Birmingemas pilsētas padome saskaras ar milzīgu vienlīdzīgas samaksas prasību
Birmingemas pilsētas padome, kas atrodas valsts vidienē, tika apsūdzēta par milzīgu vienlīdzīgas samaksas prasību, kuras vērtība varētu sasniegt 760 miljonus mārciņu (955 miljonus dolāru), pēc kuras tā paziņoja, ka padomei “nav pietiekamu resursu”, lai veiktu šos maksājumus.
Rezultātā padomei nācās veikt drastiskus izmaksu samazinājumus, kas noveda pie 600 darbinieku atlaišanas, sabiedrisko centru slēgšanas, mājsaimniecību atkritumu savākšanas samazināšanas un pat ielas apgaismojuma spilgtuma samazināšanas.
Šie pasākumi atspoguļoja, cik nestabila bija Eiropas lielākās vietējās varas finanses, kad tā vērsās pie valdības pēc papildu atbalsta.
Tagad izrādās, ka situācija var nebūt tik smaga, kā sākotnēji tika paredzēts.
Jaunais novērtējums liecina, ka prasības apmērs varētu būt ap 250 miljoniem mārciņu (314 miljoniem dolāru), pēc Max Caller, komisāra šajā jautājumā, un GMB un Unison arodbiedrību, kas bija aktīvas tiesvedībā pret padomi, novērtējuma.
Sākotnējais novērtējums bija aptuveni 200% augstāks Grant Thorton revīzijas vadībā, ņemot vērā to, kā Birmingemas padome “pārvaldīja savus kontus iepriekš”, teica Caller.
“760 miljoni mārciņu ir rezervēti kontos… tas, iespējams, ir sliktākais scenārijs, jo, kad tas tika aprēķināts, nebija nekādu sarunu starp padomi un arodbiedrībām par darbu pārvērtēšanu un prasību izskatīšanu,” Caller teica.
Patiesais prasības apmērs joprojām tiek pārskatīts.
Birmingemas pilsētas padomes pārstāvji nekavējoties neatbildēja uz komentāra pieprasījumu.
Kas noveda Birmingemu līdz šim punktam?
Birmingemas finansiālās problēmas, kas saistītas ar atalgojuma nevienlīdzību, sākās 2012. gadā, kad Apvienotās Karalistes Augstākais tiesa atzina par labu grupai valsts sektora darbiniekiem – galvenokārt sievietēm – kuras gadiem ilgi netika vienlīdz samaksātas salīdzinot ar vīriešu kolēģiem.
Līdz 2023. gada vidum pilsētas padome jau bija samaksājusi 1.1 miljardu mārciņu (1.4 miljardus dolāru) vienlīdzīgas samaksas prasībās, lai gan no šīs lietas radušies parādsaistības vēl pastāv.
Padome, kas pārstāv vairāk nekā 1 miljonu cilvēku, saskaras arī ar problēmām saistībā ar inflāciju, pieaugošiem sociālo pakalpojumu izdevumiem, finanšu rezervju izstiepšanu un neveiksmīgu IT sistēmu, kas sarežģīja situāciju.
“Mums nav citas izvēles kā saskarties ar šiem izaicinājumiem. Un mēs darīsim visu nepieciešamo, lai padomi atkal nostiprinātu finansiāli,” sacīja Džons Kotons, Birmingemas Pilsētas Padomes vadītājs paziņojumā februārī. “Mūsu situāciju ir pasliktinājusi nacionāla krīze vietējās valdības finansēs.”
Martā, kā daļu no Birmingemas Pilsētas Padomes taupības pasākumiem, tika apstiprināti vairāki pakalpojumu samazinājumi ar mērķi ietaupīt 300 miljonus mārciņu (377 miljonus dolāru). Padome arī palielināja nodokli par 21% nākamajam gadam.
Šiem pasākumiem ir plaša ietekme uz iedzīvotājiem – piemēram, Birmingemas budžeta ierobežojumi var nozīmēt retāku atkritumu savākšanu un tumšākas ielas.
Apvienotajai Karalistei ir dots divi gadi, lai sakoptu savus kontus un aizpildītu gandrīz 300 miljonu mārciņu deficītu.
Finanšu pārvaldības problēmas un valdības dotaciju samazināšanai ir Birmingema kļuvusi par vienu no daudzajiem padomjiem, kas pasludinājuši bankrotu.
Kamēr Birmingemai bija vienlīdzīgas samaksas prasības, citi padomji kā Vokinga un Notingema cenšas tikt galā ar ierobežotu valdības atbalstu, veicot riskantas likmes uz komerci īpašumiem, kas ne vienmēr atmaksājas.
Gaidot Apvienotajai Karalistei vispārējas vēlēšanas šogad, valdība ir spiediena priekšmetam atjaunot padomju finanses bez tautas piekļuves būtiskiem pakalpojumiem.
Lai palīdzētu cietušajiem vietējiem padomjiem, valdība paziņoja, ka pašreizējam fiskalajam gadam ieguldīs 64 miljardus mārciņu finansējumam, cerot, ka tas atvieglos to finansiālo grūtības.
