NCAA un piecu lielāko konferenču vienošanās
NCAA un piecu lielāko konferenču pārstāvji ceturtdienas vakarā paziņoja, ka vienojušies par gandrīz 2,8 miljardu dolāru izmaksu, lai atrisinātu virkni pret konkurenci vērstu prasību. Šis lēmums ir pamats jaunam ienākumu dalīšanas modelim, kas varētu sākt virzīt miljoniem dolāru tieši sportistiem jau no 2025. gada rudens semestra.
NCAA prezidenta un komisāru paziņojums
NCAA prezidents Čārlijs Beikers kopā ar Atlantijas piekrastes konferences, Lielo desmitnieku, Lielo 12, Klusā okeāna-12 un Dienvidaustrumu konferences komisāriem izdeva kopīgu paziņojumu, kurā paziņoja par vienošanās nosacījumiem. Viņi to nosauca par “svarīgu soli koledžu sporta turpmākajā reformēšanā, kas sniegs labumu studentu sportistiem un nodrošinās skaidrību koledžu sportā visās divīzijās uz daudziem gadiem.”
Viņi arī norādīja, ka lēmums joprojām ir jāapstiprina federālajam tiesnesim, kas uzrauga lietu, un var rasties izaicinājumi, bet ja vienošanās tiks apstiprināta, tas nozīmēs jaunas ēras sākumu koledžu sportā, kur sportisti tiek atlīdzināti vairāk kā profesionāļi un skolas var konkurēt par talantiem, izmantojot tiešus maksājumus.
Plāna detaļas
Plāna detaļas liecina par NCAA pamata amatierisma modeļa beigām, kas pastāvējis kopš tā dibināšanas 1906. gadā. Patiesi, dienas, kad NCAA sodīja sportistus par automašīnu vadīšanu, ko nodrošināja atbalstītāji, sāka izzust pirms trim gadiem, kad organizācija atcēla ierobežojumus par reklāmas darījumiem, kas balstīti uz tā saukto vārda, attēla un līdzības naudu.
Tagad nav tālu meklēt sezonas, kur zvaigžņu kvoterbeks vai augstas klases koledžu basketbola komandas spēlētājs ne tikai saņem lielas naudas summas no NIL darījumiem, bet arī ir 100 000 dolāru skolas maksājums bankā, lai spēlētu.
Detalizēti jautājumi
Ir daudz jautājumu, kas vēl jānoskaidro, bet vienošanās paredz, ka NCAA un konferences desmit gadu laikā izmaksās 2,77 miljardus dolāru vairāk nekā 14 000 bijušajiem un pašreizējiem koledžu sportistiem, kuri apgalvo, ka tagad nepastāvošie noteikumi liedza viņiem pelnīt naudu no reklāmas un sponsoru darījumiem kopš 2016. gada.
“Lai gan tas notika tikai pateicoties milzīgam juridiskam spiedienam, NCAA, konferences un skolas piekrīt, ka koledžu sportistiem būtu jāsaņem samaksa,” teica Ramogi Huma, bijušais UCLA futbola spēlētājs un ilgstošs koledžu sportistu aizstāvis. “Un no turienes nav atgriešanās. Tas patiešām ir revolucionāri.”
Maksas sportistiem
Jaunajā kompensācijas modelī katras skolas būs atļauts, bet ne obligāti noteikts atvēlēt līdz 21 miljonam dolāru ienākumiem gadā, lai dalītos ar sportistiem, lai gan ienākumi pieaugot varētu palielināties arī griesti.
Sportisti visos sporta veidos būtu tiesīgi saņemt maksājumus un skolai būtu brīvība izlemt, kā šī nauda tiek sadalīta starp sporta programmām. Stipendiju ierobežojumi sporta veidam tiks aizstāti ar sastāva ierobežojumiem.
Prasība
Kolektīvajai prasībai federālajai tiesai pie pamata vienošanai bija paredzēts doties uz tiesu janvārī. Sūdzība, ko iesniedza bijušais Arizona State peldētajs Grants Haus un Sedona Princa, bijusī Oregona un pašreizējais TCU basketbola spēlētaja, apgalvoja, ka NCAA kopā ar piecām bagatīgajam konferencēm nepamatoti liedza sportistiem pelnīt naudu no reklamēšanas.
Sūdzība arī apgalvoja, ka sportistiem pienākas daļa no miljardiem dolāru, ko NCAA un šie konferences iegūst no mediju tiesību līgumiem ar televīzijas tīkliem.
Citas prasības
Vienošanai paredzams segt divas citas pret konkurenci vērstas prasības pret NCAA un galvenajam konferencēm, kas apstrīd sportistu kompensacijas noteikumus. Hubbard vs. NCAA un Carter vs. NCAA arī pašlaik atrodas tiesnešiem Ziemeļkalifornijas rajonos.
Ceturtais gadījums, Fontenot vs. NCAA, rada potenciālu sarežģījumu, jo tas joprojām atrodas Kolorado tiesa pēc tam, kad tiesnesis noraidija pieprasījumu to apvienot ar Carter. Vai Fontenot kļūs par daļu no vienošanās ir nezinams un tas ir svarīgi, jo NCAA un tās konferences negrib būt atbildīgas par lielakam zaudējumiem gadījumos ja viņi zaudē tiesa.
Koledžu sporta pārveidošana
Risinajums ko vienojas ir zimejošs bet nav pärsteidzošs. Koledžu sports jau gadiem ilgi virzijas šajâ virzienâ ar sportistiem saņemot aizvien lielakus naudas ieguvumus un tiesibas kas viņi saka bija sen paradijas.
Decembrî NCAA prezidents Čârlijs Beikers piedavaja izveidot jaunu Division I atlétikas lîmeni kur skolas ar vislielakajiem resursiem butu obligati maksat vismaz pusei savu sportistu 30 000 dolâru gadâ. Šis ierosinajums kopâ ar daudziem citiem iespejamîbas joprojam ir apspriežamâ stadija.
Vienošanâs neatrisina visas problêmas ko saskaras koledžu sports. Joprojam ir jautâjums vai sportisti butu uzskatami par savu skolu darbiniekiem kas ir kaut ko pret ko cînâs Beikers un citi koledžu sporta vaditaji.
Kaut kâda veida federâlais likumdošana vai pret konkurenci vêrstas iznêmums ir joprojam nepieciešams lai kodificetu vienošanâs nosacîjumus aizsargatu NCAA no nâkotnes tiesvedibâm un novêrstu valsts likumus kas mêgina samazinât organizâcijas autoritati. Kâ tas ir šobrîd NCAA joprojam saskaras ar prasîbâm kas apstrîd tâs spêju sevi vadît tostarp noteikumus ierobežojot vairakkartîgu pârcelšanos.
Federâlie likumdevêji ir noradîjuši ka viņi gribetu kaut ko izdarît bet kamêr vairaki rêkini ir ieviesti neviens nav ticis kur tâlak.
Neskatoties uz neatbildetajiem jautajumiem viens ir skaidrs: Lielais koledžu sports kluvîs vairak lidzigs profesionâlam sportam neka jebkad agrak.
