Darba stresa pārvaldība
Mēs visi esam pieredzējuši stresu darbā kādā brīdī, un dažreiz dalīšanās ar kolēģiem var mazināt šo slogu. Bet, ja pastāvīgi lepojaties ar savām problēmām un uzskatāt stresu par goda zīmi, kolēģi var jūs uztvert ne tikai kā mazāk simpātisku, bet arī kā mazāk kompetentu.
Tā secina jaunais pētījums no Džordžijas Universitātes Terijas Biznesa koledžas. Turklāt tā saucamais “stresa lepnums” var izraisīt augstāku izdegšanas līmeni kolēģiem, kas uzklausa šo lepnumu, saskaņā ar martā publicēto pētījumu žurnālā Personnel Psychology.
“Šī ir uzvedība, ko mēs visi esam redzējuši, un mēs visi varētu būt vainīgi kaut kad,” teica galvenā autore Džesika Rodela, PhD. “Kad es domāju par to, kāpēc cilvēki to dara, es domāju, ka varbūt mēs runājam par savu stresu, jo vēlamies pierādīt, ka esam pietiekami labi. Mēs atklājām, ka tas bieži atsitās atpakaļ.”
Stress nāk dažādās formās; šis pētījums īpaši to izskata kā “psiholoģisko stāvokli, kad cilvēks jūtas, ka viņa prasības pārsniedz viņa spējas.” Un tas ir liels problēma. Amerikas Psiholoģijas asociācijas 2023. gada darba Amerikā aptauja parādīja, ka 77% respondentu piedzīvoja darba radītu stresu pagājušajā mēnesī. 57% gadījumu tas noveda pie dažādām negatīvām sekām, sākot no emocionālas izsīkšanas (31%) līdz zemākai produktivitātei (20%) un neefektivitātes sajūtai (18%).
Līdz 2025. gadam globālais darba stresa pārvaldības tirgus tiek prognozēts sasniegt 11,3 miljardus dolāru, saskaņā ar Research and Markets analīzi. Bet tā kā Rodela un viņas komanda uzskatīja, ka iepriekšējie pētījumi koncentrējās uz individuālajām darba stresa sekām, viņi vēlējās novērtēt, kā tas ietekmē un tiek interpretēts citiem.
Darbinieki mazāk vēlas palīdzēt kolēģiem, kas lepojas ar stresu
Pirmajā pētījuma daļā 360 dalībnieki tika lūgti novērtēt izdomātu kolēģi, kurš tikko bija atgriezies no konferences, kur viņš tika atzīts par vienu no iepriekšējā gada labākajiem veicējiem. Šajā scenārijā hipotētiskais kolēģis tika jautāts, kā konference noritēja. Pētījuma dalībnieki tika nejauši piešķirti vienai no četrām atbildēm:
- Stresa lepnums. “Hei! Bij’ labi. Vienkārši vēl viena lieta manā pilnajā šķīvī. Un es jau biju maksimāli stresots… jums nav ne jausmas par stresu, ko es izjūtu.”
- Kontrole. “Hei! Bij’ labi. Tas bija tikai vēl viens pasākums. Bet es arī priecājos atgriezties. Es dzirdēju, ka nākamgad varbūt būs Filadelfijā… tas būtu forši.”
- Alternatīva kontrole: Runa par stresu. “Hei! Bij’ labi. Tas bija tikai vēl viens pasākums manis šķīvī. Un es domāju, ka esmu stresots. Pēdējā laikā ir bijis diezgan stresains.”
- Alternatīva kontrole: Pašreklamēšanās. “Hei! Bij’ labi. Šis apbalvojums patiešam atspoguļo manus sasniegumus. Es rūpīgi sagatavoju materiālus un bieži vien panāku darba uzdevumu veiksmīgu noslēgumu.”
Salīdzinot stresa lepnuma grupu ar kontroles grupu, pētnieki atklāja, ka uztvertais stresa lepnums negatīvi ietekmē cilvēku uztveri par kolēģa siltumu un kompetenci. Turklāt dalībnieki mazāk teica, ka palīdzētu stresa lepnajam kolēģim darbā.
“Cilvēki sevi kaitē, darot šo lietu, ko viņi domā, ka padarīs viņus labvēlīgus kolēģiem,” teica Rodela.
Attiecībā uz alternatīvajiem kontroliem darbinieki, kas lepojās ar stresu, tika uzskatīti par mazāk simpātiskiem nekā tie, kas vienkārši par to runaja. Starp viņu uztverto kompetenci nebija statistiski nozīmīgas atšķirības. Darbinieki, kas lepojies ar stresu, tika uzskatiti arī par mazak kompetentiem neka pašreklametaji. Tomer stresa lepnajus uztvereja ka simpatisakus neka pašreklametajus.
Stresa lepnums rada ‘spiraling contagious effect’ uz kolēģiem
Citai pētījuma daļai 218 cilvēki tika lūgti novērtēt savu reālo pieredzi ar darba vietu stresa lepnajiem un ietekmi uz savu garīgo veselību. Pētnieki atklaja sakaribu starp stresa lepnumu un paaugstinatu stresu un izdegšanu uzņemošajam kolēgim. Šie rezultati nav nekaitigi, teica Rodela, un tiem var but lielakas sekas darba videi.
“Kad kads pastavigi runa un lepojas ar savu stresu, tas liekas ka ir laba lieta but stresotam,” viņa teica. “Tas tikai izpludina uz blakus esošo kolēgi. Viņi beigas juties vairak stresoti, kas noved pie lielakas izdegšanas vai atsaukšanas no sava darba. Domajiet par to ka spiraling contagious effect no vienas personas uz nakamo.”
Daudziem stresa lepnums var but labticigi domats veids ka izpaust savas bažas. “Ja jums patiesam ir stresa sajuta, ir labi atrast pareizo uzticamo personu ar ko dalities un par to runat,” teica Rodela.
Hronisks stress, tomër var noved pie fiziskam un psihologiskam problemam, sakraujot no sirds slimibam lidz bezmiegam. Kopienas veidošana jusu darba vietne var palidzet identificet kad kolègis cieš, teica Džeklina Veinraita, Aircare Health lìdzdibinataja un izpilddirektore pagajusaja nedela paneļdiskusija Fortune Brainstorm Health konference Dana Pointa, Kalifornija.
“Cilveki kas cieš no garigas veselibas problemam, diagnozem, traucèjumiem, biezi vien nav spejas pacelt roku un lūgt palidzibu,” teica Veinraita. “Viņiem gandrìz nepieciesama cilveku grupa ap vinem lai saprastu ka vinì nav kartiba, lai atpazitu ka vinì cieš. Un tas noteikti nevar notikt vakuumà.”
Ja jums nepieciesama tukša gariga veselibas atbalsts, sazinieties ar 988 Suicide & Crisis Lifeline.
