Regulējot mākslīgo intelektu
Pirmie mēģinājumi regulēt mākslīgā intelekta programmas, kas slēpti ietekmē darba, mājokļa un medicīniskos lēmumus miljoniem amerikāņu, saskaras ar spiedienu no visām pusēm un cīnās valsts parlamentos visā valstī.
Kolorādo likumprojekts
Tikai viens no septiņiem likumprojektiem, kuru mērķis ir novērst AI tendenci diskriminēt, pieņemot svarīgus lēmumus – tostarp par darba pieņemšanu, mājokļa finansēšanu vai medicīnisko aprūpi – ir ticis pieņemts. Kolorādo gubernators Džareds Poliss piektdien nevēlētos parakstīja likumprojektu.
Kolorādo likumprojekts un tie, kas neizturēja Vašingtonā, Konektikutā un citur, saskārās ar cīņām daudzās frontēs, tostarp starp cilvēktiesību grupām un tehnoloģiju industrijas pārstāvjiem, kā arī likumdevējiem, kuri baidījās iesaistīties tehnoloģijā, ko vēl daudzi nesaprot, un gubernatoriem, kuri baidījās būt izņēmums un biedēt AI uzņēmumus.
Poliss parakstīja Kolorādo likumprojektu “ar rezervi”, sakot paziņojumā, ka viņš ir uzmanīgs pret regulējumu, kas apslāpē AI inovācijas. Likumprojektam ir divu gadu pārejas periods un to var mainīt pirms tā stāšanās spēkā.
“Es mudinu (likumdevējus) to ievērojami uzlabot pirms tā stājas spēkā,” rakstīja Poliss.
Kolorādo priekšlikums, kopā ar sešiem citiem likumprojektiem, ir sarežģīti, bet plaši prasa uzņēmumiem novērtēt diskriminācijas risku no viņu AI un informēt klientus, kad AI tika izmantots, lai palīdzētu pieņemt svarīgu lēmumu viņiem.
AI saistītie likumprojekti
Likumprojekti ir atsevišķi no vairāk nekā 400 AI saistītiem likumprojektiem, kas šogad tika apspriesti. Lielākoties tie ir vērsti uz AI daļām, piemēram, uz deepfake izmantošanu vēlēšanās vai pornogrāfijas veidošanai.
Septiņi likumprojekti ir ambiciozāki, attiecas uz galvenajām industrijām un vērsti uz diskrimināciju, kas ir viena no tehnoloģijas visperversākajiem un sarežģītajiem problēmām.
AI diskriminācijas problēma
“Mums patiesībā nav redzamības algoritmos, kas tiek izmantoti, vai tie strādā vai nestrādā, vai mūs diskriminē,” teica Rumana Čaudhuri, ASV Valsts departamenta AI sūtnis, kurš iepriekš vadīja Twitter AI ētikas komandu.
Lai gan pret diskrimināciju vērstie likumi jau pastāv, tie, kas pēta AI diskrimināciju, saka, ka tas ir atšķirīgs zvērs, kuru ASV jau atpaliek regulēt.
“Datori pieņem aizspriedumainus lēmumus masveidā,” teica Kristīne Vebere, cilvēktiesību advokāte, kas strādājusi pie grupas prasībām par diskrimināciju, tostarp pret Boeing un Tyson Foods. Tagad Vebere tuvojas pirmajam valstī apstiprināmajam nolīgumam par grupas prasību par AI diskrimināciju.
“Ne tā, ka vecajos sistēmas bija pilnīgi brīvas no aizspriedumiem,” teica Vebere. “Bet jebkurš cilvēks var apskatīt tikai noteiktu skaitu CV dienā. Tādējādi var pieņemt tikai noteiktu skaitu aizspriedumainu lēmumu dienā un dators to var izdarīt ātri lielam cilvēku skaitam.”
AI loma darba un mitekļa pieteikumu izvērtēšanā
Kad jūs pieteicaties darbam, dzīvoklim vai mājokļa aizdevumam, ir liela iespēja, ka AI izvērtē jūsu pieteikumu: nosūta to tālāk, piešķir tam vērtējumu vai izfiltrē to. Tiek lēsts, ka līdz pat 83% darba devēju izmanto algoritmus, lai palīdzētu pieņemšanai darbā, saskaņā ar Equal Employment Opportunity Commission.
AI pats nezina, ko meklēt darba pieteikumā, tāpēc tas tiek mācīts balstoties uz iepriekšējiem CV. Vēsturiskie dati, kas tiek izmantoti algoritmu apmācībai, var ievest aizspriedumus.
Amazon piemēram stradaja pie darba ņemšanas algoritma, kas tika apmācīts balstoties uz veciem CV: galvenokart vīriešu pieteikumiem. Novrtjot jaunus pieteikumus tas pazeminaja CV ar varda “women’s” vai sieviešu koledžu noradi jo tas nebija parstavets vesturejos datos – CV – no kuriem tas macijas. Projekts tika atcelts.
Veberes grupas prasibas tiesvediba apgalvo ka AI sistema kas verte nomas pieteikumus neproporcionli pazeminaja rezultatus melnadas vai hispanu pieteicejiem. Petijums atklaja ka AI sistema kas veidota medicinas vajadzibu novertesanai ignorja melnadas pacientus specialai aprupe.
Petijumi un tiesvedibas ir atklajusi ieskatu AI sistemu darbiba bet lielakoties algoritmi paliek noslepumaini. Amerikanu lielakoties nav zinas ka si riki tiek izmantoti aptaujas no Pew Research rada. Uznemumi parasti nav prasits skaidri atklat ka AI tika izmantots.
“Vienkarši atverot aizkaru lai mes varam redzet kas patiesiba veic novertesanu un kads riks tiek izmantots ir milzigs milzigs pirmais solis” teica Vebere. “Esošie likumi nestrada ja mes nevaram iegut vismaz dazus pamata datus.”
Tieši to Kolorado likumprojekts kopa ar citu izdzivojušo likumprojektu Kalifornija cenšas mainit. Likumprojekti ieskaitot galveno priekšlikumu Konektikuta kas tika nogalinats pretstatiba no gubernatora ir lielakoties lidzigi.
Kolorado likumprojekts prasís uznemumiem kas izmanto AI lai palidzetu pieņemt svarigus lemumus amerikaniešiem ik gadu novertet savu AI potencialo aizspriedumu drosibu; ieviest uzraudzibas programmu uznemuma ietvaros; informet valsts generalprokuroru ja tika atrasta diskriminacija; un informet klientus kad AI tika izmantots lai palidzetu pieņemt lemumu viņiem ieskaitot iespeju apstridet.
Darba arodbiedribas un akademiki baidas ka paļaušanas uz uznemumiem pašiem sevi uzraudzit nozime ka bus gruti proaktivi risinat diskriminaciju AI sistema pirms tas ir nodaríjis kaitéjumu. Uznemumi baidas ka piespiesta atklasiba var atklajt komercnoslepumus ieskaitot potencialaja tiesvediba saja hiperkonkurences jaunaja joma.
AI uznemumi ari virza un parasti sanema nosacijumu kas atļauj tikai generalprokuroram nevis pilsoniem iesniegt prasibas saskaņa ar jauno likumu. Izsmešanas detaļas ir atstatas generalprokurora ziņa.
Kameras lielakie AI uznemumi vairak vai mazak bija uz kuģa ar siem priekšlikumiem grupa mazaku Kolorado bazeju AI uznemumu teica ka prasibas var but pietiekami parvaldama milziga AI uznemumi bet ne jaunajiem start-upiem.
“Mes esam jauna primordiaļa zupa era” teica Logans Cerkovniks Thumper.ai dibinatajs atsaucoties uz AI jomu. “Parspejiga likumdošana kas liek mums definicijas un ierobežo musu tehnoloģijas izmantosanu kameras veidojas tikai bus kaitiga inovacijam.”
Visi piekrita kopa ar daudziem AI uznemumiem ka tas kas oficiali tiek saukts par “algoritmisko diskriminaciju” ir kritiski risinat. Bet viņi teica ka likumprojekts ka tas ir rakstits nepietiekami sasniedz so merki. Tadejadi viņi ieteica pastiprinat esošos pret diskriminaciju vērstos likumus.
Chowdhury uztraucas ka tiesvedibas ir par dargam un laikietilpigam lai butu efektivs izpildes riks un likumiem vajadzetu iet talak par to ko pat Kolorado piedava. Tadejadi Chowdhury un akademiki ir ieteikusi akreditetu neatkarigu organizaciju kas var skaidri testet potencialo aizspriedumu AI algoritma.
“Jūs varat saprast un risinat vienu personu kas ir diskriminejoša vai aizspriedumaina” teica Chowdhury. “Ko mes darim kad tas ir iestradejis visa institucija?”
