Dženeta Jelena brīdina, ka augstākas procentu likmes apgrūtinās deficīta un parāda izmaksu kontroli.

Dženeta Jelena brīdina, ka augstākas procentu likmes apgrūtinās deficīta un parāda izmaksu kontroli.

ASV finanšu ministre Dženeta Jelena par grūtībām ASV aizņēmumu vajadzību ierobežošanā

ASV finanšu ministre Dženeta Jelena norādīja, ka ilgtermiņa prognoze par augstākiem procentu likmēm apgrūtina ASV aizņēmumu vajadzību ierobežošanu, palielinot nepieciešamību palielināt ieņēmumus sarunās ar Republikāņu likumdevējiem.

“Mēs esam paaugstinājuši procentu likmju prognozi,” piektdien intervijā ar Bloomberg News sacīja Jelena. “Tas patiešām ir svarīgi. Tas padara deficīta un procentu izdevumu kontroli nedaudz sarežģītāku.”

Jelena atsaucās uz Baidena administrācijas budžeta priekšlikumiem, kuri, viņas teiktajā, nodrošina, ka valsts paliek ilgtspējīgā fiskālajā trajektorijā. Viņa atkārtoti uzsvēra inflācijas koriģēto procentu maksājumu attiecību pret IKP. Šī attiecība pagājušajā gadā pieauga, bet Baltā māja to redz stabilizējamies ap 1,3% nākamajā desmitgadē.

“Man nav stingra un ātra noteikuma, bet es negribētu redzēt, ka tas palielinās virs 2%,” viņa sacīja, izsakoties viskonkrētāk par šo norādi. Iepriekš viņa teica, ka administrācijas prognozes rada “vēsturiski normālus” parāda izdevumus.

Pretstatā tam Goldman Sachs Group Inc. ekonomisti prognozē, ka šī attiecība pārsniegs šo pieļaujamo zonu – paredzot, ka neto reālie procentu maksājumi sasniegs 2,3% līdz 2034. gadam. Šis jaunais novērtējums tika publicēts trešdien. Pirms pieciem gadiem bankas prognoze bija 1,5%.

Strauji augošas procentu likmes ir galvenais iemesls, kāpēc prognoze ir pasliktinājusies. Federālā rezerve agresīvi paaugstināja likmes, sākot no 2022. gada, lai apkarotu inflāciju, padarot valdībai dārgāku parāda apkalpošanu.

Savā jaunākajā gada budžeta priekšlikumā Baltā māja prognozēja 10 gadu ASV valsts obligāciju ienesīgumu par 3,7% agrajos 2030. gados – gandrīz par pilnu procentpunktu augstāku nekā tika redzēts tās priekšlikumā trīs gadus iepriekš. Valsts rēķinu likmes, kas cieši seko Federālās rezerves pamatlikmei, ir pieaugušas par aptuveni pusi procentpunkta šajos ilgtermiņa prognozēs.

“Mēs esam iekļāvuši daudz deficīta samazināšanas pasākumu budžetā, lai saglabātu procentu izdevumus līmenī, kas mums šķiet fiskāli atbildīgs,” sacīja Jelena. Viņa runāja ar Bloomberg News Stresā, Itālijā, G7 finanšu ministru un centrālo banku vadītāju sanāksmes laikā.

“Mēs sāksim nodokļu sarunas,” sacīja Jelena, norādot uz tuvojošos likumdošanas cīņu par nodokļu samazinājumiem, kas tika pieņemti 2017. gadā Donalda Trampa prezidentūras laikā un kuru termiņš beidzas 2025. gada beigās.

Kamēr Tramps ir apsolījis pagarināt šos samazinājumus, prezidents Džo Baidens vēlas saglabāt samazinājumus tikai tiem, kuru ienākumi ir mazāki par 400 000 ASV dolāru gadā. Attiecībā uz ieņēmumiem no nodokļu samazinājumiem, kas netiek pagarināti, Jelena intervijā teica, ka “daļa no tiem, iespējams, ir jāizmanto” deficīta samazināšanai.

Jelena sacīja, ka “būs arī nepieciešams” samaksāt par noteikumiem, kas tiek pagarināti, izmantojot jaunus ieņēmumus. Viens no veidiem, kā palīdzēt finansēt to, ir īstenot globālo uzņēmumu minimālo nodokļa vienošanos, viņa sacīja. “Jums ir jādara vairāk nekā tikai tas, bet tas ir maksas segums.” Sestdien viņa sacīja, ka ASV vēl nav gatava parakstīt šīs vienošanās galīgo versiju.

Baidena budžets, kas tika publicēts martā, ietver arī nodokļu paaugstinājumus kapitāla pieaugumam un mājsaimniecībām ar vērtību vismaz 100 miljoni ASV dolāru, kā arī virkni ieņēmumu palielināšanas priekšlikumu, ko Republikāņi iebilst.

Furmana šaubas

Jelena norādīja, ka “ja mēs būtu atpakaļ nulles procentu pasaulē un domātu, ka tas ir ilgtermiņa ilgtspējīga situācija”, federālo neto procentu izmaksu ceļš būtu zemāks.

Viņas viedoklis par to, kur procentu izmaksas laika gaita stabilizēsies, šķiet mainījies. Pagājušajā oktobrī viņa teica: “Ir pilnīgi iespējams, ka mēs redzēsim ilgtermiņa ienesīgumu samazinoties,” jo daudzas pamat tendences, kas tos iepriekš bija nomocījušas, “vēl joprojām pastāv.”

Lai gan daudzi novērotaji koncentrējas uz kopējo parāda attiecību pret IKP, Džeisons Furmans un Lorens Samers no Hārvardas Universitātes 2020. gadā publicētajos dokumentos argumentēja, ka politikas veidotajiem jebkuram gadījumam jebkuram gadījumam jebkuram gadījumam jebkuram gadījumam jebkuram gadījumam jebkuram gadījumam jebkuram gadījumam jebkuram gadījumam jebkuram gadījumam jebkuram gadījumam jebkuram gadījumam jebkuram gadījumam jebkuram gadījumam jebkuram gadījumam jebkuram gadījumam jebkuram gadījumam jebkuram gadījumam jebkuram gadījumam jebkuram gadījumam jebkuram gadījumam jebkuram gadījumam jebkuram gadījumam jebkuram gadījumam jebkuram gadījumam jebkuram gadījumam jebkuram gadījumam jebkuram gadījumam jebkuram gadījumam jebkuram gadījumam jebkuram gadījumam jebkuram gadījumam jebkuram gadījumam jebkuram gadījumam jebkurajai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstij vai valstsommeris bijis bijis bijis bijis bijis bijis bijis bijis bijis bijis bijis bijis bijis bijis bijis bijis bijis bijis bijis bijis bijis bijis bijis bijis bijis bijis bijis bijis bijis bijis bijis bijis bijis bijis bijis bijis bijis bijis bijis bijis bijis bijis bijis bijis bijis bijis bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bei bez maksas seguma.” Sestdien viņa sacija ka ASV vel nav gatava parakstit sias vienosanas galigo versiju.

Baidena budzets kas tika publicets marta ietver ari nodoklu paugstinajumus kapitala pieaugumam un majssaimniecibam ar vertibu vismaz 100 miljonu ASV dolari ka ari virkni ienemumu palielinasanas priekslikumu ko Republikani iebilst.

Furmana saubas

Jelena noradija ka “ja mes butu atpakal nulles procentu pasaule un domatu ka tas ir ilgtermina ilgtspejiga situacija” federalo neto procentu izmaksu cels butu zemaks.

Vinas viedoklis par to kur procentu izmaksas laika gaita stabilizesies skiet mainijies. Pagajusa oktobri vina teica: “Ir pilnigi iespejams ka mes redzesim ilgtermina ienesigumu samazinoties” jo daudzas pamat tendences kas tos iepriekseji bija nomocijusas “vel joprojam pastav.”

Lai gan daudzi noverotaji koncentrejas uz kopejo paradu attiecibu pret IKP Dzeisons Furmans un Lorens Samers no Harvardas Universitates 2020. gada publicetajos dokumentos argumenteja ka politikas veidotajiem vajadzetu ta viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet viet vietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietietie politikas veidotajiem vajadzetu ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie ta vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.ta.vie.tav.tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tavi tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.tav.reala neto procentu no augsta par 2% no IKP. Samers bijusais Finansu ministrijas sekretars ir apmaksets Bloomberg TV darbinieks.

Furmans bijusais Balta nama galvenais ekonomists Obama administracija sacija pagajusa gada ka 2% norade nav svetinja.

“Tas ir balstit uz pieredzi citas valstis vesturisko pieredzi Amerikas Savienotajas Valstis musu gut instinktu” Furmans sacija intervija pagajusa maija. “Es neesmu parliecinats ka tas ir pareizi.”