Atgriešanās birojā un darbinieku ilgtermiņa uzturēšanās
Atgriešanās birojā diskusijas ilgi ir koncentrējušās uz indivīdiem. Kāpēc darbinieki varētu vēlēties palikt mājās? Kuras vecuma grupas ir visvairāk atvērtas klātienes darbam, un kuras visvairāk pret to iebilst? Vai biroja sadarbība ir vispiemērotākā radošiem cilvēkiem vai tiem, kas koncentrējas uz skaitļiem? Vai darbinieki tiešām var būt produktīvi, ja viņiem ļauj strādāt patstāvīgi?
Tomēr joprojām nav atbildes uz jautājumu, kā plaši izplatīts attālinātais darbs ietekmē uzņēmumu rezultātus, kā arī plašāku nozares ainavu, jo eksperiments joprojām ir nepastāvīgs. Taču Mičiganas Universitātes un Čikāgas Universitātes pētnieku jaunais darba dokuments “Atgriešanās birojā un darbinieku ilgtermiņa uzturēšanās” piedāvā gandrīz atbildi: Atgriešanās birojā (RTO) prasības, ja tās nav vēlamas, ir slikta ziņa uzņēmumiem, kas vēlas saglabāt savus talantus.
Pētnieki salīdzināja 260 miljonus CV ar uzņēmumu datiem, lai analizētu RTO prasību kauzālo ietekmi uz darbinieku ilgtermiņa uzturēšanos Microsoft, SpaceX un Apple. Zinātniskos terminos viņi atklāja “samazinājumu pretfaktu ilgtermiņa uzturēšanās laikā, kas palielinās darbiniekiem ar ilgāku darba stāžu”. Citiem vārdiem sakot: Kad uzņēmumi ieviesa RTO prasības, vecākie darbinieki devās prom – bieži vien tieši pie konkurentiem – kas ļauj viņiem strādāt no mājām.
Microsoft augstas pakāpes darbinieku skaits – kā uzņēmuma darbinieku skaita daļa – pēc prasības samazinājās par vairāk nekā 5%; Apple tas bija 4%. (Microsoft prasīja 50% nedēļas birojā; Apple – tikai vienu dienu nedēļā.) SpaceX bija sliktākais no visiem, ar 15% kritumu, ko pētnieki izskaidro ar tā unikālo stingro prasību: Piecas dienas nedēļā klātienē. Šis cilvēku aizplūdums rada pastāvīgu draudu “produktivitātei, inovācijai un konkurētspējai” – sastāvdaļas, kas atdala veiksmīgu uzņēmumu no tā, kas brīvi krīt.
Cilvēciskais nodoklis piespiežot viņu roku
Statistiskais analīzes avots ir People Data Labs CV dati, stāsta līdzautors un Mičiganas Universitātes ekonomikas doktorants Deivids Van Dijke. “Secinājums noteikti ir tāds, ka RTO prasību ietekme ir kaitīgāka, nekā cilvēki domāja iepriekš.”
Protams, pētījums nav visaptverošs; tas pētīja tikai trīs lielus uzņēmumus, un tie visi bija “agrīnie virzītāji” RTO virzienā, atzīst Van Dijke, norādot uz katras no viņu 2022. gada prasību paziņojumiem. Tas nozīmēja, ka vecākie darbinieki, kas pameta Microsoft, Apple un SpaceX, “bijuši diezgan labas ārējas iespējas”, proti, konkurentu uzņēmumi, kas piedāvāja attālināto darbu ar daudz mazāk saistībām.
“Ja mēs domājam par Covid beigšanos 2022. gadā, tam noteikti sekoja cilvēku pieplūdums, kas apgalvoja, ka viņi aizies – un tad tiešām aizgaja, kad notika pirmie atgriešanai birojā prasības,” stāsta Entonijs Nibergs, vadības profesors Dienvidkarolīnas Universitātes Darlas Mūras Biznesa skolā. “Apple un Microsoft patiešām agonizēja par to, kā mainīt savu politiku – arī Amazon izteica daudz publisku komentāru.”
Grūtības apakšdaļai
Van Dijke cer, ka cilvēki sapratīs vienu no datu galvenajiem aspektiem: vecāki cilvēki varbūt bieži aiziet pēc RTO un daudz lielākos skaitļos nekā ieejas vai viduslīmeņa darbinieki, jo vecajiem vadītajiem vienkārši ir vairāk ko iegūt. “Viņi ir vecāki, viņi ir kvalificētaki, uzņēmumi vēlas viņus algot par viņu ekspertīzi,” saka Van Dijke; zaļajiem darbiniekiem nav tādas pašas ietekmes.
“Mēs arī redzējām, ka daži darbinieki, kas aiziet, ir spiesti pieņemt neoptimālus darbus – pazeminot amatu,” piebilst Van Dijke. “Šķiet, ka pat daži vecie darbinieki cīnījies atrast alternatīvus darbus.” Taču šī realitāte viņus neapturēja no aiziešanas, kas var uzsvērt to, cik nepanesami daži darbinieki uzskata obligatoriskas biroja dienas.
Iepriekš publicēta literatūra rada priekšstatu par pilnībā attalinato darbu viszemako starp jaunajiem darbiniekiem, kuriem ir vislielakais ieguvums no klatesošas sadarbibas. “Tas šķiet izskaidro modeli, ko mēs novērojum – ka vecakie darbinieki aiziet lielakos skaitos,” saka Van Dijke. “Viņiem ir labakas iespejas un viņi arī vairak vēlas stradat no majam neka junioru darbinieki.”
Taču neviens RTO prasibam nevajadzetu notikt uz rēķina pamatlinijai, uzsver Nibergs. “Tiklīdz organizacija vairs nespēj sasniegt savus stratēģiskos mērķus, apturiet RTO plânu,” viņš saka. “Bet pat šajâ periodâ šîs organizâcijas turpina veikt atlaišanu no darba, kas noteikti liecina par to, ka viņiem vêl nav cilvêku trûkuma. Un atlaišana no darba ir daudz bîstamâka plašâ nozîmê.”
Patiesîbâ atlaišana no darba, it īpaši lielajâ tehnoloģiju nozarê, bieži vien rada ilgtermiņa sekundâras sekas, padarot darbiniekus par aiziešanas iespêjamîbu sakarâ ar traucêtu kultûru un saplîsušu uzticîbu. Bet prasîbas arî izstumj cilvêkus; slikts morâls var bût tikai slikts morâls. (99% uzņêmumu konstatêja samazinâtu darbinieku apmierinâtîbu pêc to RTO prasîbu izdošanas, saskaņâ ar nesen veiktu Pitsburgas Universitâtes pêtîjumu.)
Daudzi eksperti redz visu lêmumu vienkârši. “Organizâcija patiešâm sevi kaitêja, ja tâ piespiež cilvêkus atgriezties,” saka Stefans Meiers, Kolumbijas Biznesa skolas Vadîbas nodaļas priekšsêdêtâjs, piebilstot, ka viņš personîgi domâ, ka nâkotne bûs hibrîda. “Cilvêkiem patiešâm motivê elastîba tajâ, kâ viņi organizê savu dienu. Bet daudzi vadîtâji uzauga biroja vidê – tas bija viņu veids kontrolêt darbiniekus, tâ viņi domâja ka pasaule strâdâja, tas strâdâja viņiem un tâpêc viņi ir augšpusê.”
Prasîbas lielâkoties nepaliek pie punkta; darbinieki atgriezîsies pats par sevi ja jûtîsies ka tas sniedz materiâlu labumu vai padara vieglâk izpildît savus darba mêrķus.
Neskatoties uz to ja uzņêmums ir nolêmjis par pilnâm birojiem pat ja to var panâkt tikai ar spêku – Meiers saka “tagad ir droši labâks laiks [lai ieviestu prasîbu] nekâ pirms diviem gadiem,” ņemot vêrâ masveida atlaišanas spiedienu un smagu ekonomisko nenoteiktîbu. Bet uzņêmumi kas izlaiž prasîbas uzsver Meiers nepaliek pie punkta.
“Bût vadîtâjam nozîme atrast kaut ko kas nes labumu visiem un padara firmu labâk strâdât,” saka Meiers. Un bailes par nomâktiem finansiâliem rezultâtiem sakarâ ar attâlinâto darbu ir tâlu pârspîlêtas; zem snieguma darbinieki pastavêja jau sen pirms pandêmijas un nekâdas izmaiņas darba kârtîbâ nepadarîs to vairak. “Pirms klusais aiziešana bija Microsoft solitaire – cita veida telefoniska iejaukšanâs,” saka Meiers.
Kopumâ ziņojuma secinajumi šķiet ne pârak smagi Nibergam Dienvidkarolinas profesoram kurš jau desmitgades gan finansiâlo krîžu gan uzplaukuma periodos novêrtêjis cilvêku kapitâla plûsmu. “Bet atkal es esmu vecs.”
