Arvien vairāk amerikāņu uztraucas par savu garīgo veselību
Jaunā aptaujā atklājies, ka lielāks amerikāņu skaits ir nobažījušies par savu garīgo veselību tagad nekā COVID-19 pandēmijas sākumā. Apskate tika veikta, sadarbojoties ar lielāko aptieku ķēdi valstī un aptaujot 2,202 ASV pieaugušos.
Aptaujas rezultāti
Aptaujas rezultāti, kas tika publicēti ceturtdien, liecina, ka aptuveni 65% respondentu ir izjutuši bažas par savu vai draugu un ģimenes locekļu garīgo veselību, salīdzinot ar 59% aprīlī 2022. gadā un 50% aprīlī 2020. gadā.
“Galvenais secinājums ir tas, ka mēs turpinām redzēt, ka uzvedības veselība kļūst par arvien lielāku sabiedrības uzmanības punktu,” saka Dr. Taft Parsons III, lielākās aptieku ķēdes viceprezidents un galvenais psihiatrs. “[COVID-19] ir novedis pie stigmas samazināšanās, nevis izbeigšanas, ko cilvēki agrāk izjuta, runājot par savām emocionālajām cīņām un uzvedības veselības vajadzībām.”
Sociālizēšanās ir viens no veidiem, kā tikt galā ar stresu, saka Parsons, un kad cilvēki saskaras ar pēkšņu, ilgstošu izolāciju, daži pievērsās virtuālajai garīgās veselības ārstēšanai: “Pirms pandēmijas es domāju, ka daudzi cilvēki vienkārši cietīs klusumā un nepalūgs palīdzību, kas viņiem nepieciešama.”
Gandrīz puse respondentu, 48%, teica, ka viņi ir gatavi izmantot garīgās labklājības lietotnes ārstēšanai, kamēr 55% teica to pašu par terapiju.
Vairums respondentu, 77%, teica, ka viņi ir nobažījušies par garīgo labklājību nacionālā mērogā. Salīdzinot, 81% teica, ka ekonomika arī ir būtiska problēma.
“Mēs runājam par ļoti aktuālām problēmām,” saka Parsons. “Tas ir vakariņu sarunu temats; cilvēki ir ļoti nobažījušies par to.”
Respondenti minēja šos jautājumus kā trauksmes cēloņus:
- Neskaidrība par nākotni: 51%
- Pašreizējie notikumi: 49%
- Ķermeņa attēls/fiziskais izskats: 35%
Aptaujas rezultāti atbilst pieaugošam pierādījumu skaitam, kas dokumentē palielinātu depresijas un trauksmes gadījumu skaitu, īpaši jauniešu vidū, saka Dr. Itai Danovitch, Psihiatrijas un uzvedības neirozinātņu nodaļas vadītājs Cedars-Sinai Medicīnas centrā Losandželosā, kurš nav bijis iesaistīts aptaujā.
“Tiem, kas uztraucas par savu garīgo veselību, ir jāatzīst, ka mēs varam stiprināt savu noturību, prioritizējot pašaprūpes prakses, piemēram, miega aizsardzību, laika atvēlēšanu vingrošanai, pārmērīgas digitālo mediju patēriņa samazināšanu un kvalitatīva laika pavadīšanu ar draugiem un ģimeni,” saka Danovitch caur e-pastu. “Indivīdiem, kuri piedzīvo smagus vai pastāvīgus noskaņojuma simptomus, ir būtiski konsultēties ar veselības aprūpes speciālistu, jo ir dažādas efektīvas ārstēšanas iespējas, kas var tikt pielāgotas personiskajām vērtībām un vēlmēm.”
Lai gan aptaujas metodoloģija norāda, ka “dati tika svērti, lai tuvinātu mērķa paraugu pieaugušajiem pēc vecuma, dzimuma, izglītības līmeņa, rases un reģiona”, publicētie rezultāti netika stratificēti pēc šiem demogrāfiskajiem rādītājiem. Aptieku ķēde sniedza papildus datus, kas rāda, ka 81% respondentu vecumā no 18 līdz 34 gadiem teica, ka viņi ir nobažījušies par savu vai saviem mīļajiem garīgo veselību, salīdzinot ar 74% 2022. gadā un 62% 2020. gadā. Tomēr nav skaidrs, kā tas salīdzinās ar citiem vecuma grupiem.
Sociālie mediji garīgajai veselībai – plusi un mīnusi
Sociālo mediju lietošana saistīta ar garīgo veselību daudzos pozitīvos un negatīvos veidos, liecina aptaujas rezultāti. Apmēram 36% respondentu teica, ka sociālie mediji ir iemācījuši viņiem par garīgajiem veselības jautājumiem. Tikmēr 37% teica, ka viņi uzskata, ka sociālie mediji ir kaitējuši sabiedrībai kopumā. Trešdaļa teica, ka viņi cenšas pavadīt mazāk laika sociālajos medijos un izslēdz lietotņu paziņojumus.
“Daudzi sabiedrisko figūru cilvēki ir sākuši runāt par nepieciešamību pēc ārstēšanas caur sociālajiem medijiem un daloties savos personiskajos stāstos,” saka Parsons. “No šī viedokļa tas ir ļoti laba lieta… ir labums tam, ka cilvēki var izplatīt ziņas un izplatīt tās ātri.”
Parsons piebilst: “Mēs esam redzējuši arī dažus negatīvos šo efektu aspektus no tā viedokļa, ka cilvēki piedzīvo stresu un trauksmi saistībā ar lietotnēm Instagram un citos sociālajos medijos – kā arī to ietekmi uz mūsu vispārējo spēju sadarboties un sadzīvot ar cilvēkiem grupas kas atšķiras no mums.”
Aptuveni puse vecāku aptaujaties teica, ka viņi uzskata, ka sociālie mediji ietekmē viņu bērnu attieksmi pret pasauli un viņu attieksmi pret to. Turklāt vairums vecaku ir nobažijusies par savu berna garigo veselibas stavokli (70%), nevis fizisko veselibas stavokli (66%).
“Pieaugošie pieradimi liecina ka ipasi berniba socialo mediju negativas ietekmes ir nozimigas un plašas,” saka Danovitch. “Mums vel ir daudz darba prieksa lai efektivi risinatu šos uzdevumus.”
Ja Jums nepieciešama tūlītēja garigas veselibas atbalsts sazinieties ar 988 Suicide & Crisis Lifeline.
