Japānas akciju tirgus ir uzliesmojis pēdējo gadu laikā
Japānas akciju tirgus ir piedzīvojis strauju pieaugumu pēdējo gadu laikā. Nikkei 225 indekss, kurš atspoguļo 225 lielākās kompānijas pēc tirgus kapitalizācijas Japānas Tokijas biržā, ir pieaudzis par 130% no tā COVID izraisītā zemākā punkta 2020. gada martā līdz rekordaugstam līmenim virs 38 000. Tas ir pat labāks nekā iespaidīgais 121% pieaugums ASV ekvivalentajam indeksam, S&P 500, tajā pašā periodā.
Japānas akciju tirgus spēcīgais sniegums
Japānas akciju neseno panākumu sērija ir liels pagrieziens no iepriekšējo trīs desmitgažu sāpēm. Nikkei 225 pēdējo reizi sasniedza rekordaugstu līmeni tirgus burbuļa laikā 1989. gadā, pirms trīs “zaudēto desmitgažu” ar zemu ekonomikas izaugsmi un stagnējošām cenām Japānā noveda pie gadiem ilgas neveiksmīgas sniegšanās. Taču tagad, kad Japānas akciju tirgus ienāk jaunā spēka laikmetā, tās valūta ir sabrukusi.
Jena šonedēļ īslaicīgi sasniedza 34 gadu zemāko līmeni salīdzinājumā ar ASV dolāru. Pat pēc tam, kad pirmdien tā pieauga, iespējams, pateicoties neizpaustai Japānas Bankas iejaukšanai, dolārs tagad ir vairāk nekā 157 japāņu jenai, salīdzinot ar tikai 129 janvārī 2023. gadā. Ir vairāki iemesli jenas neveiksmīgajai sniegšanai salīdzinājumā ar dolāru, bet galvenais ir skaidrs: pieaugošas ASV procentu likmes.
“Galvenais mācību stundas punkts no Japānas grūtībām ar jenu pēdējo pāris gadu laikā ir tas, ka valūtas liktenim visvairāk nozīmē gaidāmās procentu likmju atšķirības,” skaidroja Jonas Goltermanns, Capital Economics vietnieks galvenais tirgus ekonomists, pirmdienas piezīmē.
Frāze “gaidāmās procentu likmju atšķirības” var šķist neskaidra, bet tā vienkārši nozīmē paredzamo atšķirību starp procentu likmēm Japānā un citviet pasaulē, īpaši ASV.
Kad ASV vai citu rietumu valstu procentu likmes ir augstākas nekā Japānā, tas rada spiedienu uz jenu. Goltermanns norādīja, ka tam ir divi galvenie iemesli. Pirmkārt, Japānas zemo procentu likmju dēļ jena bieži tiek izmantota t.s. “nesējdarījumos”. Tas ir tad, kad investori aizņemas par zemu procentu likmi, lai ieguldītu aktīvā ar augstāku atdevi.
Piemēram, fondu pārvaldnieks varētu aizņemties jenas un tad ieguldīt šo naudu Indijas obligācijās, kas piedāvā augstāku ienesīgumu, iegūstot starpību. Praksē tas ir nedaudz sarežģītāk, jo minētajam fondu pārvaldniekam būtu jāmaina rūpijas pret dolāriem un jānodrošina savs dolāru risks, bet tas ir vispārējais princips.
Visam šim ir tas rezultāts, ka kad procentu likmju atšķirības starp Japānu un citiem galvenajiem attīstītajiem valstiem ir lielas, tirgotāji steidzas aizņemties jenas nesējdarījumiem, kas noslogo valūtu. Un Bank of America analītiķi brīdināja piektdienas piezīmē, ka nesējdarījumi “nav ticami, ka sāks būtiski samazināties līdz Federālais rezervju sistēma sāks samazināt likmes, ko mūsu ASV ekonomisti paredz decembrī.”
Procentu likmju atšķirības starp rietumu valstīm un Japānu arī ietekmē ieguldījumus un hedžēšanu Japānas 4,2 triljonu dolāru vērtajos ārvalstu aktīvos. Kad Japānas investori redz, ka procentu likmes citviet attīstītajos valstīs ir daudz augstākas, viņi bieži palielina savus ieguldījumus šajos ārvalstu aktīvos, samazinot jenu. Tāpēc pieaugoša procentu likmju atšķirība starp ASV un Japānu īpaši ir kļuvusi par problēmu jenai pēdējo gadu laikā.
ASV Federālais rezervju sistēma ir paaugstinājusi procentu likmes no gandrīz nulles 2022. gada martā līdz aptuveni 5,25% un 5,5% šodien cīņai pret inflāciju. Taču Japānas Banka ir turējusi procentu likmes negatīvajos apgabalos astoņus gadus pēc kārtas līdz pagaišajam mēnesim, kad amatpersonas paaugstinaja likmes līdz niecigajiem 0,1%.
Inflacija Japānai janvārī 2023. gadam sasniedza tikai 4,3% virsotni, un valstij, kas tik ilgi cīnijusies ar deflāciju, tas nebija liels satraukums Japānas Bankai, tāpēc amatpersonas bija lēnas paaugstinot likmes. Japānas Banka arī noradīja pagaišnedēļ politikas sanaksmes laiká, ka tiks saglabatas nemainigas procentu likmes, neskatoties uz ievrojamu procentu likmju atškiribu ar ASV un samazinatu valutu. Lai gan amatpersonas piebilda, ka viņi pláno pakápeniski paaugstinát procentu likmes lîdz 1%, investori bija nobažijusies par viņu mierigajiem toņiem kopumá, liekot jenai krist. “Tirgi šķiet reaģejuši vairak uz apņemšanás trukumu tuvákajam laikam paaugstinát likmes, nevis solijumu par tiem tálákajá nákošaná,” skaidroja Bank of America analitiki Shusuke Yama vadibá.
Šis mierigais politikas virziens nebija tik slikts jenai, kamér daudzi investori prognozéja ASV procentu likmju samazinájumu šogad. Bet ar ASV ekonomikas noturibu pret augstákam likmem un inflácijas pazimem par átrinášanos lieláká daļa ekspertu uzskata, ka Federálá rezervju sistémas priekšsédétájs Jerome Powell un kompanija dríz nepazeminás procentu likmes – un tas nozímé vél lieláku procentu likmju atškiribu starp ASV un Japánu neká agrák prognozéts.
Capital Economics Goltermanns skaidroja BoJ “loti pakápenisko” negatívo procentu likmju réžíma beigu rezultátá atstájot viņus paklautus citu valstu monetárajai politikai.
“Ja BoJ nepárdomás savu nostáju, jena visticamák paliks paklauta notikumiem citur, it seviški ASV,” viņš rakstija. “Ar FOMC politikas sanaksmi trešdien kopá ar galvenajiem ASV datiem (ISM aptauja un lauksaimniecíbas darba vietas), šis nedelas var izráties gruts laiks jenai.”
Tomér Goltermanns sagaida jenas atkopšanos laika gaitá, norádot ka valuta tagad ir novértéta un viņš uzskata ka ASV un Eiropas centrálás bankas beigás samazinás savas attiecigás procentu likmes, mazinot sápigo procentu likmju atškiribu Japánai.
“Neskatoties uz īslaicigiem trokšniem datu lauká, més domájam ka monetárás politikas cikls ASV un Eiropá virzas uz atvieglotáju,” viņš rakstija. “Ja šis prognoze izradas pareiza… mūsu USD/JPY prognoze beigám 2024. gada paliek 145.”
Bank of America analitiki arí teica ka var but labs laiks “pirkt dip” jenai, argumentejot ka Japánas Banka paaugstinás likmes trešajá ceturksní un ASV samazinás likmes kas mazinás procentu likmju atškiribu starp abám valstím ceļojot jenai uz augšup.
