Zems atalgojums, liels darba apjoms un darbaspēka trūkums veicina ASV ārstu izdegšanas epidēmiju
Zems atalgojums, liels darba apjoms un darbaspēka trūkums visi veicina izdegšanas epidēmiju starp Amerikas ārstiem, un tas var radīt katastrofu veselības aprūpē, saskaņā ar jauno aptauju.
Aptuveni 81% ārstu saka, ka viņi ir pārstrādāti 2024. gada Ārstu kompensācijas ziņojumā, kuru šodien publicēja Doximity, medicīnas profesionāļu tiešsaistes tīklošanās platforma. Pētnieki aptaujāja 33 000 pilna laika ASV ārstus 2023. gadā un izmantoja datus no tūkstošiem citu nesen veiktu aptauju. Vēl 88% saka, ka esošais ārstu trūkums rada ciešanas viņu praksei, un 86% ir noraizējušies par Amerikas veselības aprūpes sistēmas spēju rūpēties par novecojošo iedzīvotāju skaitu.
Morāle ir tik zema, ka aptuveni 30% ārstu apsver agrīnu pensionēšanos – potenciāla katastrofa valstij, kurā jau 70% cilvēku jūtas, ka veselības aprūpes sistēma ir viņus pievīlusi.
“Mēs atrodamies pozīcijā, kur mēs bieži vien esam ļoti izstiepti,” saka Dr. Amit Phull, Doximity galvenais ārsta pieredzes virsnieks un neatliekamās medicīnas ārsts. “Es domāju, ka, kad [pandēmijas] putekļi nosēžas, daudzi cilvēki pārdomā savu karjeru medicīnā, ņemot vērā izmaksas un līdzsvaru.”
Vairāk darba par mazāku atalgojumu
Ārstiem vienmēr ir bijuši grūti darbi, vai tas nozīmē garas stundas, emocionāli noslogojošas sarunas vai reibinošu atbildību.
Bet pacienti šodien ir slimi vairāk nekā pirms dažām desmitgadēm un bieži cieš no vairākām līdzslimībām, piemēram, artrīta, diabēta un astmas. “Šī novecojošā, slimo iedzīvotāju aprūpes spoks ir tikai vēl biedējošāks,” saka Phull.
Ārsti arī cieš no smagas administratīvas nastas, kas ir viens no nozīmīgākajiem laika un enerģijas patēriņa avotiem, saskaņā ar ziņojumu. Katrai tiešas pacientu aprūpes stundai ārsti dienas laikā pavada aptuveni divas stundas, veicot dokumentāciju, un vēl vienu līdz divas stundas vakarā. Aptuveni 75% aptaujāto ārstu teica, ka viņu administratīvās nastas samazināšana varētu būtiski uzlabot pārstrādātības un izdegšanas sajūtu.
“Tas nelīdzsvarotība starp to, ko mēs mācījāmies skolā un ko mēs praktiski patiešām darām? Es domāju, ka tur varētu būt diezgan būtiski uzlabojumi,” saka Phull.
Un lai gan ārstu atalgojums kopumā patiesībā palielinās, galvenie skaitļi nestāsta visu stāstu. Vidējais ārstu atalgojums 2023. gadā pieauga par 6%, saskaņā ar ziņojumu, un ārsti lielajos metropoles rajonos, piemēram, Sanhosē, Kalifornijā, un Sentluisā, Misūri, pelna aptuveni 450 000 dolāru algu. Bet Medicare ārstu maksājumi kopš 2001. gada ir samazinājušies par 26%, saskaņā ar ziņojumu, un daudzos reģionos ārstu algas netiek adekvāti pielāgotas pēc vairākiem gadiem ar augstu inflāciju. Daudzi ārsti arī uzņemas medicīnas skolas parāda slogu, vidējais aizdevums ārstiem ir aptuveni 200 000 dolāru apmērā, saskaņā ar Izglītības datu iniciatīvu.
Tas nozīmē, ka lai gan daži ārsti saņem lielas algas, pielāgotais atalgojums daudziem faktiski ir samazinājies – rūgta tablete norijamai, ņemot vērā to, ka daudzi amerikāņi joprojām uzskata, ka visi ārsti ir bagāti.
Protams, salīdzinot ar ASV darbaspēka vidējo ienākumu, ārsti joprojām ir labi atalgoti. Pilna laika ASV strādnieku vidējais alga ir nedaudz vairāk par 59 000 dolāru, saskaņā ar jaunāko Darba statistikas biroja ienākumu ziņojumu, savukārt vidējais kompensācija ārstiem metropoles rajonos ir aptuveni 400 000 dolāru. Bet plaisa starp to, kā cilvēki joprojām domā par ārstu algām un to, cik pieprasīts un nestabils darbs faktiski ir kļuvis, ir viens no faktoriem, kas noved pie izdegšanas un vilšanās sajūtas, saskaņā ar Phull.
“Būt ārstam šodienas veselības aprūpes sistēmā ir disonanse starp realitāti un citu cilvēku uztveri,” viņš saka.
Dzimumu atalgojuma plaisa, kas piemeklē ASV darbaspēku kopumā, ir arī īpaši izteikta starp šo profesionāļu grupu. Tā samazinājusies nedaudz līdz 23% 2023. gadam no 26% 2022. gadam, saskaņā ar ziņojumu, bet tā joprojām ir nozīmīga. Sieviešu ārstes vidēji pelna gandrīz par 102 000 dolāru mazāk nekā viņu vīriešu kolēģi. Doximity tālredzīgi lēsa, ka karjeras laikā vīriešu ārsti nopelna vairāk nekā 2 miljonus dolāru vairāk nekā sievietes tajā paša jomā.
“Es nevarēju noticēt, ka tas bija tik augsts,” saka Dr Tina Chu. Kā San Diego bērnu ārste Chu ir vienai no zemakajiem algotajiem medicīnas jomai vienai no visvairak nepietiekami atalgotajiem reģioniem valstī.
“Lasot ziņojumu bija noteikti nedaudz nomocinoši,” viņa piebilst. “Bet tas arī radīja informētību un caurskatamību, jo bez tā es nebūtu zinajusi kur esmu attiecigbaja pret savu potenciâlo vertibu un varêtu sevi aizstavêt nâkotnê.”
Medicīnas prakses nâkotne
Kamêr ASV iedzîvotâji novecosies , tâpat dara arî tâs ârsti.
Pat pirms jautâjumiem par izdegšanu vedošiem uz agrînu pensionêsanos vecâka ârstu populâcija bija drauds esošajai veselîbas aprûpes sistêmajai. Doximity ziñojums atbalsta iepriekšejas blank” aria-label=”Go to https://www.aamc.org/news/press-releases/new-aamc-report-shows-continuing-projected-physician-shortage” rel=”noopener” class=”sc-bec953bd-0 gsodiL”>atklâsmes publicêtas Amerikânu Medicînas koledžas (AAMC) ka 20% šodienas ârstiem ir 65 vai vecâki un 22% ir starp 55 un 64 gadiem. Organizâcija prognozê ka ASV saskarsies ar self” aria-label=”Go to https://fortune.com/2024/02/14/america-shortage-primary-care-doctors-work-ai-physician-burnout-crisis/” class=”sc-bec953bd-0 gsodiL”>ârstu trûkumu lîdz pat 86 000 ârstiem lîdz 2036.gadam.
Jautâjums par to aizstâju atradšanu ir sarežgîts saskaņâ ar Phull. Lai sâktu ar to jauni ârsti nav pietiekami âtri nonâk darba tirgû. Un jaunu pozîciju radîšana kas varêtu palîdzêt mazinât ârstu trûkumu tostarp medmâsu prakses speciâlistus un ârstu asistentus arî nav spêjîgi panâkt solî ar straujo darbaspêka trûkumu.
Tad vai mês visi esam lemti? Ne obligâti saka Phull kurš neskatoties uz visâm šîm problêmâm joprojâm paliek optimistisks par ASV veselîbas aprûpes nâkotni. Daudzi ârsti piemêram cer ka nesenais Federâlâs Tirdzniecîbas komisijas aizliegums uz nekonkurêjošiem klauzulâm var izrâdîtis kâ labums.
“Tas var radît milzîgu izmaiņu vietâ kur bûs daudz vairak mobilitâtes ârstiem piemêram man [kas] tur licences dažos štatos,” viņš saka. “Mana spêja potenciâli praktizêt pilnîgi citos geogrâfiskos rajonos var paplašinât eksponenciâli kas ideâli mazinât dažus no šiem jautâjumiem ar ârstu darbaspêka trûkumu.”
Aptaujas dalîbnieki bija citâdas idejas par to kas var palîdzêt mazinât slogu: palielinât izglîtîbas finansêjumu lai apmacît vairak ârstus ieviest aizdevumu piedošanas programmas lai veicinât darbu nepietiekami apkalpotos rajonos paplašinât virtuâlo vizîtu opcijas lai palielinât pacientu pieeju aprûpei un izmantot AI rîkus lai palîdzêt ar administratîvajiem uzdevumiem.
“Ârsti aptaujati teica ka viņi varêt ietaupît no 12 lîdz 13 stundâm nedêļâ ja viņiem bûtu labi attîstîti AI rîki [dokumentâcijai] palîdzot ar viņu piezîmêm palîdzot ar apelâciju vêstulêm,” saka Phill. “Tâ es domâju ka tas varêt bût milzîgs uzlabojums.”
