Francija plāno samazināt bezdarbnieku pabalstus, lai mudinātu vairāk cilvēku atgriezties darbā, ņemot vērā parāda un deficīta brīdinājumus.

Francija plāno samazināt bezdarbnieku pabalstus, lai mudinātu vairāk cilvēku atgriezties darbā, ņemot vērā parāda un deficīta brīdinājumus.

Francijas premjerministrs izziņo plānu samazināt bezdarbnieku pabalstus

Premjerministrs Gabriels Atals atklāja plānu samazināt Francijas bezdarbnieku pabalstus, lai veicinātu prezidenta Emanuela Makrona ekonomiskās reformas un atgrieztu cilvēkus darba tirgū.

Reformas mērķis ir veicināt nodarbinātību

Reforma paredz samazināt maksimālo pabalstu ilgumu līdz 15 mēnešiem no 18 mēnešiem un pagarināt nepieciešamo darba periodu, lai kvalificētos pabalstiem, sacīja Atals intervijā La Tribune avīzes svētdienas izdevumā. Valdība vēlas, lai izmaiņas stājas spēkā 1. decembrī.

Izmaiņas nav vērstas uz izmaksu ietaupījumiem, bet gan uz to, lai vairāk franču iedzīvotāju strādātu darbos, kas savukārt finansēs pabalstu sistēmu, teica Atals.

Tiek gaidīts, ka izmaiņas pakāpeniski samazinās izdevumus nākamajos gados, sasniedzot 3,6 miljardus eiro (3,9 miljardus ASV dolāru) ietaupījumu gadā, un rezultātā darba tirgū būs 90 000 vairāk cilvēku, svētdien žurnālistiem sacīja Atala padomnieks. Darbinieki tiks uzskatīti par “senioriem” 57 gadu vecumā un kvalificēsies labākiem pabalstiem – lai gan mazāk dāsnākiem nekā agrāk.

Francija saņem brīdinājumu no Starptautiskā Valūtas fonda

Reformas nāk pēc tam, kad Francija saņēma brīdinājumu par savu augsto parāda slogu no Starptautiskā Valūtas fonda, kas aicināja uz lielāku centienu budžeta deficīta kontrolei. Valsts fiskālais uzraugs ir teicis, ka plāni to darīt ir neuzticami un nesakarīgi.

Francijas finanšu ministrs Brūno Lemeris ir sacījis, ka valdība darīs “visu nepieciešamo”, lai izpildītu solījumu līdz 2027. gadam samazināt budžeta deficītu līdz Eiropas Savienības noteiktajam 3% no iekšzemes kopprodukta robežai.

Francijas iedzīvotāji pēc divām nedēļām balsos Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kur aptaujas liecina, ka ar lielu pārsvaru uzvarēs Marine Le Pen vadītā tautas labējā Nacionālā apvienība. Viņa ir bijusi skaļa Makrona darba reformu kritiķe, apgalvojot, ka tās sodīs strādniekus.

Francijas premjerministrs izziņo plānu samazināt bezdarbnieku pabalstus

Premjerministrs Gabriels Atals atklāja plānu samazināt Francijas bezdarbnieku pabalstus, lai veicinātu prezidenta Emanuela Makrona ekonomiskās reformas un atgrieztu cilvēkus darba tirgū.

Reformas mērķis ir veicināt nodarbinātību

Reforma paredz samazināt maksimālo pabalstu ilgumu līdz 15 mēnešiem no 18 mēnešiem un pagarināt nepieciešamo darba periodu, lai kvalificētos pabalstiem, sacīja Atals intervijā La Tribune avīzes svētdienas izdevumā. Valdība vēlas, lai izmaiņas stājas spēkā 1. decembrī.

Izmaiņas nav vērstas uz izmaksu ietaupījumiem, bet gan uz to, lai vairāk franču iedzīvotāju strādātu darbos, kas savukārt finansēs pabalstu sistēmu, teica Atals.

Tiek gaidīts, ka izmaiņas pakāpeniski samazinās izdevumus nākamajos gados, sasniedzot 3,6 miljardus eiro (3,9 miljardus ASV dolāru) ietaupījumu gadā, un rezultātā darba tirgū būs 90 000 vairāk cilvēku, svētdien žurnālistiem sacīja Atala padomnieks. Darbinieki tiks uzskatīti par “senioriem” 57 gadu vecumā un kvalificēsies labākiem pabalstiem – lai gan mazāk dāsnākiem nekā agrāk.

Francija saņem brīdinājumu no Starptautiskā Valūtas fonda

Reformas nāk pēc tam, kad Francija saņēma brīdinājumu par savu augsto parāda slogu no Starptautiskā Valūtas fonda, kas aicināja uz lielāku centienu budžeta deficīta kontrolei. Valsts fiskālais uzraugs ir teicis, ka plāni to darīt ir neuzticami un nesakarīgi.

Francijas finanšu ministrs Brūno Lemeris ir sacījis, ka valdība darīs “visu nepieciešamo”, lai izpildītu solījumu līdz 2027. gadam samazināt budžeta deficītu līdz Eiropas Savienības noteiktajam 3% no iekšzemes kopprodukta robežai.

Francijas iedzīvotajiem pēc diviem nedēļiem balsos Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kur aptaujas liecina, ka ar lielu pārsvaru uzvarēs Marine Le Pen vadītajai tautas labējai Nacionālajai apvienībai. Viņa ir bijusi skaļa Makrona darba reformu kritiķe, apgalvojot, ka tās sodīs stradniekus.