Ekrāni var mūs savienot ar tālām mīļajām personām, palīdzēt atrast atbildes uz steidzamiem jautājumiem un ļaut strādāt no jebkuras vietas, kur ir Wi-Fi savienojums.
Lai gan mūsu dzīvē ekrāni daudzos veidos nes labumu, ir viena mūsu ķermeņa daļa, kas jūt visu mūsu ritināšanas, e-pastu sūtīšanas, kopīgošanas un ziņu publicēšanas smagumu un sasprindzinājumu: mūsu acis.
Jauns Darba vides redzes veselības ziņojums, ko izstrādājis VSP Vision Care un Workplace Intelligence, atklāj, kā darbinieki uzskata, ka ekrāna laiks ietekmē viņu acis.
Apsekojumā piedalījušies darbinieki ziņo par līdz pat 96.1 stundām, jeb četrām pilnām dienām, ekrāna laika katru nedēļu. Kopumā tas veido 208 dienas ekrāna laika katru gadu, jeb 57% no visa gada.
Ziņojumā tika aptaujāti 800 pilna laika attālinātie, hibrīdie un klātienes darbinieki vecumā no 18 līdz 67 gadiem. Bija vienlīdzīga Gen Z, mileniāļu, Gen X un bēbju bumeru pārstāvniecība, kā arī tika aptaujāts vienlīdzīgs skaits vīriešu un sieviešu.
Vairums respondentu (69%) saka, ka pagājušajā gadā strādāja ilgākas stundas – tostarp naktīs un brīvdienās – un satraucoši 43% ziņo, ka viņu acu veselība ir pasliktinājusies kā rezultātā. Jauniešiem skaitļi ir augstāki: 82% Gen Z strādā ilgāk, ar 54% ziņojot par pasliktinātu acu veselību.
“Pārmērīgs ekrāna laiks var izraisīt digitālo acu sasprindzinājumu, kas var izraisīt galvassāpes, sausas acis un neskaidru redzi,” saka VSP Vision Care prezidente Keita Renvika-Espinoza.
Doktore Emīlija Šehleina, Amerikas Oftalmoloģijas akadēmijas klīniskā pārstāve, saka, ka acu sasprindzinājums ir izplatīts un lielākoties to pieredz visi.
Viņa saka, ka daudzi cilvēki kļūdaini uzskata, ka acu sasprindzinājumu izraisa zilais gaismas stars no mūsu ekrāniem. Tomēr viņa saka, ka acu sasprindzinājums notiek, kad mēs esam pie ekrāniem un nepietiekami bieži mirgojam.
Vidēji viņa saka, ka cilvēki mirgo 15 reizes minūtē, bet, kad esam pie ierīcēm, mēs mirgojam tikai piecas līdz septiņas reizes minūtē.
Šehleina piedāvā arī pārsteidzošu patiesību: “Nav zinātnisku pierādījumu tam, ka zilais gaismas stars no mūsu ekrāniem bojā acis,” viņa saka.
“Lai gan tas ir neērti, acu sasprindzinājums ir pagaidu un ilgtermiņa perspektīvā neietekmēs jūsu acu veselību.”
Bet tas nenozīmē, ka acu sasprindzinājums nav kaitinošs vai grūti apiet. 2016. gada ziņojums rāda, ka slikta acu veselība veicina zemāku produktivitāti, koncentrēšanās trūkumu, vājinātu darba kvalitāti, negatīvi ietekmē garīgo veselību un kopumā pasliktina dzīves kvalitāti.
Un Darba vides redzes un veselības ziņojumā 50% aptaujāto saka, ka cīnās ar vismaz vienu acu problēmu, tostarp neskaidru vai slikto redzi, acu sasprindzinājumu, nogurumu, sausas un niezošas acis, kataraktu, glaukomu, makulas deģenerāciju un diabētisko acu slimību. Tomēr nav skaidrs, vai šīs acu problēmas rodas no pārmērīga ekrāna laika.
Šeit ir padomi, ko Šehleina iesaka, ja visas dienas skaties uz ekrānu.
Atceries mirgot
Saskaņā ar Klīvlendas klīniku mirgošana palīdz noņemt mirušas šūnas, izžuvušas asaras, netīrumus un citus atkritumus un samazina acu infekcijas risku. Tas arī nodrošina skābekli un barības vielas mūsu acīm.
Mirgošanas apzināšanai var šķist nevajadzīga – tā ir dabiska reflekss. Bet ja jūs esat vairāk informēts par savu mirgošanu, strādājot ar telefonu vai datoru, varat ļaut savām acīm nedaudz atpūsties bez nepieciešamības atkāpties no darba uzdevumiem.
Turklāt jo retāk jūs mirgojat, jo sausas kļūst jūsu acis. Šehleina arī iesaka lietot mākslīgus asaru pilienus, lai palīdzētu jums biežak mirgot, ja jums ir sausas acis.
Dod savam acim atpūtu
Ja jums ir tuvs termiņš vai zinat, ka pavadat pārak daudz laika TikTok bezcerīgajos ritinajumos, var būt grūti attaisnot pārtraukumu no ekrana. Vienkars veids kâ ieviest pârtraukumus ir iestatît sev taimeri, saka Šehleina.
“Vai arî ir vairâkas lietotnes, kas var palîdzêt atgâdinât,” viòa saka.
Tâpat kâ ir lietotnes, kas mudina jûs vingrot, lietot zâles vai dzert ûdeni, ir arî lietotnes ar vienîgu mêríi – atgâdinât jums atpûtîties no jebkura uzdevuma. Dažas pat ir aprîkotas ar acu vingrinâjumiem.
Ievēro 20-20-20 likumu
Skatoties tukšumâ var uzskatît par gudru medicînisku padomu.
“Ik pêc 20 minûtêm uzòemiet 20 sekunžu pârtraukumu un skatieties 20 pêdu attâlumâ,” saka Šehleina.
Paliec rokas garuma attâlumâ no ekrâna
Jûsu acis var sâpêt tâpêc ka jûs sêžat pârâk tuvu ekrânam. Šehleina iesaka sêdêt aptuveni 25 collas jeb rokas garuma attâlumâ no datora vai turêt roku izstieptu skatoties uz telefonu.
Èd bagâtîgu veselîgu uzturu
Šehleina saka ka viens no labâkajiem lietâm ko ikviens var darît savâm acîm ir dzîvot veselîgu dzîvesveidu.
“Labs uzturs bagâts ar augïiem dârzeòiem un pilngraudiem ir labs katram jûsu ârpusdaïai tostarp jûsu acîm,” viòa saka.
Pârtikas produkti bagâti ar C un E vitamîniem cinku luteînu zeaksantînu un omega-3 taukskâbêm ir saistîti ar zemâkiem riskiem vecuma radîtâm makulas deìenerâcijâm kataraktam un citâm acu slimîbâm vêlâk dzîvê saskaòâ ar Amerikas Oftalmoloìijas akadêmiju (AAO).
Ir arî iespêjams ka uzturs spêlê lomu glaukomâ saka AAO lai gan vêl nav skaidrs kâ.
Nepalaid garâm regulâras acu pârbaudes
Gan Šehleina gan Renvika-Espinoza uzsver regulâru acu pârbaužu ieplânosanas un apmeklêðanas nozîmi pie jûsu oftalmologa.
“Ar daudzâm karjerâm bieži prasa vairâk digitâlo pienâkumu no mûsu redzes ir bûtiski ka darbinieki apmeklê savas acu pârbaudes” saka Renvika-Espinoza.
Bet cik bieži jums to vajadzêtu darît?
“Ja jûsu acis ir veselas un redze laba jums vajadzêtu veikt acu pârbaudi reizi savos divdesmitajos gados un divreiz trîsdesmitajos gados” saka Šehleina.
“Ikviens vajadzêtu apmeklêt oftalmologu lîdz 40 gadu vecumam lai veiktu visaptveroðu acu pârbaudi jo ðajâ vecumâ bieži sâk parâdîtis acu slimîbas bez jebkâdiem pamanâmiem simptomiem.”
Kad esat veicis ðo pârbaudi Schelheim saka ka jûsu oftalmologs pateiks cik bieži jums vajadzêtu viòus apmeklêt nâkotnê. Viòa arî saka lai nodroðinât ka apmeklêt tos biežak ja jums ir diabêts vai ârstnieciskais vesture par acu slimîbâm. Ja valkât kontaktlenses viòa iesaka apmeklêt acu kopðanas speciâlistus katru gadu.
“Un ja jums ir infekcija traumas vai acu sâpes vai jûs pamanât kâdas straujas izmaiòas redzê jums nekavêjoties vajadzêtu apmeklêt oftalmologu” Schelheim saka.
“Acu pârbaude nodroðina vienkârðu tomêr spêcîgu ieskatu kopçjâ veselîbâ” piebilst Renvika-Espinoza.
