Randi Weingarten ir AFT prezidents. Šons Makgārvijs ir Ziemeļamerikas Celtniecības arodbiedrību prezidents.
Šomēnes liela slimnīcu ķēde pieteica bankrotu. Tāpat kā daudzi citi bankroti pēdējās desmitgadēs, tas sekoja ķēdes iegādei ar parādu finansētā pirkumā no privātā kapitāla fonda, kurš kontrolēja lielu daļu ķēdes no 2010. līdz 2020. gadam. Tikmēr Baidena administrācija, balstoties uz jauniem datiem, ir noraizējusies, ka pārāk daudzi privātā kapitāla fondi izmanto investorus un attiecas pret darbiniekiem kā uz izmantojamiem, kaitējot viņiem un ekonomikai kopumā.
Kopā mēs pārstāvam 4,7 miljonus amerikāņu darbinieku, kuri gan iegulda, gan strādā uzņēmumos, ko kontrolē privātais kapitāls. Mūsu dalībnieku pensiju fondiem ir ieguldīti vairāk nekā 4 triljoni dolāru. Un šie fondi paļaujas uz veselīgu ekonomiku un plašu ekonomisko izaugsmi, lai finansētu mūsu ilgtermiņa saistības pret mūsu dalībniekiem. Mēs piekrītam administrācijai, ka privātajam kapitālam ir nepieciešama lielāka pārredzamība, taisnīgākas maksas un biznesa modelis, kas veicina spēcīgu uzņēmumu attīstību un rada labas darbavietas – nevis tāds, kas izmanto darbiniekus, uzņēmumus apgrūtina ar parādiem un pārdod tos detaļās.
Kopš parādu finansēto pirkumu vilnis sākās 1980. gadu sākumā, privātais kapitāls ir strauji pieaudzis gan izmērā, gan politiskajā varā. Privātie aktīvi pērn sasniedza aptuveni 13,1 triljonu dolāru, pieaugot par 20% gadā kopš 2018. gada. Tie paši uzņēmumi nodarbina vairāk nekā 11,7 miljonus darbinieku, no kuriem daudzi strādā zemu atalgojumu nozarēs, piemēram, ēdināšanas servisā, mazumtirdzniecībā un veselības aprūpē, ar lielu cilvēku ar krāsainu ādu koncentrāciju.
Darbinieku pensiju fondi iegulda privātajā kapitālā tāpat kā visos aktīvu klasēs: akcijas, obligācijas, nekustamo īpašumu un globālos ieguldījumos. Šie pensiju fondi ir “pacietīgais kapitāls” – plaši diversificēti plāni, kas paļaujas uz ieguldījumiem, kas rada stabilus, riskam pielāgotus atdevumus un ilgtermiņa vērtības radīšanu. Tādējādi mūsu fondu veiktspēja galu galā ir atkarīga no plašākas ekonomikas veiktspējas. Mēs neesam spekulanti, bet universitālie investori.
Pedagogi, medmāsas un būvnieki paļaujas uz noteiktas iemaksas pensiju fondiem, lai nodrošinātu drošu un cienīgu aiziešanu pensijā. Viņi vēršas pie Volstrītas pēc ieguldījumu ekspertīzes, un mēs sagaidām lojalitāti pret mūsu dalībniekiem pretī. Tas ir tas, kas ir uzticības pienākums: lojalitāte un rūpes.
Dīvaini, ka daži komentētāji šķiet domā, ka tad, kad darba ministrijas pagaidu sekretārs mudina pensiju uzticības pildītajus skatīties uz datiem un uzdot grūtus jautājumus – par maksu, veiktspēju, darba standartiem un ekonomisko modeli, ko virza privātais kapitāls – tas kaut kādā veidā ir “spiediens”. Nav pārsteigums, ka iepriekšējais reiz pensiju fondiem izvirzot šos jautājumus, mūs uzbruka tie paši spēlētāji, kas mūs tagad uzbrūk.
Apskatīsimies, kas patiesībā dara spiedienu. Pārāk daudzi privātā kapitāla uzņēmumi ir izveidojuši bezatbildīgu darbinieku ļaunpratīgas izmantošanas, arodbiedrību iznīcināšanas un bērnu darba izmantošanas vēsturi. Šī rīcība ir novedusi pie biznesa neveiksmēm, kas grauj mūsu ekonomikas panākumu pamatus – labas darbavietas un ekonomisko drošību parastajiem cilvēkiem – un nodevusi tieši tos fondus, kurus tie apgalvo kalpo.
Ir labāks ceļš. Lai gan reizēm tas prasa cīņu, Apollo Global Management piekrita vienošanai par brīvu un godīgu arodbiedrības vēlēšanu procesu, kas ļauj 8000 darbiniekiem Venetian un Palazzo viesnīcās Lasvegasā organizēties arodbiedrībā. Un tagad mēs spiežam Apollo darīt veselības aprūpē to pašu, ko tas ir izdarījis azartspēļu nozarē.
Cieņa pret darbinieku tiesībām un arodbiedrību lomu rada labvēlīgu ekonomisko ciklu. Nesenais ASV Finanšu ministrijas ziņojums atklāja, ka “arodbiedrības veicina spēcīgāku ekonomisko izaugsmi un noturību”. Tajā paša ziņojumâ teikts, ka arodbiedrîbas veicina uzņêmuma produktivitâti, palielinot darbinieku balss un saikni ar viņu darbu. Gan Ekonomiskâs sadarbîbas un attîstîbas organizâcija (OECD), gan Starptautiskâ Valûtas fonda (IMF) secinâjumi liecina, ka ekonomiskâ nevienlîdzîba kaitê ekonomiskajai izaugsmei. Un nesens pêtîjums atklâja, ka produktivitâte arodbiedrîbu darbaspêkam ir par 14% augstâka nekâ neorganizêtam darbaspêkam un ka arodbiedrîbu darbaspêks samazina gan darbinieku mainîbu, gan projektu kopêjâs izmaksas par aptuveni 4%.
Bûvniecîbas nozarê redzams šîs pieejas pozitîvais aspekts. Ziemeļamerikas Celtniecîbas arodbiedrîbas un mûsu darba devêji kopâ iegulda vairâk nekâ 2 miljardus dolâru gadâ vairâk nekâ 1600 apmacîbu centru visâ valstî. Absolvêtie mâcekļi ir visproduktîvâkie, daudzveidîgâkie un drošâkie darbinieki nozarê. Izglîtîbâ AFT aktîvi atbalsta priekšmâcekļu apmacîbu, profesionâlo un tehnisko izglîtîbu un darba tirgus ceļa programmas, kas sâkas jau vidusskolâ.
Daži Volstrîtas pârstâvji apgalvo, ka vienîgais veids kâ pensiju fondiem nopelnît naudu ir izmantot darbiniekus un kopienas. Bet lai gan šâda pieeja var darboties Volstrîtas cilvêkiem îstermiòâ, tâ nav ilgtspêjîga stratêgija pensiju fondiem, kas ilgtermiòâ iegulda visâ ekonomikâ.
Tieši tâpêc mês atbalstâm centienus palîdzêt mûsu dalîbnieku pensiju fondu uzticîbas pildîtâjiem veikt savu darbu un mês piekrîtam administrâcijas argumentam par to, ka spêcîgo Volstrîtas uzòêmumu rîcîba, kas kontrolê aktîvus lîdz pat pusei ASV iekšzemes kopprodukta (IKP), ietekmê gan plašâko ekonomiku, gan mûsu fondu spêju izpildît savas saistîbas.
Ko strâdâjošie cilvêki vajag, ko mûsu pensiju fondi vajag un ko Amerika vajag ir tas, lai mês strâdâtâm kopâ ieguldît, radît labas darbavietas un bûvêt kopîgu nâkotni kur visiem mums bûtu droša un cienîga aiziešana pensijâ.
