Automātiskās ārkārtas bremzēšanas standarti ASV
Tuvākajā nākotnē visiem jaunajiem pasažieru transportlīdzekļiem Amerikas Savienotajās Valstīs būs jābūt aprīkotiem ar automātisko ārkārtas bremzēšanu, prasību, kas, pēc valdības teiktā, katru gadu glābs simtiem dzīvību un novērsīs tūkstošiem ievainojumu.
Jaunais drošības noteikums
Nacionālā autoceļu satiksmes drošības administrācija pirmdien atklāja jaunā noteikuma galīgo versiju un to nosauca par nozīmīgāko drošības noteikumu pēdējo divu desmitgažu laikā. Tas ir paredzēts, lai novērstu daudzas aizmugurējās un gājēju sadursmes un samazinātu aptuveni 40 000 satiksmes nāves gadījumus, kas notiek katru gadu.
“Mēs dzīvojam cauri krīzei ceļu satiksmes nāves gadījumu ziņā,” intervijā teica transporta sekretārs Pīts Butidžigs. “Tāpēc mums ir jārīkojas.”
Tas ir ASV valdības pirmais mēģinājums regulēt automatizētās vadīšanas funkcijas un, visticamāk, palīdzēs ierobežot dažas problēmas, kas ir radušās ar vadītāja palīdzības un pilnībā automatizētām vadīšanas sistēmām.
Lai gan aptuveni 90% jauno transportlīdzekļu tagad ir aprīkoti ar automātisko bremzēšanu saskaņā ar brīvprātīgu vienošanos ar automobiļu ražotājiem, pašlaik nav veiktspējas prasību, tāpēc dažas sistēmas var nebūt tik efektīvas. Jaunie noteikumi nosaka standartus transportlīdzekļiem automātiski apstāties un izvairīties no citu transportlīdzekļu vai gājēju sadursmes, pat naktī.
“Daļa no tā, kā es domāju, ka mēs izkļūsim no nepieņemamajiem ceļu satiksmes nāves gadījumu līmeņiem, ar kuriem esam dzīvojuši visu manu mūžu, ir caur šiem tehnoloģiju veidiem,” teica 42 gadus vecais Butidžigs. “Mums ir jānodrošina augsti veiktspējas standarti.”
Noteikums, kas prasīs papildu inženiertehnisko darbu, lai uzlabotu programmatūru un iespējams pievienotu aparatūru, piemēram, radaru, stāsies spēkā vairāk nekā piecu gadu laikā. Tas dos automobiļu ražotājiem laiku uzlabot savas sistēmas parastajā modeļu atjaunināšanas ciklā, teica NHTSA.
Tas arī palielinās cenas, ko NHTSA lēš par 354 miljoniem ASV dolāru gadā 2020. gada dolāros, vai 82 ASV dolāri par transportlīdzekli. Bet Butidžigs teica, ka tas glābs 362 dzīvības gadā, novērsīs aptuveni 24 000 ievainojumu un ietaupīs miljardus īpašuma bojājumos.
Kritiķi saka, ka standarti būtu jāievieš ātrāk un ka tie šķietami neprasa, lai sistēmas pamanītu cilvēkus uz velosipēdiem, skrejriteņiem vai citiem neaizsargātiem cilvēkiem.
Jaunais noteikums prasa visiem pasažieru transportlīdzekļiem ar svaru līdz 10 000 mārciņām (4500 kilogramiem) būt aprīkotiem ar priekšējo sadursmes brīdinājumu, automātisko ārkārtas bremzēšanu un gājēju detektēšanas bremzēšanu.
Standarti prasa transportlīdzekļiem apstāties un izvairīties no sadursmes ar priekšā esošo transportlīdzekli ar ātrumu līdz 62 jūdzes stundā (100 kilometri stundā). Turklāt tie automātiski jābremzē ar ātrumu līdz 90 jūdzes stundā (145 km/h), ja sadursme ar priekšā esošo transportlīdzekli ir neizbēgama.
Sistēmām arī jāspēj pamanīt gājējus dienā un naktī, un tām jāapstājas un jāizvairās no gājēja ar ātrumu no 31 līdz 40 jūdzes stundā (50 līdz 64 km/h) atkarībā no gājēja atrašanās vietas un kustības.
Aģentūra teica, ka 2019. gadā tika ziņots par gandrīz 2,2 miljoniem aizmugurējo sadursmju visā valstī, nogalinot 1 798 cilvēkus un ievainojot 574 000 citus. Sešdesmit procenti nāvējošo aizmugurējo sadursmju un 73% ievainojumu gadījumu notika uz ceļiem ar ātruma ierobežojumu 60 jūdzes stundā (97 km/h) vai zem tā.
Turklāt tika nogalināti 6 272 gājēji sadursmēs, no kuriem 65% tika notriekti ar pasažieru transportlīdzekļa priekšpusi.
Lielais vairums nāves gadījumu, ievainojumu un īpašuma bojājumu notiek ar ātrumu virs 25 jūdzes stundas (40 km/h), ātrumiem, kas nav ietverti brīvpratīgajos vienošanos, teica aģentūra.
“Tikai regulējums var nodrošināt, ka visi transportlīdzekļi ir aprīkoti ar AEB (automatizētu ārkartas bremzēšanu), kas atbilst minimālajiem veiktspējas prasībamiem,” teikts noteikumos.
NHTSA veiks nejaušus testus, lai noskaidrotu, vai automobiļu ražotaji atbilst standartiem.
Aģentūra teica, ka netiek prasits konkrēts sensora veids, ko katram automobiļu ražotajam jaietver prasibam. Tas ir atkarigs no automobiļu ražotaja. Bet testejot 17 transportlidzeklus, tikai viens – 2023. gada Toyota Corolla ar kameram un radaru – atbilda standartiem.
Noteikumos teikts, ka aptuveni 5% sistemu būtu jaietver radarus, lai atbilstu prasibam.
Cathy Chase, Autoceļu un auto drošibas aizstavju prezidente teica, ka jaunie standarti skaidri paradiis autopircetajiem to, ka AEB stradas pareizi. Lielakaja dalja paterejiem nav zinasanas par to, ka tagad nav nekadu prasibu.
“Kopumaa labak ir but AEB neka nebut AEB,” viņa teica. “Tad kad AEB noteikums tiks ieviests, federala valdiba atkal daris savu darbu un aizsargajs paterejus.”
NHTSA teica ka mainija savu originalo priekslikumu, dodot automobiļu ražotajiem vairak neka piecus gadus lai atbilst standartiem nevis tris. Chase teica ka isaks laiks butu labaks.
“Jo isaks laiks, jo vairak cilveku tiks glabti, atrak sis sistemas ienaks automobiļos un musu ceļi bus drosaki visiem,” viņa teica.
Chase teica ka viņa nav apmierinata ar to ka noteikumi neparada standartus velosipedistiem vai cilvekiem kas lieto skrejriteņus.
