Kas jauns?
Vācijas ekonomika nesen ir cīnījusies ar vāju pieprasījumu un augstām enerģijas izmaksām, kas kavē izaugsmi. Taču tās lielākais ilgtermiņa izaicinājums, iespējams, ir demogrāfiskā krīze, kas sākās jau pirms desmitgadēm.
Tāpat kā lielākajai daļai attīstīto sabiedrību, Vācijas iedzīvotāji noveco, kas nozīmē relatīvi vairāk pensionēto cilvēku un mazāk strādājošo – kombinācija, kas apdraud ekonomisko izaugsmi un valsts finanses.
Ietekme pagaidām ir mērena, bet, kā brīdināja Starptautiskais Valūtas fonds trešdienas ziņojumā, iedzīvotāju novecošanās var radīt ievērojamas sāpes pēc dažiem gadiem.
Kas tas nozīmē?
Tas kļūs sliktāk, un ne tikai Vācijai. Japāna ir pasaules lielais pārbaudījums novecojošai iedzīvotāju daļai, kas jau desmitgadēm ir bijusi zema dzimstība un niecīga imigrācija. Bet arī liela daļa Eiropas saskaras ar līdzīgu problēmu.
Piemēram, Grieķija. Tai ir zemākie dzimstības rādītāji kontinentā, 2022. gadā reģistrējot vismazāko dzimšanas skaitu 92 gadu laikā. Arī Itālijai un Somijai ir dzimstības rādītāji, kas ir daudz zemāki par aizstāšanas līmeni, kas nozīmē, ka katrs jauns paaudze ir mazāks par iepriekšējiem.
Vācija tuvākajos gados jutīs samazinājumu asāk, jo tai ir pastāvīgas problēmas ar darbaspēka trūkumu. Tās ekonomika jau cīnās ar Krievijas enerģijas piegādes pārtraukšanas sekām, kamēr tikt galā ar augstiem procentu likmēm. Tas ir papildus citām problēmām, kas varētu kaitēt tās ilgtermiņa konkurētspējai, tostarp strukturāliem šķēršļiem, piemēram, nepietiekamai ieguldījumu apjomam un birokrātijai.
Protams, daži ekonomiskie spēki strādā Vācijas labā. Inflācija ir parādījusi pazemināšanās pazīmes un valsts bezdarba līmenis ir kontrolēts salīdzinot ar dažiem tās kaimiņiem. Bet vilkme no novecojošas iedzīvotaju daļas tikai stiprināsies laika gaita.
Vai var kaut ko darīt?
Visacīmredzamakais veids, kā mainīt šo likteni vai vismaz ievērojami to aizkavēt, ir plaša mēroga imigracija. Piemēram, Lielbritanija ir izvēlējusies šo pieeju ar rekordaugstu neto imigraciju pēdējos gados.
“Viens no galvenajiem ilgtermiņa panakumu vai mazak relatīvas lejupslīdes rādītajiem ir jūsu spēja piesaistit imigrantus un integrēt viņus darbaspēka tirgū,” Jens Eisenschmidt, Morgan Stanley galvenais Eiropas ekonomists sacija agrak šomene.
Bet šis pieejas veids rada politiskus spriedzes, ar labējo partiju pieaugošu popularitati dažadas Eiropas valstis, kas parasti iebilst pret imigraciju.
Alternatīva ir piesaistit Vācijas iedzivotaju daļas, kas var pievienoties darbaspēka tirgum, piemēram, mudinot vairak sievietes stradat pilna laika darbu. Tas var nozimet viņu motivaciju, ja viņas ir aprupetaji, piedavajot vairak atbalsta bernu aprupe.
Izmainas esošaja pensiju sistema ari var palidzet valdibai tikt galaa ar lielakiem izdevumiem par novecojošu iedzivotaju daļu.
Vels viena strategija ir balstities uz tehnologiju. Vācija jau ir izstradajusi plenu superuzladejot robotu un AI izmantosanu darba funkcijas, kas saskaras ar talantu trukumu vai ko var atbalstit ar digitalizaciju.
Realitate novecojoša darbaspēka ir parak liels izaicinajums, lai to varatu atrisinat ar vienu pasakumu vai pat ar vairakiem no tiem. Tadejadi valdibam un uznemumiem visticamak bus jadodas pielagoties tam, kas atbilstosi vecuma jautajumam prasa ilgtermina domasanu.
