Arhitektūras un dizaina firma cīnās ar miljoniem dolāru vērtu krāpšanu
78 gadus vecā arhitektūras un dizaina firma no Londonas, kas nodarbina vairāk nekā 18 000 cilvēku 34 birojos visā pasaulē, ir sasniegusi daudzus panākumus, tostarp Sidnejas operas nama un Mančestras Etihada stadiona projektēšanu, kā arī pašlaik strādā pie La Sagrada Familia struktūras pabeigšanas Spānijā.
Tagad firma ir kļuvusi par jaunāko augsta profila upuri miljonu dolāru vērtai krāpšanai, izmantojot tā sauktos “deepfake” video.
Šogad viens no firmas darbiniekiem Honkongas birojā tika iesaistīts videozvanā ar “deepfake” versijām firmas finanšu direktora un citiem darbiniekiem. Pēc sākotnējām šaubām darbinieks vēlāk pārskaitīja krāpniekiem 25,6 miljonus dolāru (200 miljonus Honkongas dolāru) 15 darījumos.
Viņš saprata, ka ir ticis apkrāpts, pēc tam, kad sazinājās ar firmas galveno biroju Lielbritānijā. Krāpšanas ilgums bija nedēļa no brīža, kad darbinieks tika sazināts, līdz firma sāka izmeklēt lietu.
Iepriekšējie ziņojumi par “deepfake” krāpšanu nenosauca firmu kā upuri.
“Mēs varam apstiprināt, ka tika izmantoti viltoti balsis un attēli,” teica firmas pārstāvis. “Mūsu finansiālā stabilitāte un biznesa darbība netika ietekmēta, un neviens no mūsu iekšējiem sistēmām netika kompromitēts,” piebilda viņš.
Policija joprojām izmeklē šo gadījumu.
Redzēt vairs nav ticēt
Firmas “deepfake” pieredze pievienojas sarakstam ar nesenajiem augsta profila mērķiem, kuros izmantoti viltoti attēli, video vai audio ieraksti, lai nepareizi attēlotu cilvēkus. Vai nu tas ir slavenības, piemēram, Teilore Svifta un Dreiks, uzņēmumi vai parastais skolas direktors, krāpnieki neapstājas savos uzbrukumos. Pirms diviem gadiem kriptovalūtas biržas Binance izpilddirektors atklāja, ka krāpnieki bija izveidojuši viņa “hologrammu”, lai iegūtu piekļuvi projektu komandām.
Tā kā “deepfake” var šķist ļoti reālistiski, tie ir bijuši veiksmīgi, lai izkrāptu naudu no nevainīgiem upuriem. Ja tie tiek izplatīti internetā, “deepfake”, piemēram, slavenais, kas imitēja pāvestu Francisu, var kļūt par vīrusu un grūti kontrolējamu dezinformāciju.
Tas ir īpaši satraucoši, jo tas var manipulēt ar vēlētājiem laikā, kad daudzās valstīs notiek vēlēšanas.
Mēģinājumi krāpt uzņēmumus ir strauji pieauguši, izmantojot dažādas formas no “phishing” krāpšanas līdz WhatsApp balss klonēšanai, teica firmas galvenais informācijas tehnoloģiju vadītājs Robs Grīgs.
“Tas ir rūpniecības, biznesa un sociāls jautājums, un es ceru, ka mūsu pieredze var palīdzēt paaugstināt izpratni par sliktu aktieru palielinoties sofistikācijai un attīstoties tehnikai,” viņš teica.
Tāpat kā lielākajai daļai tehnoloģiju rīku, “deepfake” kļūst arvien sarežģītāki. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem ir jāseko līdzi jaunākajiem draudiem un jauniem veidiem, kā tos risināt.
Lai gan “deepfake” var būt ļoti reālistiski, ir veidi, kā tos atklāt. Labākais triks ir vienkārši lūgt personu videozvanā pagriezties – ja kamera cīnās, lai iegūtu pārējo profila daļu vai seja izskatās izkropļota, tas var būt vērts izmeklēt. Dažreiz var palīdzēt arī lūgt cilvēkiem izmantot citu gaismas avotu vai pacelt zīmuli, jo tas var palīdzēt atklāt “deepfake”.
Tas var radīt dažas neveiklas situācijas videozvanos, bet tas ir mazs risks salīdzinot ar lielu naudas summu un privāto datu risku.
