Apsteidzot pārējo Eiropu, Apvienotā Karaliste izkļūst no recesijas
Apvienotā Karaliste pārsteidzoši izkļuva no recesijas ar 0,6% izaugsmi 2024. gada pirmajā ceturksnī, kas ir ātrākais pieaugums divu gadu laikā. Valsts šķiet, ka atšķiras no pārējās Eiropas, kurai ir būtiskas problēmas.
Mūsu pētījums atklāj, ka Eiropas tiešo ārvalstu ieguldījumu (FDI) apjoms samazinājās par 4% salīdzinājumā ar 2022. gadu un tagad ir par 11% zemāks nekā pirms pandēmijas. Lai gan Apvienotā Karaliste ignorē šo tendenci, pārējai Eiropai ir reāls kritums, ar Franciju un Vāciju, kuras piedzīvoja savu FDI atbalstīto projektu samazinājumu gadu no gada 2023. gadā, neskatoties uz to, ka saglabāja savas pozīcijas Eiropas investīciju līgas tabulas augšgalā. Ņemot vērā, ka citur pasaulē ārvalstu ieguldījumi tajā pašā periodā pieauga, šie skaitļi būtu jāuztrauc Eiropas politikas veidotājiem.
Neskatoties uz problēmām, Eiropa joprojām ir pievilcīga galamērķis ieguldītājiem. Tomēr ir svarīgi apskatīt samazinājuma iemeslus, ja mēs vēlamies atrast veidus, kā Eiropai palikt konkurētspējīgai globālajā tirgū.
Eiropa saskaras ar problēmām, kamēr tehnoloģijas un finanses veicina Apvienotās Karalistes izaugsmi
2023. gadā Eiropa piedzīvoja lēnu ekonomisko izaugsmi, strauju inflāciju, augošas enerģijas izmaksas un nestabilu ģeopolitisko ainavu. Tiešie ārvalstu ieguldījumi ir būtiski darbavietu radīšanai, inovācijai, eksporta izaugsmei un stiprai ekonomikai – bet ieguldītāji ir piesardzīgi.
Francija, Apvienotā Karaliste un Vācija turpina piesaistīt aptuveni pusi no Eiropas FDI, saglabājot savas pozīcijas kā trīs galvenie galamērķi. Lai gan Francija izvirzījās kā vadošais tirgus, izmantojot savas pētniecības un attīstības (R&D) spējas un piesaistot lielos banku projektus pēc Brexit, tā tomēr piedzīvoja 5% samazinājumu 2023. gadā. Tomēr darbavietu skaits, ko radīja FDI, pieauga par 4%, kas uzsver turpmāko biznesa draudzīgu reformu un salīdzinoši veselīgas ekonomikas priekšrocības attiecībā pret citām Eiropas valstīm.
FDI Vācijā samazinājās par 12% 2023. gadā, turpinot pastāvīgu kritumu kopš pandēmijas sākuma. Rūpnieciskie ieguldītāji ir atturēti no recesijas vides, augstajām enerģijas cenām un bažām par enerģijas piegādes drošību. Sarežģītā birokrātija un augstas darbaspēka izmaksas arī turpina ierobežot Vācijas spēju piesaistīt vairāk ārvalstu uzņēmumu.
Pretstatā tam Apvienotajai Karalistei izdevies izvairīties no tendences ar 6% FDI pieaugumu 2023. gadā – lai gan tas joprojām bija ievērojami zem pirms-Brexit līmeņiem. Pēc 2022. gada, ko raksturoja politiskā nenoteiktība, augsta inflācija un pieaugošas enerģijas cenas, ieguldītāji uztvēra kaut ko līdzvērtīgu stabilitātes atgriešanai Apvienotajos Karalistes tirgos. Īpaši uzticami Londonai bija ārvalstu programmatūras un IT pakalpojumu sniedzēji, kas paaugstināja Londonu virs Parīzes līdz Eiropas Nr.1 investīciju reģionam. Arī Londonas pievilcība finanšu sektoram bija nozīmīga, jo Londona piedzīvoja 20% pieaugumu finanšu pakalpojumu projektos.
Atslēdzot Eiropas potenciālu
Neskatoties uz grūto situāciju visā Eiropā, ir iemesls optimismam. Kā arī skatoties uz FDI skaitļiem, mēs jautājām uzņēmumu vadītājiem par viņu nākotnes plāniem, un 72% no viņiem teica, ka plāno paplašināt vai izveidot darbību Eiropā nākamajos gados – tas ir pieaugums no 67% 2022. gadā. Tas norāda, ka Eiropa joprojām ir svarīga teritorija nākotnes biznesa plānos.
Mūsu pētījums arī identificēja galvenos biznesa fokusēšanās augšanas jomas. Inovācija un klientu apkalpošanas pakalpojumi ir svarīgi, ar vairāk nekā pusi (55%) organizāciju mums sakot, ka viņi plāno palielināt R&D un pārdošanas un mārketinga izdevumus Eiropā nākamajos trijos gados. FDI ražošanai saglabājusies stabila ar tikai 1% kopējo samazinājumu, bet ievērojami pieaugumi tika novēroti Dienvid- un Austrumeiropas reģionos, jo organizācijas pārorganizēja savas piegādes ķēdes. Tūrisms un kultūra piedzīvoja milzīgu 130% investīciju pieaugumu, kad pandēmijas ierobežojumi tika atviegloti. Eiropas līderiem jāizmanto šie spēka veidi un jākoncentrējas uz pieprasījuma vietu, lai uzspridzinatu atveseļošanos.
Otrkārt, ieguldītāji pauda bažas par vairākiem jautājumiem, tostarp regulatīvo slogu, nestabilajiem enerģijas tarifiem un politisko nestabilitati. Ieguldītajiem šķiet, ka regulatīvo pasakumu pieaugums var apspiest uzņēmumu izaugsmi un inovaciju un Eiropai jānodrošina, lai regulatīvie pasakumi, lai gan svarīgi, nepievērstos birokratiskiem šķēršļiem. Pēdējo divu gadu enerģijas krize joprojām ir liela baža avots, un nenoteiktums pirms Eiropas vēlēšanam kopsakaros ar pieaugošo socioloģisko spriedzi un politisko radikalismu arī biedē ieguldītajus.
Šeit nav vietas pašapmierinatibai. Eiropa saskaras ar aizvien lielaku konkurenci no ASV un Āzijas. Eiropas politikas veidotajiem tagad jau ir jadara drosmigs un izlemigs solis lai uzlabotu veca kontinenta biznesa pievilcigumu un nodrošinatu labakas atveseļošanas izredzes.
Izmaiņa sabiedriskajos politikos viscaur Eiropai mudinatu ārvalstu ieguldītajus ieguldīt vairak. Galvenie jautajumi paliek: Kaa harmonizet regulaciju, atjaunot uzticibu energetikas piegadeem, noversit vislielakos investiciju barjerus un atvieglot piekluvi kapitalam. Lai atbildetu uz tiem, Eiropai jadizveido ilgtermina rupniecibas politika.
Eiropas lideriem jaaizvelk prioritates šiem jautajumiem un jaaizmanto kontinenta stipras puses – ja tas grib palikt konkurētspējigs nakošajos gados.
Julie Linn Teigland ir EY EMEIA reģiona vaditaja partneris Šaja raksta atspoguļotas autora uzskati un tie neatspogulo globalo EY organizaciju vai tas biedru firmu uzskatus.
