Situācija Kolumbijas Universitātē un citās ASV universitātēs
Situācija, kas risinās Kolumbijas Universitātē un citās ASV universitātēs, nevajadzētu būt pārsteigumam. Tas nenotika pēkšņi.
Antisemītisma tolerēšana universitātēs
Universitātes ilgstoši ir tolerējušas antisemītismu salīdzinājumā ar citiem diskriminācijas veidiem. Pēdējo trīs nedēļu demonstrācijas ir tikai jaunākais piemērs tam, kas notiek, kad vadība nav skaidri nostājusies un mēģina apmierināt abas puses. Spriedze pieaug. Vārdi pārvēršas darbos. Draudi kļūst par vardarbību.
Ir pareizi un nepareizi. Protestēšana aizrautīgā un likumīgā veidā ir brīvības izpausme. Atbalstīt palestīniešu cīņu par neatkarību ir viedoklis. Aicināt savu universitāti atteikties no investīcijām Izraēlā ir viedoklis.
Terrorizēt, biedēt un aicināt uz antisemītiskām darbībām pret ebrejiem un Izraēlas iznīcināšanu nav viedoklis. Tas nav brīvības izpausme. Tas nav protests. Tas ir nepareizi. Un tas ir bīstami.
Tas ir tas, kas notiek, kad antisemītisku uzvedību un retoriku ilgstoši nekontrolē, ja ne pat veicina. Bezdarbība, tolerance un divkosība atstāj vietu naidam, biedēšanai un teroram. Universitātēm jāieņem ļoti skaidra nostāja un jāparāda nulles tolerance pret antisemītismu, tāpat kā jābūt nulles tolerancei pret rasismu, islamofobiju, diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ vai jebkuru citu aizspriedumu veidu. Nav citas iespējas.
Protestētāju uzbrukumi studentu drošībai
Protestētāji ir pārkāpuši un apdraudējuši likumus ievērojošu studentu tiesības uz drošību – pamattiesības, kuras Kolumbijas prezidentei Minouche Shafik un visiem universitātes vadītājiem ir pienākums nodrošināt. Klātienes nodarbības tika atceltas. Daudzi studenti – nejūtoties droši agresīvo un trokšņaino protestu vidū un saskaroties ar draudiem un uzmākšanos – ir atstājuši kampus un šo neciešamo atmosfēru tieši tad, kad studentiem vajadzētu mācīties eksāmeniem un gatavoties izlaidumam.
Nevienam nav tiesību būtiski traucēt kampusa darbību, draudēt vai biedēt studentus, bojāt un iznīcināt īpašumu – ne studentiem, ne mācībspēkiem, un noteikti ne ārpus universitātes esošajiem cilvēkiem. Vai līdzīgas izpausmes pret melnajiem vai LGBTQ kopienām (vai jebkuru citu minoritāti) tiktu pieļautas?
Nav nekas sarežģīts par to, kas notiek Kolumbijas, UCLA un citos ASV koledžu kampusos. Tiesības protestēt nav vienlīdzīgas tiesībām radīt haosu – šo viedokli vakar vakarā savā uzrunā nacionam pauda prezidents Džo Baidens, sakot, ka “vardarbīgs protests nav aizsargāts. Miermīlīgs protests ir.”
Vadības rīcība pret antisemītismu
Shafikas nesenie liecības Kongresam bija spilgts vadības piemērs, kas pārspēja viņas Harvards, Pensilvānijas un MIT prezidenta kolēģus. Shafik bija nepārprotama, ka aicinājumi uz ebreju genocīdu pārkāptu Kolumbijas studentu rīcības kodeksus. Es atzinīgi vērtēju Kolumbijas paziņojumu februārī par jauno Pagaidu universitātes politiku drošiem protestiem. Bet vai tas strādā?
Kopumā jūtas kā pretējais dienai Kolumbijas: liekot “cietumos” nevainīgos aizsardzībai un ļaujot vainīgajiem brīvi plosīties pa kampusu, kamēr universitātes vadība pielaidas viņu pārkāpumiem. Visos ASV kampusos ir izsaukti policisti un veikti aresti, bet kāds ir gala rezultāts?
Spēcīgi vārdi no universitātes vadības nebeigs saukļus par ebreju nogalināšanu vai uzmākšanos, kas ir izdzinusi studentus un mācībspēkus no kampusa, baidoties par savu drošību. Universitātes prezidenti: Jūsu ebreju studenti un mācībspēki jums vajag vadību. Rīkoties. Nepielaidoši. Ņemt ļoti skaidru nostāju un parādīt nulles tolerances politiku pret naidu, biedēšanu un teroru. Un konsekventi piemērot šo politiku.
Šie eskalējumi ir kļuvuši bīstami un traucē sabiedrisko drošību un kārtību. Bet tam bija jānonāk līdz šim punktam. Tas ir atskaites brīdis. Ir laiks atgriezties pie pamatiem un darīt to, kas ir pareizi: aizsargāt studentu un mācībspēku drošību; saglabāt telpas izglītībai un diskursam; skaidri pateikt brīvības runas principus; noteikt gaidas par to, kuras darbības netiek pieļautas, un konsekventi tās piemērot.
Jap saprot, ka vienīgais veids, kā to izdarīt, ir vilkt līniju smiltīs un noteikt ļoti skaidras vadlīnijas par rasistisku, vardarbīgu un nelikumīgu uzvedibu. Atjauniniet politiku un rikibas kodeksus, lai tieši pievienotu antisemitsmu. Kongress parraksta likumprojektus, kas paplašinatu antisemitisma definiciju – tas ir labs saksanas punkts. Prasiet katram studentam un maceibspekam parakstit, ka vinš apzinjas kas ir brivas runas, kas ir aizrautiga protests un kas ir nepieņemama uzvediba, kas parsniedz robežu un nes sekas.
Atļaut šos protestus koledžu kampusos nav par brivibas runu – un nedríkst būt šaubu par to vai tiem jastaj.
Pietiek.
Gils Mandelzis, dzimis Izraēlā, ir finanšu tehnoloģiju uzņemuma Capitolis dibinatajs un izpilddirektors ar birojiem Ņujorka, Telaviva un Londona. Viņš uzskata, ka katrs cilveks ir svarigs.
