Mikroplastmasas kaitējums mūsu veselībai
Mikroplastmasas, kas ir nelieli (domājiet par 5 mm vai mazākiem) materiālu gabaliņi, kas var sadalīties simtiem gadu, ir visur un nonāk mūsu asinsrites sistēmā, radot iespējamos kaitīgos rezultātus.
Pētnieki saka, ka šis brīdis ir klāt. Vairāki neseni pētījumi liecina, ka mikroplastmasas ir visur un tās nonāk mūsu asinīs, plaušās, placentā un izkārnījumos, kā arī mātes pienā, sēkliniekos un spermas šūnās.
Pētniecība vēl nav pilnībā pabeigta, un zinātne attīstās. Tomēr starp nozares speciālistiem veidojas konsenss: mikroplastmasas drauds dažām mūsu ķermeņa funkcijām ir reāls un tas pieaug.
“Mums cilvēkiem jāizlemj, ko darīt ar zināšanu, ka mēs esam nedaudz plastmasas iekšpusē,” saka neatkarīgā zinātniece Hētera Leslija, kas Eiropā bija viena no pirmajiem mikroplastmasas un cilvēku veselības pētniekiem. Lai gan potenciālā kaitējuma apjoms vēl nav izpētīts, Leslija norāda, ka “ir uzkrāti pierādījumi par iekaisuma efektiem un vielmaiņas izmaiņām audos, kur uzkrājas mikroplastmasas.”
Jaunais ziņojums publicēts žurnālā “Nature Medicine” norāda uz problēmas apmēru. Lai gan mikroplastmasas bioloģiskie efekti ir pētīti jau desmitgadēm, lielākoties tie bija vērsti uz vidi, jo īpaši uz okeāniem. Tikai nesen veiktie pētījumi ir konstatējuši šo materiālu klātbūtni cilvēku dažādos orgānos.
Dažos aspektos rezultāti nav pārsteidzoši. Plastmasas izstrādājumi un to atkritumi ir visur uz Zemes. Mikroplastmasas ir mūsu ēdienos, pat neapstrādātos augļos un dārzeņos, un tika atrastas gan krāna ūdenī, gan pudelēs iepildītajā ūdenī. Kalifornija nesen kļuva par pirmo valsts iestādi pasaulē, kas testēja savu dzeramo ūdeni uz mikroplastmasu klātbūtni.
Kā mikroplastmasas kaitē mūsu veselībai?
Kopš plastmasas ražošanas sākuma pēc Otrā pasaules kara tās ražošana ir strauji pieaugusi līdz vairāk nekā 430 miljoniem tonnu gadā. Aptuveni divas trešdaļas no tā ir paredzētas īstermiņa lietošanai (piemēram, ūdens pudelēm un uzkodu iesaiņojumiem), taču plastmasas dzīves ilgums ir ļoti garš (450 līdz 1000 gadiem dažiem produktiem), un materiāls turpina sadalīties arvien sīkākās daļiņās.
Kas atrodas šajos rezultējošajos mikroplastmasas gabaliņos un to neredzamajos brāļos nanoplastikas? Pēc nesena pētījuma, plastmasas rūpniecībā tiek izmantoti vismaz 16 000 ķīmisku vielu savos produktos, no kurām vairāk nekā ceturtdaļa ir atzītas par bīstamām cilvēku veselībai un videi. Pievienotajām ķīmiskajām vielām var ietilpt ļoti toksiski savienojumi, piemēram, kancerogēni, endokrīnās sistēmas traucējumi un neirotoksikanti vai ķīmiskas vielas ar reproduktīvo efektu, piemēram, BPAs, ftalāti, bisfenoli un per- un polifluoralkilvielas (PFAS).
Vairāki pētījumi ir sākuši atklāt cilvēku izmaksas visam šim. Paziņojumam “New England Journal of Medicine” martā tika konstatēts, ka pacientiem, kuriem tika veiktas karotīdu artēriju slimību pārbaudes, tiem, kuriem artēriju plaknēs tika konstatētas mikroplastmasas, bija 4,5 reizes lielāks risks piedzīvot sirdslēkmi, insultu vai nāvi nekā tiem bez šiem atradumiem.
“Tas ir daudz,” saka Filip Demokritu, eksperts par daļiņu jautājumiem. “Mums ir nepieciešami vairāk šādu pētījumu, un eiropieši mums ir priekšgalā. Parasti ASV mēs gaidam, līdz cilvēki sāk mirt, lai pētītu.”
Pētnieki, kas koncentrējusies uz saikni starp mikroplastmasu un iekaisuma zarnu slimību (IBD), konstatēja 15 veidu mikroplastmasas cilvēku izkārnījumos un atklāja lielāku mikroplastmasas koncentrāciju IBD pacientu izkārnījumos nekā veseliem cilvēkiem. Mikroplastmasas ir dokumentētas visos cilvēka plaušu daļos, lai gan tieša saikne ar cilvēku slimībām nav noteikta. Pētījumos atklāts, ka zīdaiņi var būt pakļauti lielākam mikroplastmasas līmenim, ja viņi dzer maisījumu no polipropilēna pudelēm.
Pēc viena novērtējuma veselības problēmas saistībā ar plastmasas ķīmiskajiem savienojumiem ASV veselības aprūpes sistēmai 2018. gadā izmaksāja 249 miljardus dolāru. Neauglība gan vīriešiem, gan sievietēm, vēzis, neiroattīstības traucējumi, sirds un nieru slimības visi ir saistīti ar ķīmiskajiem piedeviem, kas var būt iekļauti mikroplastmasas daļiņās.
Mikroplastmasas radītais kaitējums jūras un ūdens organismiem ir plaši ziņots, bet to drauds cilvēka ķermenim nav skaidri identificēts. Tomēr pierādījumi tiek krāti – lai gan zinātne par šo tēmu ir jauna, ir iespējams, ka cilvēka smadzenes ir uzņēmīgas.
Divi Turcijas zinātnieki atklāja mikroplastmasu klātbūtni smadzeņu audzēju audos. “Mūsu pētījums liecina, ka asins-smadzeņu barjera bija bojāta, ļaujot mikroplastmasai un citiem daļiņiem iekļūt,” saka Sedats Gundogdu, viens no pētniekiem.
Ieelpojot un norijot ir citi ceļi mikroplastmasai iekļūt organismā. Tiek ziņots par to klātbūtni putekļos, kosmētikas līdzekļos, jūras veltes produktos, alus dzirnavu sūkalos un pat elpojamajos gaisa putekļos.
Papildus to pašu kaitīgajam fiziskajam īpašumam mikroplastmasai ir spēja absorbēt ķimikatijas no citiem avotiem. Pieniekot organismam mikroplastmasa tiek atzīta par svešu daļiņu un izraisa iekaisuma imūnsistemas reakciju.
Cilvēku šūnas laboratorijas testos pakļautas mikroplastikas daļiņu iedarbībai ir parādījušas šūnu bojajumu un nāves pazīmes. Zinatnieki steidz saprast vai mikroplastikai ir saistiba ar vairaku veidu vęzi.
Samazinot mikroplastikas iedarbibu
Nav skaidrs precizs limes apjomus organismâ kurâ mikroplastikas kluvst bîstamas. Lai gan tie jautâjumi vel nav atrisinâti tiem kas pêtîjuši mikroplastiku gadus vai desmitgadus liecina ka situacija turpinâs tikai pasliktinât ja netiks veikt radikâlas darbîbas.
Tâ kâ 99% visu plastikâtu tiek ražoti no fosilajiem kurinâmajiem tikai nopietni ierobežojumi plastikâtu ražošanai kopâ ar stingrâku plastikâtu un fosilo kurinâmajo rupniecîbu regulêšanu var radît atškirîbu.
“Gala mêrka ir plastikâtu un fosilo kurinâmajo izbeigšana,” saka Cirino. “Ja jûsu vanna pârplûst jûs nesâktu tikai slaucît grîdu. Vispirms jûs izslêgtu krânu.”
Apvienoto Nâciju Organizâcijas globâlajâ plastikâtu samitâ Otavâ Kanâdâ tika censties panâkt juridiski saistošu lîgumu kas samazinâtu plastikâtu piesârnojumu visâ pasaulê.
Kamêr samita dalîbnieki nebija vieni pati samitâ bija reģistrêti gandrîz 200 lobistiem no fosilo kurinâmajo un kimisko vielu rupniecibâm.
“Ir progress,” saka Vagners. “Bet naftas ražojošâs valstis ir apvienojušâs zema mêrka koalîcijâ lai aizkavêtu sarunas un padarîtu lîgumu vâju.”
Tikmêr cilvêki var vêlêties samazinât savu pašu paklautîbu mikroplastikai ciktal iespejams. Lielakoties eksperti saka ka tas ietver mazakus soļus. Pâreja no plastikâta ūdens pudelêm uz stikla vai têrauda pudelêm ir viens no soļiem tâpat kâ tikai stikla vai keramikas trauku izmantošana pârtikas uzsildîsanai mikroviļnu krâsnî.
Neviens no šiem nav jauns dinamisks protams. Bet pieaugošais pierâdijumu skaits ka mikroplastika atrodama cilvêkos var radît jaunu steidzamîbas sajutu par šo tematu. Saka Vagners “Ir cerîba. Vienmer ir cerîba.”
