Pētījums par 17 000 uzņēmumiem par COVID alkatības inflāciju parāda, ka lielākā daļa gūst peļņu no dzīves dārdzības krīzes.

Pētījums par 17 000 uzņēmumiem par COVID alkatības inflāciju parāda, ka lielākā daļa gūst peļņu no dzīves dārdzības krīzes.

COVID-19 pandēmijas sekas

Pēc COVID-19 pandēmijas iestājās daudzi “jaunie normālie”, tostarp hibrīddarbs un cenu kāpums. Aizvien vairāk liecību liecina, ka cenu pieaugums varētu nebūt tikai ārējo faktoru dēļ.

Lielbritānijas uzņēmumu peļņas maržu pieaugums

Lielbritānijas arodbiedrības Unite veiktā 17 000 uzņēmumu pētījumā atklājās, ka vidēji tie palielināja savu peļņas maržu par 30% pēc COVID-19 periodā, salīdzinot ar 2018.-2019. gadu.

Apšaubāmā cenu paaugstināšana bija izplatīta dažādās nozarēs, sākot no lielveikaliem līdz enerģijas firmām un pat privātā kapitāla atbalstītām veterinārām ķēdēm. Kopumā 60%, jeb 9 651 no analizētajiem uzņēmumiem palielināja savu peļņas maržu pēc COVID-19 periodā.

Tas notika laikā, kad reālās algas darbiniekiem samazinājās, saskaroties ar vēsturiskiem dzīves dārdzības spiedieniem, īpaši svarīgām precēm kā pārtika un apkure.

Pētījumā, kuru Unite apgalvo, ka ir lielākais uzņēmumu peļņas analīzes kopš COVID-19 pandēmijas sākuma, tiek apgalvots, ka peļņas gūšana ir kļuvusi par sistēmisku parādību starp Lielbritānijas uzņēmumiem.

“Pēdējos divus gadus Unite konsekventi ir norādījusi uz peļņas gūšanu, kas veicina dzīves dārdzības krīzi,” raksta arodbiedrība. “Kamēr darbinieki piedzīvoja lielāko reālo algu un dzīves līmeņa kritumu paaudzēs, korporācijas uzkrāja simtiem miljardu peļņas.”

COVID peļņas gūšana

Pasaules ekonomika ir piedzīvojusi ilgstošu nemieru kopš COVID-19 pandēmijas sākuma.

Valdību stimulu līmeņi bezprecedenta apjomos tika ieguldīti darbinieku makos un uzņēmumu kasēs, lai palīdzētu tiem tikt galā ar ierobežojumu sekām, radot milzīgu inflācijas spiedienu.

Vienlaikus piegādes ķēdes tika izjauktas šo ierobežojumu dēļ, izkropļojot pasaules ekonomikas pieprasījuma un piedāvājuma dinamiku.

Lai pasliktinātu situāciju, Vladimira Putina iebrukums Ukrainā un sekojošie tarifi Krievijai izraisīja enerģijas cenu pieaugumu, vienlaikus pārtraucot būtisku pārtikas ieejas produktu, piemēram, graudu, piegādi.

Kopumā šie spēki bija atbildīgi par inflācijas vilni pēdējos gados, kas sasniedza 11,1% Lielbritānijā un 10,6% eirozonā. Tomēr tie arī nodrošināja pamatojumu uzņēmumiem cenas paaugstināt ātrāk nekā izmaksas.

Unite atklājumi sakrīt ar iepriekšējiem pētījumiem par lielu uzņēmumu peļņas maržu, kas parādīja, ka tā vietā, lai absorbētu augstākas izmaksas no piegādes šokiem, tie tika nodoti patērētājiem.

Pasaules mēroga pētījumos par 1 350 uzņēmumiem, tostarp tādiem kā Shell, Exxon Mobil un Kraft Heinz, atklājies, ka peļņa pieauga par 30% no 2019. līdz 2022. gadam.

Public Policy Research Institute (IPPR) un Common Wealth veiktajos analīzes atklāja, ka Lielbritānijā 90% peļņas pieauguma nāca no 11% publiski kotēto uzņēmumu.

Kopumā domnīcu veiktajos uzņēmumu aptaujās bija tie labāk pozicionētie, lai izmantotu cenu pieaugumu, īpaši enerģijas un mazumtirdzniecības nozarēs.

Analītiķi brīdinājuši, ka acīmredzama labuma gūšana no plaši izplatītas dzīves dārdzības krīzes var būt tik nepopulāra, ka apdraud uzņēmuma sociālo licenci darboties.

Société Générale ekonomists Alberts Edvards pagājušajā gadā aprīlī publicētajos piezīmes, kad inflācija joprojām bija nekontrolējama, nožēloja korporatīvo alkatību, kuru viņš nebija redzējis savos četrdesmit finanšu gados.

“Greedflation beigas noteikti pienāks. Pretējā gadījumā mēs varbūt skatamies uz kapitālisma beigām,” rakstīja Edvards, apsūdzot uzņēmumus karu Ukraina izmantot kā attaisnojumu cenu celšanai.

“Tas ir liels jautajums politikas veidotajiem, ko vienkārši vairs nevar ignorēt.”

Inflacija rietumu centrālajos banku kontrolē pēdējos mēnešos ir samazinoties. Eirozonas cenai martam pieauga par 2,4%, tuvojoties mērķa līmenim 2%. Tas ir izrādījies noturīgaks Lielbritanijai un ASV, kur patēriņa cenu inflacija joprojām ir virs 3%.

Tas nav apturējis stradniekus visur Eiropai streikot prasa labaku algu, lai turpinatu sekot cenu pieaugumam pēdējos divus gadus.

Ar uzņemumiem palielinot savu peļņas maržu—un vismaz Lielbritanijai—izmantot iespēju piešķirt saviem vaditajiem arvien pretrunigus algu pieaugumus, vadibai var būt diezgan grūti pârliecinât streikojošos darbiniekus, ka tiem nav iespejas izpildît šîs prasîbas.