Lielbritānijas finanšu centra statuss ir apdraudēts
Pēdējo gadu laikā Londonas statuss kā Eiropas galvenā finanšu metropole ir bijis apdraudēts.
Pašlaik Apvienotajā Karalistē ir 25% mazāk uzņēmumu, kas kotēti biržā, nekā pirms desmit gadiem, kas atspoguļo gan ilgtermiņa lejupslīdes tendenci IPO jomā, gan dažu uzņēmumu ar augstu profilu noņemšanu no kotēšanas saraksta. Šī tendence nav ierobežota ar vienu nozari, arī tehnoloģiju un būvniecības uzņēmumi ir izvēlējušies kotēties ārvalstu biržās vai kļūt par privātiem uzņēmumiem.
Pat tādas kompānijas kā Shell, kas ir viena no lielākajām uzņēmumiem Lielbritānijas biržā, apsver iespēju pārcelties uz ASV.
Taču Londonas biržas izpilddirektore Džūlija Hogeta ir optimistiska. Viņa uzskata, ka “nav pamata panikai”, jo valsts “jau tagad pārspēj savu svaru”, kā viņa teica intervijā BBC ceturtdien.
Hogeta norādīja, ka ASV tehnoloģiju milžu, tostarp Google un Apple (kas pats par sevi ir vērtīgāks nekā simts lielākie Londonas kotētie uzņēmumi), straujais izaugsmes temps izkropļo Londonas biržas uztveri salīdzinājumā ar citiem. “Ja jūs tos izņemat un skatāties uz faktiskajiem uzņēmumiem ASV, kas ir līdzīga lieluma kā mūsu Lielbritānijas uzņēmumi, tie patiesībā nav pārspējuši mūs,” teica Hogeta, piebilstot, ka tā kā Londonai ir “visi pamatnosacījumi”, viņa jūtas optimistiska.
Vai viņai ir taisnība?
Londonai patiešām ir pamatnosacījumi lielai biržai, jo īpaši spēcīgais investīciju banku, juristu un institucionālo investoru ekosistēma, kas padara pilsētu par vienu no pasaules svarīgākajiem finanšu centriem.
Bet, ņemot vērā neseno sliktā ziņu virkni, ir grūti redzēt gaišo pusi attiecībā uz publiskajiem tirgiem. Piemēram, Kembridžas bāzētais mikroshēmu ražotājs Arm, kas septembrī uzsāka 2023. gada lielāko IPO, lai gan uzņēmums ir britu, izvēlējās kotēties Ņujorkā, iegūstot vairāk nekā 54 miljardu dolāru vērtējumu.
Arī Īrijas sporta derību kompānija Flutter Entertainment nesen nobalsoja par savas primārās kotēšanas pārcelšanu uz ASV, kamēr Vācijas bāzētais TUI drīzumā atkāpsies no Londonas par labu Frankfurtai.
Lai gan ir bijis arī daži labi jaunumi – šonedēļ datoru ražotājs Raspberry Pi paziņoja, ka plāno kotēties Lielbritānijā – fakts paliek fakts: IPO ir maz, un pieteikumu skaits 2023. gadā sasniedza sešu gadu zemāko punktu.
Tas pat apdraudēja Londonas kādreiz neapstrīdamo stāvokli starp Eiropas konkurentiem – pagājušajā gadā Parīze īslaicīgi kļuva par Eiropas lielāko akciju tirgu.
Patiesi, 2023. gadā LSE veidoja tikai niecīgus 2% no globāli caur IPO piesaistītajiem 12 miljardiem dolāru, kamēr citi Eiropas tirgi ir atguvušies pēc lejupslīdes kotēšanas aktivitātē.
Tas vairs neliecina par to, ka Lielbritānija “pārspēj savu svaru”, ņemot vērā, ka tās ekonomika veido aptuveni 3% no globālajiem IKP.
Kas notiek?
Galvenie bažu iemesli britu tirgos ietver salīdzinoši sarežģītu kotēšanas režīmu, stingras pārvaldības prasības, jaunpienācēju biržas dalībnieku vājo sniegumu (piemēram, Dr. Martens) un potenciāli augstākas vērtējumus ASV, īpaši tehnoloģiju uzņēmumiem.
Taču tajā pašā laikā notiek ilgtermiņa tendence uzņēmumiem kļūt par privātiem – kiberdrošības firma Darktrace ir paziņojusi, ka tiks privatizēta – un tas nav tikai Lielbritānijas problēma. Kā JP Morgan izpilddirektors Džeimijs Daimons norādīja akcionāru vēstulē pagājušajā mēnesī, publiskie uzņēmumi kopumā spēlē ierobežotu lomu finanšu sistēmā – lai gan ASV publiski kotēto akciju skaits kopš gadsimta mijas ir samazinājies, privātajiem ekviti atbalstīto uzņēmumu skaits ir ievērojami pieaudzis.
Pats Hogeta izvirzīja vēl vienu bažu: Lielbritānijas spēju piesaistīt augstas klases vadītājus savam vadības personālam sakarā ar sliktiem atalgojuma paketiem Londonas kotētajiem uzņēmumiem salīdzinot ar viņu amerikāņu kolēģiem.
“Mums pašiem sevi esam ierobežojuši, radot līdztiesīgu spēles laukumu konkurencei ar pārējo pasauli,” viņa teica Bloomberg podkasta intervijū pagājušajā gadā.
LSE Group pārstavis teica, ka Lielbritānijas kapitāla tirgu veselība nav saistīta tikai ar IPO skaitu. Akciju kapitāla piesaistīšana Londonas birža bija pieaugusi par vairak neká 38% gadu no gada – vairak neka divas lielakas Eiropas birzas kopá.
“Mums ir iedrošinošs uzņēmumu plūsmas caurules skats, kas pláno veikt IPO un paredzam lieláku aktivitáti péc jauno kotésanas noteikumu ieviešanas 2024. gada otrajá pusé,” sacíja párstavis.
Ko dara?
Tá ká Londonas problématisks slíde jau ilgst kádu laiku, pilsetas un valdíbas amatpersonas cenšás problému risinát.
Ká minéja LSE párstavis, Finanšu uzraudzíbas iestáde izstrádá vienkáršákus kotésanas noteikumus, kas samazinás slieksni uzņémumiem, kas vélás iet publiski Lielbritánijá. Priekšlikums ietver vienas kotésanas kategorijas izveidi un IPO atbilstíbas prasíbu atvieglošanu.
Kancelejs Džeremijs Hants meklé veidus, ká investét pensiju fondus Lielbritánijá un pláno tikties ar biznesa vadítájiem ceturtdien, lai atrastu veidus, ká piesaistít vairák kotésanu. Hogeta ir teikusi, ka šis bús bútisks reformu elements, saglabájot naudu valstí.
Laiká, kad Lielbritánijas ekonomika aug un atveseļojás no pagájušá gada ekonomiskájám grútíbám, šadas jaunas reformas varéja bút spéles mainítájs – ja un kad tás tiks ieviestas.
