Nodokļu diena ir pagājusi
Nodokļu diena ir pagājusi. Kamēr ikdienas strādājošie cilvēki cīnās, lai samaksātu savus nodokļus vai cer uz nelielu atgriešanu, korporatīvā Amerika turpina izvairīties no sava godīgā daļas samaksas, izvairoties un ierobežojot savus nodokļu maksājumus caur likumdošanas caurumiem un juridiskiem manevriem. Pašreizējā sistēma, kas šo nevienlīdzību veicina, nav nejaušība; tā ir ierakstīta mūsu nodokļu kodeksā un tiek manipulēta ar korporācijām un miljardieriem. Ar daudziem 2017. gada “Trampa nodokļu samazinājumiem”, kas beigsies, tagad ir laiks ierobežot ekstrēmo bagātību un korporatīvo varu koncentrāciju, un godīgi aplik ar nodokļiem uzņēmumus un astronomiski bagātos, lai nākamajā Nodokļu dienā plaisa nebūtu tik plaša.
Korporatīvo nodokļu likme Amerikā
Amerikas korporatīvā nodokļa likme ir tikai 21%, kas dramatiski samazinājās no 35% Trampa administrācijas laikā. Bet pārāk daudz uzņēmumu maksā daudz mazāk nekā šī jau zemā likme. Nesen veiktajā analīzē par 200 lielākajiem publiskajiem uzņēmumiem ASV atklāj, ka efektīvās nodokļu likmes – summas, ko uzņēmumi patiesībā maksā – ļoti atšķiras.
Farmaceitiskā nozare maksā viszemāko, ar 11,6% efektīvo nodokļu likmi 2022. gadā, un daži no lielākajiem Big Pharma uzņēmumiem maksāja pat vēl mazāk. Piemēram, Pfizer maksāja 6,8% un Abbvie tikai 5,9%. Tehnoloģiju sektors cieši seko farmaceitikai, ar uzņēmumiem kā IBM, Intel un Nvidia, kas visi ziņoja par peļņu 2022. gadā, bet nemaksāja nekādus ienākumu nodokļus. Tā vietā visi saņēma nodokļu kredītu (IBM: 626 miljoni dolāru; Intel: 249 miljoni dolāru; Nvidia: 187 miljoni dolāru).
Tas ir daudz zemāk nekā vidējais amerikānis maksā, kas nodokļu nevienlīdzību padara vēl acīmredzamāku.
Korporatīvie nodokļu patvērumi
No 200 analizētajiem uzņēmumiem tikai 22% ir publicējuši paziņojumus un politikas par atbildīgu nodokļu praksi. Tuva apskate atklāj, ka šo politikas paziņojumu specifika, apjoms un ambīcijas ļoti atšķiras. Maz ir noteikumu par svarīgākajiem novērtēšanas kritērijiem, tostarp nodokļu patvērumu izmantošanu un iekšējām struktūrām nodokļu plānošanas atbildības un pārvaldības jomā. Tomēr šīs politikas ir svarīgs rādītājs, jo mēs arī atklājām, ka uzņēmumi, kas tos dalīja, mazāk darbojas nodokļu patvērumos. Faktiski 82% uzņēmumu analīzē ir klātbūtne vismaz vienā identificētajā nodokļu patvēruma valstī.
Pierādījumi liecina, ka korporatīvais ienākumu nodoklis ir progresīvs, jo akcionāri, kuri galvenokārt atrodas ienākumu sadalījuma augšgalā, nes lielāko daļu nodokļu sloga. Samazinot savu nodokļu slogu, uzņēmumi var palielināt peļņu, kas parasti atlīdzina korporatīvos vadītājus un bagātos akcionārus uz darbinieku un plašāku sabiedrisko pakalpojumu sistēmu rēķina. Šīs nodokļu minimizēšanas stratēģijas agresīvi uztur bagātības nevienlīdzību, padarot tās par vienu no nozīmīgākajiem korporatīvajiem praksiem, kas ļauj un veicina nevienlīdzību. Piemēram, 200 lielāko ASV korporatīvo peļņa kopumā pieauga līdz 1,25 triljoniem dolāru 2022. gadā, kas ir 63% pieaugums salīdzinot ar kopējo peļņu 2018. gadā. Turklāt 90% no šiem ienākumiem (vairāk nekā 1,1 triljons dolāru) tiek izmaksāti bagātajiem akcionariem – vairak nekä jebkad vësturë šo uzņëmumu.
Mēs zinam, ka kad korporatijas un bagatie individi netiek piemēroti aplikti ar nodokli, zemu- un vidēji ienakumu amerikanieši maksaa cenu. Korporatiju godiga aplikšana ar nodokli ir būtisks solis cina pret miljardieru pãrmëru, samazinot šodienas postigo nevienlidzibu, cina pret klimata krizi, veicot infrastrukturas investicijas un sniedzot kritiski svarigus pamata pakalpojumus. Korporatiju aplikšana ar nodokli vai tâs trukums var veicinat nevienlidzibu – kâ tas notiek pašlaik – vai samazinat to, ja to izmanto būtiskiem sabiedriskiem pakalpojumiem un sociâlâm programmâm, kas gûst labumu zemu ienâkumu grupâm.
Taisnigaks nodoklu kodekss
Nodoklu ieņēmumi arī palidz sniegt pamatu precem un pakalpojumiem (piem., infrastruktura, izglitibas sistema), kas uzņemumiem ir nepieciešami lai butu veiksmigi. Kamër uzņëmuma stratëgija samazinât nodoklu maksâjumus var atlïdzinât korporatïvo vadïbu un akcionârus ïslaicïgi, šâdas stratëgijas bieži notiek uz ienâkumu nevienlïdzïbas pastiprinâšanas un ilgtermiña vërtïbas radîšanas kavëšanas rëkina.
Ar daudziem Trampa nodoklu samazinajumiem kas beigsies 2025. gada beigas, Kongresam vajadzetu izmantot izdevibu stradat pie taisnigaka nodoklu kodeksa kas atbalsta investicijas kas padara ekonomiku darboties visiem. Konkrëti Kongresam jânodrošina ka šis pârskats tiek izmantots lai palielinâtu korporatïvo nodoklu likmi vismaz lïdz 35%; beigt izmantot caurumus un nodoklu atlaides ko uzņëmumi tik bieži âbûzë; un beigt korporatïvo nodoklu noslëpumainibu nodrošinot ka visi starptautiskie uzņëmumi publicë nodoklu pârredzamîbas ziñojumus (ieskaitot finansialos datus) katrâ valstî kurâ tie darbojas.
Tuvakaja nâkotnë nodokli paliek galvenais jautâjums kâ mës tuvojamies vispârëjiem vëlëšanâm. Solijumi par tâlakiem nodoklu samazinâjumiem bagâtajiem ir bijusi galvena Donalda Trampa prezidenta kampañas sastavdała , kamër nodoklu palielinâšana korporacijâm ir iekłauta prezidenta Džo Baidena plânâ. Trampa plâns tiek prognozets ka palielinâs dzives izmaksa zemu- un vidëji ienakumu amerikaniešiem lai kompensetu atlaides miljardieriem. Patiesiba ir tada ka jebkurš federâlais politikas virziens kas balstîts uz nodoklu samazinâjumiem bagâtajiem indivîdiem un korporacijâm ir tas kas turpinâs veicinât nevienlïdzibu šajâ valstî.
Nakotnes Nodoklu dienâs korporacijâm un miljardieriem jâsak maksât to godîgais dałas. Cina pret ekstrëmo nevienlïdzibu atkarîga no tâ.
Irit Tamir ir Oxfam America Privato Sektoro Departamenta vecakais direktors.
