ASV prezidents Džo Baidens noraida studentu protestētāju aicinājumus mainīt savu pieeju Gazas kara jautājumā
ASV prezidents Džo Baidens ceturtdien noraidīja studentu protestētāju aicinājumus mainīt savu pieeju Gazas kara jautājumā, vienlaikus uzsverot, ka “kārtībai ir jāvalda”, jo visā valstī universitāšu kampusos valda vardarbības, sašutuma un bailes vilnis.
“Dissent ir būtisks demokrātijai,” sacīja Baidens Baltajā namā.
“Bet dissent nedrīkst kļūt par haosu.”
Demokrātu prezidents pārtrauca vairāku dienu klusēšanu par protestiem ar savām piezīmēm, kas sekoja palielinātai republikāņu kritikai, kuri ir mēģinājuši izmantot nemieru ainavas kā kampaņas ieroci. Koncentrējoties uz likuma un kārtības vēstījumu, aizstāvot vārda brīvības tiesības, Baidens cenšas atrast vidusceļu ārkārtīgi dalītajā jautājumā savas pārvēlēšanas kampaņas vidū.
Viņš lielā mērā izvairījās no protestētāju prasībām, kas ietvēra ASV atbalsta izbeigšanu Izraēlas militārajām operācijām. Uz jautājumu pēc savas runas, vai demonstrācijas liktu viņam apsvērt kursa maiņu, Baidens atbildēja ar vienkāršu “nē”.
Baidens teica, ka nevēlas, lai Nacionālajai gvardei tiktu izvietota kampusos. Daži republikāņi ir aicinājuši sūtīt karavīrus, kas ir pretrunīga ideja. Četri studenti tika nošauti un nogalināti Kentas štata universitātē Ohaio Nacionālās gvardes locekļu laikā protestos pret Vjetnamas karu 1970. gadā.
Spriedze universitāšu kampusos ir pieaugusi jau vairākas dienas, jo demonstranti atsakās nojaukt nometnes un administratori izmanto policiju, lai tos spēkā izklīdinātu, izraisot sadursmes, kas ir piesaistījušas plašu uzmanību.
Baidens teica, ka noraida centienus izmantot situāciju “politisko punktu gūšanai”, nosaucot situāciju par “skaidrības brīdi”.
“Ir tiesības protestēt, bet nav tiesību radīt haosu,” Baidens teica īsi pirms došanās no Baltā nama uz Ziemeļkarolīnu. “Cilvēkiem ir tiesības iegūt izglītību, tiesības iegūt grādu, tiesības droši staigāt pa kampusu bez bažām tikt uzbruktiem.”
Baidena iepriekšējais publiskais komentārs par demonstrācijām tika sniegts vairāk nekā pirms nedēļas, kad viņš nosodīja “antisemītiskos protestus” un “tos, kas nesaprot, kas notiek ar palestīniešiem”.
Baltajam namam, kurš ir bijis bombardēts ar žurnālistu jautājumiem, bija devies tikai nedaudz tālāk par prezidentu. Trešdien preses sekretāre Karine Žanpjēra teica, ka Baidens “uzmanīgi seko situācijai” un ka daži protesti ir pārkāpuši robežu, kas atdala brīvo runu no nelikumīgas uzvedības.
“Spēkā ieņemt ēku,” tāpat kā tas notika Kolumbijas universitātē Ņujorkā, “nav miermīlīgi,” viņa teica. “Tas vienkārši nav.”
Baidena jaunie komentāri atkārtoja viņa pieeju pēc Džordža Floida slepkavības policista rokās pirms četriem gadiem, politiski nestabilajai situācijai viņa kampaņas vidū pret toreizējo prezidentu Donalds Tramps.
“Es vēlos padarīt pilnīgi skaidru – grautiņi nav protesti, laupīšana nav protesti,” Baidens toreiz teica savos komentāros, ko viņa komanda pārvērta reklamklipos. “Tas ir bezlikumība, gluži vienkārši, un tiem, kas to dara, būtu jāsauc pie atbildības.”
Baidens nekad nav bijis liels par jebkura veida protestiem. Viņa karjera ievēlētajos amatos sākās kā apgabala amatpersonai, kad viņam bija tikai 28 gadi, un viņš vienmēr ir sludinājis politisku kompromisu nozīmi.
Kad universitātes kampusi bija pilni ar dusmām par Vjetnamas karu 1968. gadā, Baidens mācījies juridisko fakultatē Sirakūzu universitātē.
“Es neesmu liels par bruņujakas un krāsainiem krekliem,” viņš teica daudzus gadus vēlāk. “Jūs ziniet, tas nav mans stils.”
Neraugoties uz Baltajam namam izteikto kritiku par vardarbīgajiem universitātes protestiem un Baidena atteikumu pakļauties prasībām pamest ASV atbalstu Izraēlai, republikāņi vaino demokratus haosam un ir izmantojuši to kampaņas preses konferenču fona ainavai.
“Mums ir nepieciešams Amerikas Savienoto Valstu prezidents, lai runatu par šo jautajumu un teiktu, ka tas ir nepareizi,” otrdien sacija Palaatas runataajs Maiks Dzonsons, Luizianas republikaanis. “Kas notiek universitaates kampusos tagad ir nepareizi.”
Džonsons apmeklēja Kolumbijas universitati ar citiem savas frakcijas locekļiem pagajušaja nedela. Palaatas republikaani verbali saduras ar protesteetaajiem runajot ar medijiem Dzordza Vasingtona universitate Vašingtona otrdien.
Tramps, kurš kandidē uz vēl vienu prezidenta termiņu, arī kritizēja Baidenu intervijas laikaa ar Sjonu Hanitijs Fokss ziņu kanalaa.
“Baidenam ir jaaiziet un jaaiziet,” vinjs teica. “Baidens ir jaabut musu valsts balss un tas noteikti nav daudz balss. Tas ir balss ko neviens nav dzirdejis.”
Vinjs atkartojaa savas kritikas trešdien kampaanas pasakuma laikaa Vaukesaa Viskonsinaa.
“Radikaalie ekstreemisti un kreisie agitatori terorizee universitaates kampusus, ka jus iespeejams pamanijat,” Tramps teica. “Un Baidens nekur nav atrasts. Vinjs nav teicis neko.”
Keita Bernere, kas kalpoja ka Baidena kampanjas 2020.gada vietnieces komunikaciju direktore sacija ka republikaani jau bija meeginajusi taadu pasu taktiku laika protestiem par Floida slepkavibu.
“Cilveki to noraida,” vinja teica. “Vini redzeja ka tas bija tikai bailju sacelejsana. Vini redzeja ka tas nebija balstits realitate.”
Neskatoties uz antisemitismu nosodošo Baltajam namam izteikto kritiku, tas ir bijis atturigs tieši iesaistities šaja jautajuma.
Žanpjera atkal atlika jautajumus laika briifingaa pirmdiena.
Uzdotais vai protesteetajiem vajadzetu tikt soditiem par savam skolam vinja teica ka “universitates un koledzas pieņem savus lemumus” un “mes neiesaistisimies no šejienes.”
Uzspiests vai policijai vajadzetu tikt izsauktai vinja teica ka “tas ir atkarigs no koledzam un universitatem.”
Uzdotais ceturtdien kapec Baidens izvelejas runat par šo jautajumu pec tam kad policija aresteja protesteetajus Kalifornijas Universitate Losandzelosa un universitates Ņujorkas pilsetaa Žanpjera uzsvera ta vietaa nozimi ka jebkuram protestam jabut nevardarbigam.
“Mes esam bijusi loti konsekventi šeit,” vinja teica. “Amerikanjiem ir tiesibas miermiligi protestet tik ilgi kamers tas ir likuma robezas un vardarbiba nav aizsargata.”
Baidens apmekles savu koledzas kampusu 19.maija kad vinjs ir ieplanojis sniegt galveno runu Morehouse Universitate Atlantaa.
