Ūdens krīze Meksikā
Kā sausums Meksikā turpinās, dusmīgi iztikas zemnieki ir sākuši tiešu rīcību pret slāpēm avokado dārziem un ogu laukiem komerciālajās saimniecībās, kas izžāvē strautus kalnos rietumos no Meksikas pilsētas.
Upju un pat visa ezeru izzušana
Upes un pat veseli ezeri pazūd reiz zaļajā un sulīgajā Mičoakānas štatā, jo sausums apvienojas ar ūdens patēriņa pieaugumu valsts peļņu nesošajiem eksporta kultūraugiem, kuru vadībā ir avokado.
Nesen iztikas zemnieki un aktīvisti no Mičoakānas pilsētas Villa Madero organizēja komandas, lai dotos kalnos un izrautu nelegālas ūdens sūkņus un pārkāptu nelicencētus laistīšanas dīķus.
Potenciāls konflikts draud ar avokado audzētājiem, kuri bieži vien ir sponsorēti vai maksā aizsardzības naudu narkotiku karteliem.
Pagājušajā nedēļā desmitiem iedzīvotāju, lauku strādnieku un mazo zemnieku no Villa Madero devās kalnos, lai izrautu laistīšanas iekārtas, izmantojot kalnu avotus avokado dārzu laistīšanai, kas izveidoti no priežu pārklātajiem kalniem.
Nedēļu iepriekš cita grupa devās uz augšu ar lāpstām un lāpstām un pārkāpa nelikumīga dīķa sienas, kas izsūca ūdeni no avota, kas vietējos iedzīvotājus apgādājis simtiem gadu.
“Pēdējo 10 gadu laikā strauti, avoti, upes ir izžuvuši, un ūdens ir tikuši sagūstīts galvenokārt avokado un ogu dēļ,” sacīja vietējais aktīvists Hulio Santoyo, viens no šīs iniciatīvas organizatoriem. “Ir ciemi apakšējā daļa no pagasta, kur vairs nav ūdens.”
Santoyo lēš, ka ap Villa Madero kalniem ir parādījušies aptuveni 850 plastmasas izklātu zemes dīķu, parasti drīz pēc tam, kad stādītāji ir nelikumīgi nocirtuši vai sadedzinājuši vietējo priežu mežu. Priedes palīdz augsnei saglabāt ūdeni, savukārt avokado koki to iztukšo.
Francisko Gomesa Kortess sacīja, ka viņa ciema El Sauz iedzīvotāji 15 gadus lūguši zemes īpašniekam atļaut avotam plūst lejup uz viņu kopieni.
Pēc gada, kad Meksika saņēma tikai aptuveni pusi no normālajiem nokrišņiem, iedzīvotāji kļuva izmisuši, un pagājušajā nedēļā viņi uzdrošinājās doties kalnā un izraut sūkņus un šļūtenes avokado dārzam.
“Mums nepietiek ūdens cilvēku patēriņam,” sacīja Gomesa Kortess.
“Tas ir skumji. Ir skumji staigāt pa šiem takas, kas tagad ir sausi, kad agrāk tur bija koki un avoti,” viņš teica. “Viņi pat nav atstājuši ūdeni meža dzīvniekiem, kas ligzdo krastos.”
Zīme par to, cik nopietni vietējā valdība uztver potenciālo draudu, grupai bija pievienojies Villa Madero mērs, kurš vainoja ārvalstu problēmu.
“Ir cilvēki, kas nav no šīs pilsētas, kas nāk uz mūsu pagastu un mūs iebrūk,” sacīja mērs Froilans Alkauters Ibarra. “Viņi atņem ūdeni cilvēkiem, kas dzīvo lejpusē, un viņi nesaprot, ka tie ir visnabadzīgākie cilvēki.”
Iedzīvotāji saka, ka viņi nevēlas pilnībā liegt ūdeni dārziem un ir ierosinājuši vienošanos par to, ka zemes īpašniekiem tiek dots 20% ūdens no vietējiem strautiem, ja viņi ļauj atlikušajiem 80% turpināt plūst. Viņi saka, ka vēl nav saņēmuši nekādu atbildi.
Narkotiku karteli bieži vien pelna naudu no nelikumīgas mežizciršanas un izspiež naudu no avokado audzētājiem Mičoakānā. Aktīvisti ap Villa Madero ir piedzīvojuši draudus, nolaupīšanas un piekaušanas pagātnē.
“Mēs nopietni riskējam ar to, ka mūs nogalinās par protestiem,” sacīja Gomesa Kortess. “Nepieciešamības dēļ mēs darām to, ko valdībai vajadzētu darīt.”
Valdība rīkojas
Valdība ilgu laiku ir darījusi maz, lai ierobežotu audzētājus un cīnītos pret mežizciršanu un ūdens pārņemšanu. Taču šķiet, ka tajā ir radies pēkšņs interese novērst tuvojošos konfliktu.
Martā aktīvisti organizēja sanāksmi netālu no Patzcvaro ezera, lai pieprasītu varas iestādēm darīt kaut ko attiecībā uz strauji samazinoties ūdens līmenim. Patzcvaro ir sekls, bet plašs ezers Mičoakānā ar skaistu koloniālo pilsētu krastos un zvejnieku salu vidū.
Janicijo salas zvejnieki ar viņu seklajiem laiviem un apliektajiem tīkliem kļuva slaveni fotogrāfu un kinorežisoru vidū 40. un 50. gados kā Meksikas tautas tradīciju simbols. Patzcvaro pilsēta piesaista simtiem tūkstošu tūristu.
Bet sausuma, mežizciršanas, nogulumu uzkrāšanās un pieaugošo ūdens prasību dēļ no avokado un ogu audzētajiem Patzcvaro ezers ir samazinies par aptuveni pusi. Tagad var sasniegt Janicijo salu staigot pa ūdeni, un aktīvists Huans Manuels Valensuela lēš, ka 90% laivu, kas agrāk zvejoja un pavadīja tūristus apkaimē, tagad ir izslēgtas no pakalpojuma.
Tuvumā esošais Cuitzeo ezers, viens no lielākajiem saldūdens ezeriem Meksikā, tagad ir gandrīz izžuvis.
“Mēs nevaram ļaut viņiem izdzēst mūsu ezerus,” sacīja Valensuela. “Tas būtu traģiski Mičoakānai.”
Alehandro Mendess, Mičoakanas štata vides sekretars atzina, ka problēma ir izgatavota no rokas. Tikt trūcīgs kļuvis ūdens reiz zaļajos mežos ap ezeriem, ka dārzu īpašnieki bieži sūta cisternas automašīnas uz ezera malu, lai savilktu tūkstošiem galonu ūdens savos dārzos.
“Var redzēt līdz pat 100 automašīnai ņemam ūdeni no ezera,” Mendess teica par situaciju martam.
Tad pirms aptuveni nedēļas štata policija saka patrulēt ezera malas un aiztur jebkuru autovaditaju ko redz ekstrahet ūdeni. Un Mendess teica ka štats saka monitorings lauku saimniecibu dambju lai redzet vai kads tiek papildinats no ezera.
Lai gan Patzcvaro ezers pagatne ir gan pieaudzis gan samazinajies šoreiz tas var but terminal; zemnieki saka ganit lopus gan stadiet kulturaugus uz ezera dibena.
“Tas bus gruti jo cilveki un lopi izdzivos tikko bet dzivnieki un augi bus prom – tas viss bus izkalts un prom,” teica Gomesa Kortess.
