Eiropas regulējumi ir bijuši pionieriski, taču pretrunīgi, radot barjeras un iespējas uzņēmumiem
Jaunākais Eiropas Savienības regulējumu kritiķis ir Bērje Ekholms, Zviedrijas telekomunikāciju un aprīkojuma uzņēmuma “Ericsson” prezidents un izpilddirektors.
Viņš apgalvo, ka ES konkurences noteikumi atbaida uzņēmējdarbību.
Taču situācija varētu pasliktināties. Ja stingrie regulējumi turpināsies, tas varētu galu galā pārvērst Eiropu par muzeju – un ne labā nozīmē, sacīja Ekholms.
“Kontinents ir ceļā uz to, lai kļūtu par muzeju – lieliska ēdiena, arhitektūras, ainavu [un] vīna dēļ, bet bez atlikušās rūpniecības,” brīdināja “Ericsson” vadītājs, viens no lielākajiem Zviedrijas uzņēmumiem.
Politikas veidotāji un uzņēmumu vadītāji steidzami aicina samazināt regulējumus. Tehnoloģiju giganti kā “Apple” ir nonākuši ES redzeslokā, lai nedaudz vairāk atvērtu konkurenci. Citi līderi arī ir izteikuši bažas par Eiropas vispārējā stāvokļa pasliktināšanos.
Tas ir ietekmējis arī individuālo līmeni – Norvēģijas suverēnā bagātības fonda izpilddirektors Nikolajs Tangens norādīja, ka eiropieši strādā ne tuvu tik smagi kā amerikāņi, piebilstot, ka Eiropai nav tādas pašas riska apetītes.
Eiropas konkurētspēja un pionieriskie noteikumi šķiet pretrunīgi viens otram – nesen, piemēram, mākslīgajā intelektā. Bet tas ir līdzsvars, ko plašajā tehnoloģiju pasaulē uzņēmumiem ir grūti atrast.
Telekomunikāciju nozare, kurā darbojas “Ericsson”, ir viena no visvairāk regulētajām nozarēm ES, saskaņā ar ING pētījumu. Daži galvenie telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji reģionā, piemēram, “Orange” un “Telecom Italia”, ir lobējuši par to, lai regulatori atvieglotu noteikumus par apvienošanos, kas bieži ilgi tiek pārskatīti. Viņiem ir arī citas šķēršļus, piemēram, bloka noteikumi par teritoriju un nepietiekami ieguldījumi. Tagad tiek teikts, ka ES apsver regulējumu atvieglošanu.
ES nosacīti apstiprināja apvienošanos starp “Orange” un “MasMovil” Spānijā, lai izveidotu valsts lielāko telekomunikāciju operatoru.
Gandrīz 150 gadus vecajam mobilo tīklu un ierīču ražotājam nozares konsolidācijai atstāta telpa varētu palīdzēt padarīt reģionu konkurētspējīgāku. Pašreizējais izaicinājums ir tas, ka Eiropai vienkārši trūkst tehnoloģiju un digitālās nozares klātbūtnes, sacīja Ekholms.
“Varbūt man vajadzētu vienkārši pāriet uz citu lietu un aizmirst par muzeju, bet es esmu dzimis Zviedrijā… Es ticu, ka Eiropai ir patiesa vērtība pasaulē, bet es gribu, lai Eiropa būtu konkurētspējīga,” viņš piebilda.
Stokholmā bāzētais uzņēmums nesen centās paplašināt savas mikroshēmu dizaina spējas, ņemot vērā strauji augošo 5G sektoru.
Pagājušajā mēnesī notikušajā pasākumā Ekholms uzsvēra plaisu starp ieguldījumiem digitālajā infrastruktūrā ASV un Eiropā un to, cik svarīgi ir “izgudrot un inovēt”. Lai to sasniegtu, Eiropai ir jāsamazina prioritāte regulējumam par labu lielākai inovatīvai darbībai, sacīja “Ericsson” izpilddirektors.
“Ericsson” pirmajā ceturksnī piedzīvoja 14% apgrozījuma samazinājumu salīdzinot ar iepriekšējo gadu, jo klienti “izrādīja piesardzību ar saviem ieguldījumiem”, ziņoja uzņēmums agrāk šomēnes. Martā mobilo iekārtu uzņēmums atlaist 1 200 darbiniekus slikto tirgus apstākļu dēļ – daļa no 8 500 darbiniekiem, kurus tas atlaida pagājušajā gadā izmaksu samazināšanas centienos.
Latviešu tulkojums
Eiropas regulas ir bijušas novatoriskas, tomēr pretrunīgas, radot barjeras un iespējas uzņēmumiem
Jaunais Eiropas Savienības regulu kritiķis ir Börje Ekholms, Zviedrijas telekomunikāciju un aprīkojuma uzņēmuma “Ericsson” prezidents un izpilddirektors.
Viņš apgalvo, ka ES konkurences noteikumi atbaida biznesu.
Situācija var pasliktināties. Ja stingrie regulējumi turpināsies, tas var galu galā pārvērst Eiropu par muzeju – un ne labajā nozīmē, teica Ekholms.
“Kontinents dodas ceļa uz to kļūt par muzeju – lieliska ēdiena, arhitektūras, ainavu [un] vīna dēļ, bet bez atlikušas rūpniecības,” brīdināja “Ericsson” vadīt
Politikas veidotaji un uzņemumu vaditaji steidzami aicina samazinat regulas. Tehnoloģiju giganti kaa “Apple” ir nonakusi ES redzeslokos, lai nedaudz vairak atvertu konkurenci. Citi lideri ari ir izteikusi bazas par Eiropas vispareja stavokla pasliktinasanos.
Tas ir ietekmejis ari individualo limeni – Norvegijas suverena bagatibas fonda izpilddirektors Nikolajs Tangens noradija, ka eiropiesi strada ne tuvu tik smagi ka amerikani, piebilstot, ka Eiropai nav tadas pashas riska apetites.
Eiropas konkurétspeja un novatoriskie noteikumi shkjiet pretrunigi viens otram – nesen piemeram maksligaja intelekta. Bet tas ir lidzsvars ko plashaja tehnologiju pasaule uznejumiem ir gruti atrast.
Telekomunikaciju nozare kuraa darbojas “Ericsson”, ir viena no visvairak reguletajam nozarem ES saskaná ar ING petijumu. Dazi galvenie telekomunikaciju pakalpojumu sniedzeji regiona piemeram “Orange” un “Telecom Italia”, ir lobejusi par to lai regulatori atvieglotu noteikumus par apvienosanos kas biezi ilgi tiek parskatiti. Vinjem ir ari citas skerslus piemeram bloka noteikumi par teritoriju un nepietiekami ieguldijumi. Tagad tiek teikts ka ES apsver regulejumu atvieglasanu.
ES nosaciti apstiprinaja apvienosanos starp “Orange” un “MasMovil” Spanija lai izveidotu valsts lielako telekomunikaciju operatoru.
Gandriz 150 gadus vecajam mobilo tiklu un iericu razotajam nozares konsolidacijai atstata telpa varetu palidzet padarit regionu konkurétspejigu. Pasreizejais izaicinajums ir tas ka Eiropa vienkarshi trukst tehnologiju un digitalas nozares klatbutnes sacija Ekholms.
“Varbut man vajadzetu vienkarshi pareit uz citu lietu un aizmirst par muzeju bet es esmu dzimis Zviedrija… Es ticu ka Eiropa ir patiesa vertiba pasaule bet es gribu lai Eiropa butu konkurétspejiga,” vinsh piebilda.
Stokholma bazetais uznemums nesen centas paplasinat savas mikroskemu dizaina spejas nemot vera strauji augoso 5G sektoru.
Pagajušaja menesi notikušaja pasakuma Ekholms uzsvera plaisu starp ieguldijumiem digitalaja infrastruktura ASV un Eiropa un to cik svarigi ir “izgudrot un inovet”. Lai to sasniegtu Eiropa ir jasamazina prioritáte regulejam par labu lielakai inovativai darbibai sacija “Ericsson” izpilddirektors.
“Ericsson” pirmaja ceturksni piedzivoja 14% apgrozijuma samazinajumu salidzinot ar ieprieksejo gadu jo klienti “izradija piesardzibu ar saviem ieguldijumiem”, zinoja uznemums agrak šoménes. Marta mobilo iekartu uznemums atlaid 1200 darbiniekus slikto tirgus apstaklu del – dala no 8500 darbiniekiem kurus tas atlaida pagajušaja gada izmaksu samazinasanas centienos.