Dānijas ekonomikas kritums
Dānija piedzīvoja lielāko ekonomikas kritumu kopš globālās pandēmijas, kas bija saistīts ar farmaceitiskās ražošanas samazinājumu, parādot, cik atkarīga Skandināvijas valsts ir no savas zāļu ražošanas nozares.
Ekonomikas lejupslīde
Kopējais iekšzemes produkts samazinājās par 1,8% salīdzinājumā ar iepriekšējiem trim mēnešiem, kas ir lielākais kritums gandrīz četru gadu laikā, teica Statistikas Dānija otrdien sākotnējā ziņojumā. Samazinājums rūpniecībā un transporta nozarē bija galvenais sarukuma iemesls, paziņoja aģentūra.
Dati atklāj, cik atkarīga Dānija ir kļuvusi no savām farmaceitiskajām kompānijām, tostarp Novo Nordisk A/S, ekonomikas izaugsmes ziņā, ar ceturkšņa svārstībām piegādēs ietekmējot valsts ekonomiku. Tikai pagājušajā nedēļā Dānijas valdība paaugstināja savu 2024. gada izaugsmes prognozi, norādot uz Novo un citiem farmaceitiskajiem uzņēmumiem kā galvenajiem paātrinātājiem, kas paredzēti eksporta un būvniecības un mašīnbūves ieguldījumu veicināšanai.
Taču šie izaugsmes izredzes vēl nav īstenojušies, jo farmaceitiskā ražošana samazinājusies par 12,2% ceturksnī, liecina šomēnes publicētie dati, lai gan ekonomisti saka, ka tas visticamāk ir pagaidu. Tore Strameris, Dānijas Tirdzniecības kameras galvenais ekonomists, otrdien teica, ka pirmā ceturkšņa IKP ietekmēja farmaceitiskās ražošanas samazinājums no “izņēmuma augsta līmeņa” un tas ir “iespējams gan tehniska, gan praktiska rakstura”.
“To nevajadzētu uzskatīt par izteiksmi, ka plašs lejupslīdes periods ir skāris Dānijas ekonomiku,” teica Strameris. “Ja mēs skatāmies uz priekšu, nav nekādu pazīmju, ka mēs saskaramies ar ražošanas apgrieziena punktu farmaceitiskajā sektorā; gluži pretēji, bultiņa norāda spēcīgi uz augšu.”
Dānijas pirmā ceturkšņa IKP ietekmēja arī automašīnu pārdošanas un pakalpojumu eksporta kritums, ko veicināja pieaugošie kravu pārvadājumu tarifi jūras transportā, teica Statistikas Dānija.