina investorus pārvietot daļu no saviem aktīviem ārpus valsts
Dalio, kurš dibināja pasaulē lielāko hedžfonda “Bridgewater Associates” pirms atbrīvojās no kontroles 2022. gada septembrī, uzskata, ka šī gada prezidenta vēlēšanas starp amata kandidātu Džo Baidenu un pretendentu Donalds Tramps ir svarīgākās viņa mūžā un kalpos kā lakmusa tests, kas nosaka, vai riski izvēršas nekontrolējami.
“Mēs esam uz robežas,” viņš teica intervijā Financial Times, novērtējot konflikta iespējamību kaut kur starp 35% līdz 40%.
Pilsoņu karš pirms dažiem gadiem šķita neiedomājams. Bet 6. janvāra ainas par dusmīgiem pūļiem, kas iebruka Kapitolijā—tiešraidē raidītas dzīvojamajās istabās un komentētas britu ITV ziņu komandas—bijušas pārāk atgādinājušas politiskos sacelšanās trešās pasaules valstīs.
Idea par “valsts šķiršanu“, ko pagājušajā gadā ierosināja kongresmene Mardžorija Teilore Grīne, kopš tā laika ir nonākusi uz lielajiem ekrāniem režisora Alekss Garlanda filmā ar vienkāršo nosaukumu Pilsoņu karš, kas tika izlaists aprīlī. Rasmussen aptauja, kas veikta drīz pēc tam, liecināja, ka 41% iespējamo ASV vēlētāju uzskata, ka viņi piedzīvos pilsoņu karu nākamo piecu gadu laikā.
Novembra vēlēšanas un reakcijas uz tām spēlēs izšķirošu lomu, nosakot, vai sistēma joprojām var sevi izdziedināt—vai pesimistiskie ASV vēlētāji ir taisnība.
“Vai būs pieņemšana noteikumiem un spēja labi strādāt saskaņā ar šiem noteikumiem?” jautāja “Bridgewater” dibinātājs.
‘Labākās Amerikas Savienoto Valstu daļas’ joprojām pievilcīgas investīcijām
Politikas zinātniece Barbara F. Voltere, grāmatas Kā sākas pilsoņu kari: Un kā tos apturēt autore, saka, ka cilvēki kā Dalio var aizstāvēt demokrātiju, pieejot kapitālismam holistiski un ieguldot naudu kopienās, ko atstumjusi globalizācija.
“Uzņēmumi var ieguldīt labākajos veselības aprūpes, izglītības un augstākos minimālajos algu līmeņos, lai radītu cilvēku grupu, kas ir cerīga par nākotni un mazāk neaizsargāta pret ekstrēmistu aicinājumiem sist sistēmu,” viņa argumentēja TED sarunā pērn aprīlī.
Taču Dalio ir cits priekšstats—palikt ieguldīts tikai tajos, ko hedžfonda vadītājs sauc par “labākajiem Amerikas Savienoto Valstu daļas”, kur inovācijas un kapitālisms joprojām plaukst, un pārvietot pārējo naudu ārpus valsts uz jurisdikcijām, kas ir stabilākas un pievilcīgākas.
“Valstis, kas nopelna vairāk nekā tērē un ir lieliski bilances dati, ir iekšējais kārtība un ir neitrālas ģeopolitiskajos konfliktos…izskatās pievilcīgas,” teica Dalio, norādot uz Indiju, Singapūru, Indonēziju, Malaiziju, Vjetnamu un dažas Persijas līča valstis kā iespējamus galamērķus.
Viens no tiem, kas seko līdzīgam aicinājumam, ir Vorens Bafets, kurš tikko atklāja, ka viņš ir ieguldījis 7 miljardus dolāru amerikāņu apdrošināšanas kompānijai Chubb, kas 2008. gadā pārcēla savu darbību no ASV uz Šveici.
