Pēc augstākām nekā gaidītām inflācijas rādītājiem, ASV Federālā rezervju sistēmas amatpersonas secināja, ka inflācijai atdzisšanai līdz līmenim, kas attaisnotu galvenās procentu likmes samazināšanu, būs nepieciešams ilgāks laiks nekā iepriekš domāts
Šī mēneša sākumā notikušajā sanāksmē tika konstatēts, ka pašreizējā procentu likme ir 23 gadu augstākajā līmenī.
Sanāksmes protokolos atklājās, ka amatpersonas apsprieda arī to, vai galvenā procentu likme pietiekami ierobežo ekonomiku, lai tālāk samazinātu inflāciju
Daži no amatpersonām norādīja, ka nav skaidrs, cik ierobežojoša ir Federālās rezervju sistēmas procentu likmju politika. Tas liecina, ka politikas veidotājiem nav skaidrs, vai viņi dara pietiekami daudz, lai ierobežotu cenu pieaugumu.
Augstas procentu likmes “varētu būt mazāk ietekmīgas nekā agrāk,” teikts protokolos. Ekonomisti ir norādījuši, ka daudzi ASV mājokļu īpašnieki, piemēram, pandēmijas laikā refinansēja savas hipotēkas un fiksēja ļoti zemas hipotēkas likmes. Arī lielākā daļa lielo uzņēmumu refinansēja savus parādus par zemām likmēm, kas ir samazinājis Federālās rezervju sistēmas 11 procentu likmju paaugstināšanas ietekmi 2022. un 2023. gadā.
Šīs bažas ir radījušas spekulācijas, ka Federālā rezervju sistēma varētu apsvērt iespēju paaugstināt, nevis samazināt savu pamatlikmi nākamajos mēnešos. Protokolos pat teikts, ka “daži” amatpersonas “izteica gatavību” paaugstināt likmes, ja inflācija paātrinātos.
Taču uzreiz pēc sanāksmes notikušajā preses konferencē priekšsēdētājs Džeroms Pauels teica, ka ir “maz ticams”, ka Federālā rezervju sistēma atsāks paaugstināt savu pamatlikmi – komentārs, kas īslaicīgi uzlaboja finanšu tirgus.
Paziņojumā pēc 1. maija sanāksmes Federālās rezervju sistēmas amatpersonas atzina, ka valsts progress inflācijas samazināšanā bija apstājies šī gada pirmajos trīs mēnešos. Tā rezultātā viņi teica, ka nesāks samazināt savu galveno procentu likmi, kamēr viņiem nebūs “lielāka pārliecība”, ka inflācija stabili atgriežas pie viņu 2% mērķa. Federālās rezervju sistēmas procentu likmju samazinājumi galu galā novedīs pie zemākām izmaksām hipotekārajiem kredītiem, auto aizdevumiem un citiem patērētāju un uzņēmumu aizņemšanai.
Pauels arī toreiz teica, ka viņš joprojām sagaida, ka inflācija šogad vēl vairāk atdzisīs. Taču viņš piebilda: “mana pārliecība par to ir zemāka nekā agrāk, jo esmu redzējis datus.”
No 2022. gada 7.1% maksimuma inflācija, ko mēra ar Federālajai rezervju sistēmai vēlamu rīku, lielākoties samazinājusies visu 2023. gadu. Taču pēdējos trīs mēnešos šis rīks ir strādājis ātrumam, kas nav saderīgs ar centrālajiem bankas inflacijas mērķiem.
Izņemot nepastāvīgus pārtikas un enerģijas izdevumus, cenas šī gada pirmajos trīs mēnešos pieauga par 4.4% gadskaitli, saskaņa ar Federacijas mērķi, kas ir ievērojami augstak nekä 1.6% decembrī. Šis paatrinajums aptumšo ceribas, ka Federacijas rezervju sistema driz var samazinat savu galveno procentu likmi un sasniegt “maigo nosedzumu”, kur inflacija samazinasies lîdz 2% un recesija tiks izvairita.
Pagajusaja nedela gan valdibas atsevisks inflacijas zinojums paradija, ka cenu spiediens aprili nedaudz samazinajas. Lai gan Federacijas rezervju sistemas runataji so nedelu atzinigi noverteja aprila merigako inflacijas zinojumu, tie uzsvera, ka vairak tadu datu bus nepieciešami, lai vini varetu samazinat likmes.
Otrdien Kristofers Volers, viens no Federacijas rezervju sistemas Valdes locekliem, teica, ka vins “varetu redzet vel vairakus labus inflacijas datus”, pirms vins atbalstitu likmju samazinasanu. Tas liecina, ka Federacijas rezervju sistema visticamak nesakara apsvetot likmju samazinasanu lidz septembrim visagrimak.
