Apple līdzdibinātājs Stīvs Vozņaks tika izraidīts no skolas, kur viņš tikko sniedza savu izlaiduma uzrunu – “jūs augat izglītībā, lai būtu vadītāji, nevis sekotāji”.

Apple līdzdibinātājs Stīvs Vozņaks tika izraidīts no skolas, kur viņš tikko sniedza savu izlaiduma uzrunu - "jūs augat izglītībā, lai būtu vadītāji, nevis sekotāji".

Stīvs Vozniaks – elektronikas brīnums

Apple līdzdibinātājs Stīvs Vozniaks bija vidusskolā, kad pirmo reizi pameta savu dzimto Kaliforniju. Viņš devās uz Boulderi, lai apskatītu Kolorādo Universitātes kampusu kopā ar draugiem.

Elektronikas brīnums jau 13 gadu vecumā bija izstrādājis savu pirmo datoru, un, pieteicoties koledžām, viņš bija pretendents uz vairākām valsts vadošajām tehnoloģiju skolām. Taču pirmā nakts Boulderos viņam mainīja dzīvi. Viņš pirmo reizi redzēja sniegu un iemīlējās skolas skaistumā un “svaigumā”.

Vozniaks atcerējās vienu gadu, ko viņš pavadīja skolā no 1968. līdz 1969. gadam, savā ceturtdienas uzrunā Kolorādo Universitātes Boulderas klasei 2024. gadā. Viņš aprakstīja savu pirmo koncertu (Simon and Garfunkel) un to, kā viņš parādīja savam līdzdibinātājam Stīvam Džobsam savus iecienītākos Boba Dilana ierakstus. Tomēr, “kad es skatos savu to gada albumu,” viņš teica studentiem, “tur redzams daudz karavīru šajā kampusā ar uzbrukuma šautenēm Vjetnamas kara protestu laikā”.

Savā uzrunā Vozniaks apstiprināja intelektuālās brīvības nozīmi, balstoties uz savu pieredzi kā vienam no valsts ietekmīgākajiem elektronikas inovāciju līderiem, minot institucionālo un birokrātisko pretestību pret viņa paša tehnoloģiskajiem radījumiem un militāro klātbūtni, kas bija pārņēmusi kampusu. Šodien, kad vairāk nekā 80 koledžu nometnes visā valstī protestē pret ASV finansiālo atbalstu Izraēlas militārajai kampaņai Gazas joslā, Vozniaka viedoklis nāk laikā, kad daudzi aicina aizsargāt akadēmisko brīvību.

Pēc Vozniaka pirmās vizītes Boulderos viņš sacīja uzrunā: “Es teicu saviem vecākiem, ka pieteikšos tikai uz šo vienu skolu, ne uz citām.” Viņi teica, ka viņiem ir nauda tikai vienam gadam ārpus štata mācībām skolā, bet teica viņam sekot sirdij. Šī brīvība, ko viņš piedzīvoja, kļuva par nenovērtējamu padomu viņam.

“Mani vecāki ļāva man sekot sirdij,” viņš teica, “tāpēc es biju uzmanīgs, lai būtu tāds ar saviem bērniem; viņu izvēle ir visnozīmīgākā.”

Taču ceļš nebija vienmēr gluds. Institucionālais pretspars bija izplatīts datorlaboratorijās, kur viņš mācījās.

“Vietā, kur mani vajadzēja slavēt par dažiem ļoti labiem zinātniskiem programmējumiem, ko es izveidoju ar milzīgo datoru pagrabstāvā, es tiku pazemots, jo es pārsniedzu savas klases budžetu piecas reizes,” viņš teica. “Es nesapratu, ka tas viss ir saistīts ar naudu un birokrātiju un tamlīdzīgām lietām.”

Lai gan Vozniaks tika izslēgts no skolas pēc pirmā gada par skolas tīkla hakerēšanu un joku ziņojumu sūtīšanu, tomēr viņš saskārās ar pretestību pat tad, kad attīstīja inovatīvas datorprogrammas “laikā, kad par šo tēmu nebija grāmatu”, viņš teica.

Viņš pieņēma lēmumu: “Es zinu datorus no galvas. Es nolēmu, ka vēlos savu datoru, ar kuru varētu darīt to, ko vēlos.”

Viņa mērķis šim datoram bija “palīdzēt citiem cilvēkiem dzīvē darīt vairāk nekā bez datora un nebalstīties uz miljonu dolāru vērtiem centrmezgliem, ko var atļauties uzņēmumi un universitātes”.

Drīz šis sapnis piepildījās. 1976. gadā Vozniaks izveidoja pirmos Apple personisko datoru modeļus, un nākamajā gadā kompānija izlaida Apple II – vienu no agrīnajiem personiskajiem datoriem plašai sabiedrībai, kas guva lielu komerciālu panākumu. 1985. gadā Vozniaks atstāja savu lomu Apple, lai atrastu inženiera darbu, kas neietvertu strauji augoša biznesa vadību, un pēc aiziešanas pārdeva lielu daļu no sava Apple akciju portfeļa.

Kopš tā laika Vozniaks ir ieguldījis valsts izglītības sistēmā, astoņus gadus mācot piektajai klasei. Viņš izteica beidzamo klasi ar padomu, ko ir savācis no visas šīs pieredzes: “Jūs augat izglītībā, lai būtu vadītāji, nevis sekotāji. Domājiet paši un izlemiet, kas ir pareizi un kas nepareizi.”

Mūsdienās, kad valsts saskaras ar lielākajiem studentu protestiem kopš tiem, kas radās Vjetnamas kara laikos, viņa padomi iegūst dziļāku nozīmi. Kopš 18. aprīļa vismaz 38 reizes ir notikuši aresti kampusu protestos visā valstī, un vairāk nekā 1600 cilvēku ir arestēti 30 skolās.

Koledžas kampusos ir plosījušies studentu protesti pēc brutālajiem Hamas uzbrukumiem Dienvidizraēlai 7. oktobrī, kas nogalināja vairāk nekā 1200 cilvēkus, un Izraēlas atbildes – postošas militāras kampaņas, kas ir nogalinājušas vairāk nekā 34 000 palestīniešu un tagad turpinas jau septiņus mēnešus. Protestējošie studenti kopumam pieprasa divestmentu un finansijsko caurskatamibu un arī pauž solidaritati ar miljoniem palestini civiliem kas saskaras ar katastrofaliem postijumiem.

Piemeram Kolumbijas Universitate vairak neka 200 cilveki tika aresteti divos policijas reidos kas notika 18. aprili un 30. aprili.

Arkon Fungs Harvards politikas zinatnes profesors teica ka starp protestiem ir svarigi sakari ipasi attieciba uz to ka universitates administracijas reage uz pilsoniskas nepaklausibas aktiem. Pilsoniska nepaklausiba “ir svariga demokratijas dala” Fungs teica piebilstot ka pilsoniska nepaklausiba “definicija ir likumu parkapsana”.

Koledzas studentiem kas driz pametis savas koledzas muros lai klutu par nakamas paaudzes vaditajiem bosiem un uznemejiem Vozniaks piedava modernu pagriezienu vecai padomam: “jums visiem ir AI – faktiska inteligence”.

“Nododiet savus panakumus talak” vinš mudina studentus “un turpiniet macit un mentoret citus”.