Eiropas pievilcība ārvalstu investīcijām
Lai gan stabilitāte un piekļuve talantiem strādā tās labā, augsts regulējuma līmenis un salīdzinoši lēna izaugsme var ierobežot iespējas.
Eiropa pandēmijas laikā, kad uzņēmumiem tika likts slēgt durvis un cilvēki bija karantīnā, tika galā salīdzinoši labi. Tomēr kontinenta tiešie ārvalstu ieguldījumi (FDI) 2023. gadā samazinājās par 4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kas ir pirmais kritums kopš pandēmijas sākuma, liecina ceturtdien publicētais EY Eiropas pievilcības pētījums.
Ieguldījumi preču un pakalpojumu veidā ir būtiski Eiropas ekonomikas izaugsmei. Piemēram, Francijai – FDI ietekmē gandrīz 35% valsts eksporta. Samazinoties FDI, var rasties viļņojošas sekas citās ekonomikas jomās, piemēram, nodarbinātībā.
Tas notiek grūtā laikā. Eirozona un Apvienotā Karaliste tikko ir sākušas parādīt atveseļošanās pazīmes pēc augstas inflācijas un procentu likmju ietekmes. Dažas no reģiona lielākajām ekonomikām, piemēram, Vācija, ir tikko izvairījušās no recesijas, bet joprojām ir vājas.
“Eiropai steidzami nepieciešami ārvalstu ieguldījumi, un šim pētījumam vajadzētu kalpot kā modinātāja zvanam visā kontinentā,” sacīja Džūlija Lina Teiglanda, EY Eiropas, Tuvie Austrumi un Āfrikas reģionu vadītāja.
Situācija visā Eiropā nebija vienāda. Francijā FDI projektu skaits samazinājās par 5% līdz 1194, lai gan tas joprojām bija augstākais rādītājs starp visām valstīm. Apvienotajā Karalistē, kas bija otrajā vietā, projekti pieauga par 6%, savukārt trešajā vietā esošajai Vācijai tie samazinājās par 12%.
Arī Polija un Portugāle veica labi, iekļūstot desmit labāko FDI valstu sarakstā.
Attiecībā uz pilsētām Londona piesaistīja visvairāk ieguldījumu, bet Parīze bija tuvu otrajai vietai.
Kas patiesībā veicina FDI Eiropā (vai neveicina)?
Faktori, kas parasti veicina konkurētspējīgas ekonomikas, veicina arī FDI, piemēram, stabilitāti, spēcīgus ekonomiskos apstākļus un vispārēju atvērtību biznesam. Taču pagājušajā gadā vairāki no šiem faktoriem vairs nestrādāja Eiropas labā, konstatēja EY.
Piemēram, ģeopolitiskais spriedze un augstas enerģijas cenas smagi ietekmējušas investoru noskaņojumu, kā arī stingrāki regulējumi un darba modeļu izmaiņas pēc pandēmijas.
“Mums jānodrošina, lai regulējums netraucētu inovācijai un Eiropas uzņēmumu konkurētspējai,” sacīja Teiglanda.
IT, programmatūras un ražošanas ir dažas no jomām, kur ieguldījumi samazinājās, lai gan tūrisma FDI pieauga.
Lai gan samazinoties FDI var nebūt labas ziņas Eiropai, situācija nav tik slikta. Investori var būt piesardzīgi tagad, bet ilgtermiņa perspektīvā viņi ir vispārēji optimistiski par reģionu, konstatēja EY. Izpilddirektori vienkārši rūpīgi izvēlas, kur ieguldīt naudu, bet ar ekonomiskiem spiedieniem, piemēram, augstiem procentu likmju līmeņiem, kas šogad var mazināties, Eiropa var kļūt atkal pievilcīga.
“Neraugoties uz kopējo FDI lejupslīdi, Eiropa joprojām ir svarīga pašreizējos un nākotnes biznesa plānos un ir pamats optimismam,” sacīja Teiglanda.
