Cik uzticami ir Ķīnas ekonomikas dati?
Analītiķi un ekonomisti bieži paļaujas uz rādītājiem, kas, viņuprāt, labāk atspoguļo Ķīnas ekonomisko aktivitāti nekā oficiālais IKP izaugsmes rādītājs: iekšzemes ceļojumi, starptautiskā tirdzniecība un gaisa piesārņojuma līmenis, lai nosauktu dažus.
Izrādās, ka arī Pekina ir noraizējusies par saviem datiem. Pagājušajā nedēļā Ķīnas valsts ziņu aģentūra ziņoja, ka grozījums valsts statistikas likumā, kas paredzēts cīņai pret statistikas viltošanu un juridiskās atbildības palielināšanu, tika iesniegts Ķīnas Tautas Kongresam.
Ārējie novērotāji dažreiz pamato savu skepsi ar to, ka nav pārredzamības par to, kā amatpersonas apkopo noteiktus datu kopumus vai izlemj pārtraukt noteiktu datu punktu publicēšanu, piemēram, jauniešu bezdarba rādītāju, ja tendences sāk izskatīties apkaunojošas.
Pat bijušais Ķīnas premjerministrs Li Keciņš, saskaņā ar ASV diplomātiskajiem kabeļiem, ko 2010. gadā publicēja WikiLeaks, nosauca Ķīnas IKP skaitļus par “mākslīgi radītiem”. Li paļāvās uz savu ekonomiskās aktivitātes mēru: “Li Keciņa indeksu”, ko nosauca The Economist, kas apvienoja dzelzceļa kravu satiksmi, elektroenerģijas patēriņu un kopējo banku aizdevumus.
Pat privātie uzņēmumi ir iesaistīti grāmatvedības skandālos. 2020. gadā Ķīnas kafijas ķēde Luckin Coffee atzina, ka ir mākslīgi palielinājusi savus 2019. gada pārdošanas datus par 2,12 miljardiem juaņu (292 miljoni ASV dolāru). Rezultējošais skandāls izstūma uzņēmumu no Nasdaq biržas un izraisīja ASV draudus izslēgt visas Ķīnas kompānijas no ASV biržām, ja tās neatklātu savas grāmatvedības datus regulatoru pārbaudei.
Nesen Ķīnas regulatori apsūdzēja nekustamo īpašumu attīstītāju China Evergrande Group par 2019. un 2020. gada ieņēmumu palielināšanu par gandrīz 80 miljardiem ASV dolāru. Apsūdzētā summa padarītu Evergrande krāpšanu par vienu no lielākajiem vēsturē.
Kas izraisa Ķīnas neskaidros datus?
Analītiķi saka, ka problēma ir mazāk saistīta ar augšup vērstu statistikas manipulāciju. Nopietnāka kritika attiecas uz “apzinātu datu viltošanu no vietējo valdību puses”, saka Bernard Avs, galvenais ekonomists Āzijas un Klusā okeāna reģionam kredītapdrošinātajam Coface. Viņš norāda uz ierosinātajiem grozījumiem datu likumā kā piemēru tam, kā Pekina cenšas risināt šo problēmu.
Vietējās valdības ir motivētas slēpt to, kā patiesībā klājas to ekonomikai, saka Dan Vanga, galvenais ekonomists Hang Seng Bank (China). “Vietējie amatpersonas dažreiz paziņo par vietējo ekonomisko sniegumu, jo tā tiek vērtēti un galu galā veicināti, un dažreiz nepaziņo par vietējām problēmām,” viņa saka. Vanga piekrīt, ka grozījums statistikas likumam ir nepieciešams un ka vietējaiem amatpersonam jāuzņemas atbildība par datu apzinātu sagrozīšanu.
Viņa piebilst, ka Nacionālais statistikas birojs (NSB) ir vēsturiski “izlīdzinājis” datu sērijas, lai kritumi un pieaugumi nebūtu tik dramatiski.
Ķīnas datu ziņošanas neparedzamība satrauc novērotājus, norāda Kristofers Beddors, Gavekal Ķīnas pētījumu direktora vietnieks. “Jautājumi vienmēr būs tur, kad jums ir vāja ekonomika,” viņš saka, piebilstot, ka Ķīna “paši sev šauj kajienē”, kad amatpersonas pārtrauca jauniešu bezdarba datu ziņošanu.
Ķīnas jauniešu bezdarbs, kas tika definēts kā bez darba esošie vecumā no 16 līdz 24 gadiem, jūnijā sasniedza rekordaugstu līmeni – 21,3%, sakarā ar palēninoties ekonomiku un darba tirgus sašaurinoties nozarēs kā tehnoloģijas. Tad pagājušajā augusta Pekina pēkšņi pārtrauca jauniešu bezdarba datu publicēšanu, norādot uz nepieciešamību pēc “turpmākas optimizēšanas”.
Pekina atjaunoja jauniešu bezdarba rādītaju decembrī, piedavajot ievērojami uzlabotu rati – 14.9%. NSB teica, ka jaunais metodoloģija sniedz precizakku bezdarba ainu, izslēdzot studentus no aprēķiniem.
Beddors doma, ka Ķinas datu ziņošana ir uzlabojusies pēdējo 15 gadu laiká, kad viņš ir novērojis valsti, bet progress nav linears.
“Tas nav solis uz priekšu un divi soļi atpakaļ. Dažreiz tas ir solis uz priekšu un solis sāniski,” viņš saka.
