Darbiniekiem jānodrošina, ka viņu fona attēli ir pietiekami izplūduši
Darbiniekiem, īpaši jaunākās paaudzes pārstāvjiem, jābūt uzmanīgiem ar saviem attālinātā darba iestatījumiem, jo jaunais pētījums atklāj, ka viņi izmanto šo iespēju, lai slepeni doties atvaļinājumā. Vietā, kur viņi paziņo savam vadītājam par brīvdienu, darbinieki izliekas strādājoši no attāluma.
Pēc jaunākās aptaujas, ko veica The Harris Poll, 37% no tūkstošgades paaudzes darbiniekiem atzina, ka ir paņēmuši brīvdienas, nesazinoties ar saviem vadītājiem vai menedžeriem.
“Viņi atradīs veidu, kā panākt atbilstošu darba un dzīves līdzsvaru, bet tas notiek aizkulisēs,” sacīja Libija Rodnija, The Harris Poll stratēģijas vadītāja. “Tas nav gluži klusais aiziešanas process, bet drīzāk klusais atvaļinājums.”
Jaunieši, kas veido gandrīz 40% no darbaspēka, ir devušies absurdi tālu, lai radītu iespaidu, ka viņi joprojām strādā. Gandrīz 40% aptaujāto atzina, ka viņi kustina datora peli, lai radītu iespaidu par aktīvu tiešsaistes klātbūtni, un tikpat daudzi teica, ka sūta e-pastus ārpus darba laika, lai radītu ilūziju par virsstundu nostrādāšanu.
“Vietā, lai risinātu problēmu tieši un uztrauktos par to, vai jūs satraucat savu priekšnieku ekonomiski saspringtajā ceturksnī, jaunieši vienkārši dara to, kas nepieciešams, lai izbaudītu atvaļinājumu,” sacīja Rodnija.
Taču bez satraukuma radītajiem pūkainiem spalvām ir vainas un stresa smagums daudziem no šiem darbiniekiem. Pētījums norāda, ka lielākajai daļai darbinieku ir apmierinātība ar piešķirto apmaksāto brīvdienu skaitu, kas liecina, ka klusais atvaļinājums nav politikas jautājums, bet gan kultūras jautājums. Gandrīz puse aptaujas respondentu, tostarp 61% no tūkstošgades paaudzes un 58% no Z paaudzes, teica, ka viņiem ir bailes lūgt brīvdienu. Spiediens vienmēr atbildēt uz darba jautājumiem un vainas sajūta par atlikto darbu kolēģiem bija daži no lielākajiem iemesliem.
Klusais atvaļinājums galu galā izceļ jaunu darbinieku trauksmes formu, kas radusies pandēmijas laikā. Pastāv plaisa starp uzņēmuma kultūru, ko jaunie darbinieki vēlas, un to, ko viņu vecāki vadītāji turpina uzspiest.
“Tas noteikti nav veselīga sistēma, bet tā ir sistēma, kas pašlaik notiek ar amerikāņu darbinieku,” viņa teica.
Dalīta darba vide
Neskatoties uz to, ka kopš pandēmijas sākuma ir pagājuši četri gadi, uzņēmumu vadītāji ir izturīgi pret attālināto darbu, jo viņiem ir zaudēta kontrole pār darbinieku uzraudzību un līdz ar to arī statuss kā priekšniekiem. Pagājušajā oktobrī 62% vadītāju bija neatlaidīgi par to, ka visiem darbiniekiem līdz 2026. gadam jāatgriežas birojā – mērķis, kas kopš tā laika ir izgāzies. Tikmēr 90% biroja darbinieku aptaujātajos tajā pašā mēnesī teica, ka viņiem nav interese atgriezties pie pirms COVID darba kultūras.
Vēl vairāk saasinot darbinieku neapmierinātību ir tas, ka viņi uzskata savu priekšnieku uzvedību par toksisku. 46% darbinieku paziņoja savu sliktāko priekšnieku par “nespējīgu” vai “neatbalstošu”. Darba vietas dalījums ir radījis neatbilstošu kultūru starp darbiniekiem, kas iekšēji uztver pandēmijas ieviesto darba un dzīves līdzsvara vērtību, kamēr uzņēmumi cenšas saglabāt status quo.
“Biroja kultūra nav mainījusies, lai gan mūsu vērtības un amerikāņu darbinieku vērtības ir mainījušās,” sacīja Rodnija. “Pieredze un gaidas ir gandrīz tādas, it kā pandēmija nekad nebūtu notikusi.”
Rodnija izrāda līdzjūtību uzņēmumiem, kas ir iestrēguši vecos veidos. Ekonomiskas spriedzes laikos ir tendence atgriezties pie iepriekšējām normām. Darba devējiem tas nozīmē vadītāju veco uzņēmumu prakses piemērošanu – piemēram, prasot darbiniekiem strādāt klātienē un neveicinot brīvdienu ņemšanu – jo tas ir modelis, kas pagātnē ir strādājis.
Taču notiek izmaiņas, lai pielāgotos nākamajai darbinieku paaudzei, kas pieprasa elastīgumu: lielākajai daļai uzņēmumu pat ar tradicionālajiem darba vides principiem ir piekritis hibrīda darbam un arī darbinieku attieksme mainās. Pirmo reizi kopš pandēmijas amerikāņi dod priekšroku hibrīda darbam nevis attalinātam darbam – izmaiņa, kas nav rezultats bezmaksas uzņēmuma picu dēļ, bet gan pielāgošanai jauniem standartiem.
Uzņēmumiem ir labi iemesli turpināt pielāgoties. Šogad Z paaudze gatavojas pārspēt savu baby-boomer kolēģu skaitu darbaspēkā, atstājot uzņēmumiem maz izvēles iespēju izņemot pakļauties tās mainīgajam pieprasījumam.
“Iespējams, ka būs vēl viens talantu karš, kur uzņēmumi, kas prioritizē Z un tūkstošgades paaudzes prioritizēs un uzskatīs darba un dzīves līdzsvaru par svarīgu – tie būs signāli tam, kas piesaista nākamo tirgus talantu,” sacīja Rodnija.
