Darba produktivitātes izaugsme
Darba produktivitātes izaugsme Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā un attīstītajās ekonomikās Rietumeiropā un Āzijā ir bijusi niecīga gandrīz veselu paaudzi, svārstoties ap 1% gadā. Vai šis gausais sniegums ir viss, ko varam sagaidīt nākamajai paaudzei?
Ko darīt
Tomēr tas nav obligāti. Patiesībā, lai tiktos galā ar pieaugošo inflāciju, nestabilajiem bilancēm, novecojošajiem iedzīvotājiem un pāreju uz nulles emisijām, ir steidzami nepieciešams uzlabot situāciju. Pētījumi liecina, ka, veicot divas lietas – palielinot investīcijas un paātrinot plašāku digitālo pāreju – var novērst pašreizējos šķēršļus produktivitātes izaugsmei.
Kas notika
Produktivitāte attīstītajās ekonomikās pirms 2008. gada globālās finanšu krīzes (GFK) pasliktinājās pakāpeniski, kritot no vidēji 2.2% gadā 1997.-2002. gadam līdz 1.6% 2002.-2007. gadam.
GFK bija pavērsiena punkts: produktivitātes izaugsme strauji kritās līdz aptuveni 1% – un tā ir palikusi līdz šim brīdim. Daudzu iemeslu starpā divi izskaidro gandrīz visu kritumu: ilgstošs investīciju samazinājums un divu ražošanas saistīto produktivitātes viļņu beigas.
Investīciju ziņā vairāku krīžu sērija – dot-com sabrukums 2001. gadā, GFK 2008. gadā un pandēmija 2020. gadā – nomāca kapitāla ieguldījumu attiecību pret darbinieku pieaugumu. No 1997. līdz 2019. gadam kapitāla ieguldījumi materiālajos aktīvos, piemēram, mašīnās un ēkās, ASV samazinājās no 22% līdz 14% no kopējās pievienotās vērtības un Eiropā no 25% līdz 17%. Investīcijas nemateriālajos aktīvos, piemēram, programmatūrā, šajā periodā pieauga, bet ne pietiekami daudz, lai kompensētu atšķirību. Turklāt pēc GFK tīrās investīcijas – tas ir, ņemot vērā kapitāla krājuma degradāciju – kā IKP daļa ASV un Rietumeiropā samazinājās uz pusi un nekad pilnībā nav atguvušas.
Ražošanas ziņā 1990. gadu beigās un 2000. gadu sākumā Moru likums (mikroshēmas tranzistoru skaits dubultojas ik pēc diviem gadiem) strauji paātrināja produktivitātes izaugsmi elektronikas un datoru jomā. Tomēr šis efekts samazinājies, jo svarīgākas kļuva tādas funkcijas kā akumulatora darbības laiks. Otrais produktivitātes vilnis nāca ar Ķīnas un citu jaunattīstības valstu pieaugumu, restrukturizējot un pārvietojot ražošanu, kas paaugstināja produktivitāti attīstītajās ekonomikās. Līdz 2000. gadu vidum un beigam abiem viļņiem bija norimis.
Labi ziņojumi ir tādi, ka investīcijas nav jāpaliek nomāktas un ka digitālajai tehnoloģijai un mākslīgajam intelektam var būt tāda pati ietekme uz produktivitāti kā abiem ražošanas viļņiem.
Investīcijas
ASV un Eiropas kapitāla investīciju deficīts, salīdzinot ar laiku pirms GFK, ir aptuveni 2 līdz 3% no IKP – aptuveni $1 triljons gadā. Tiek lēsts, ka atgriešanās pie šī līmeņa varētu pievienot 0.7 procentpunktu produktivitātes izaugsmei. Protams, daudzi šķēršļi, piemēram, regulējums un prasmju trūkums, var stāvēt ceļa lielakam investiciju apjomam. Bet kad ir spēcīgs pieprasījums un stingri darba tirgi – signali, kas skaidri liecina par nepieciešamību paplašinat kapacitati un veicinat automatizaciju – uzņēmumi reaģēs.
ASV tas varētu izskaidrot, kapeļu uzņēmumu investicijas rada uz augšu, pat ja tikai nedaudz – par aptuveni 0.3 procentpunktiem augstak nekä pirms pandemijas desmitgades. Patiesi, ASV produktivitates izaugsme nesen ir strauji pieaugusi – ceļojot tuvu vai virs 3% gada baze par trim secigam ceturksniem pirms tuvojas ilgtermina vidējiem rädiţiem Q1 2024.
Rietumeiropai ir vairak darba: karš Ukraina un sekojošais enerģijas šoks ir samazinajis patērētaju pirktspēju un konkurētspēju, vienlaikus pievienojot nenoteiktibu. Fiskalpolitika ir bijusi mazak drosmeiga stimulet ekonomiku neka ASV. Reģionam būs jarestore konkurētspēja un radit stipraku makro-vide lai atbrivotu investicijas.
Digitais un MI
Produktivitates izaugsme saistiba ar digitalo tehnologiju un mäksligo intelektu (MI) ir gaidita jau ilgu laiku – un tas vel nav beidzies.
Informacijas un komunikaciju tehnologiju (IKT) sektors, kas veicina digitalo parveidi, ir devies gandriz pusi procentpunkta produktivitates izaugsme ASV pedejo divu desmitgažu laika. Tomer citiem sektoriem ir bijis gruti parveidot savus digitalos ieguldijumus meramos produktivitates uzlabojumos. MI varbut ir atbilde. Pētijumi liecina, ka lielaka digitalo un MI speju izmantosana var pievienot no 0.5 lidz 1.0 procentpunktiem gadskartejai produktivitates izaugsmei attistitas ekonomikas valstis. Generativa mäksliga intelekta var pievienot vel papildus 0.5 procentus.
ASV nepieciešamie ieguldijumi tam varbut jau notiek. Tikai t.s. magnifico septini vien ir ieguldijusi $200 miljardus petnieciba un izstrade, saskaņa ar analizi balstita uz S&P Global datiem, 2023.gada (aptuveni puse no visiem šadiem R&D ieguldijumiem, publiskiem un privatiem, Eiropas Savieniba), plus lidziga summa kapitala izdevumos.
Atkal Eiropa skaidri redz vairak darba prieksa. Viena problema ir tå, ka tehnologiju ekosistemas Eiropa vel ir tikai attistibas stadija. Vairak var izdarit to atbalstisanai, piemeram, sabiedriskos inovaciju iepirkumos jomas no veselibas aprupes lidz aizsardzibai. Vela viena problema ir tåda, ka fragmentacija traucè uzņemumiem sasniegt kritisko masu lai veiktu drosmigus tehnologiju un digitalos ieguldijumus. Starptautiska konsolidacija un kopigu Eiropas biznesa noteikumu ieviesana var palidzet. Un pensiju fondu restrukturizacija var atkal novirzit vairak lidzeklu uz riska kapitalu.
Lai gan produktivitates stagnacijas cena ir neredzama, ta ir augsta. Ieguldot lai atjaunotu pre-GFK produktivitates izaugsmi, attistitas ekonomikas var iegut starp $1500 un $8000 papildus IKP uz cilveku lidz 2030.gadam. Palielinot investiciju tempu un tehnologisko inovaciju ritmu, ir iespejams atstat stagnacijas laikmetu aiz muguras. Ir pienacis laiks solit uz prieksu.
Kris Bredlijs un Olivia Vaite ir vecakie partneri McKinsey & Company Sidnejas un Sanfrancisko birojos un direktori McKinsey Global Institute. Jans Miške ir McKinsey Global Institute partneris Cirihe.
