Ķīnas ekonomikas izaicinājumi
Ķīnas strauji novecojošā iedzīvotāju daļa kļūs par šķērsli tās ekonomikas izaugsmei, kas nākamo gadu laikā tiks pārspēta ar ASV, saskaņā ar augsta līmeņa demogrāfa teikto.
Demogrāfiskās izmaiņas
Fu-Xian Yi, reproduktīvās zinātnes speciālists no Viskonsinas-Medisonas Universitātes un eksperts Ķīnas demogrāfijā, norādīja, ka Ķīnas iedzīvotāju daļa, kas vecāka par 65 gadiem, ir pieaugusi līdz 15.4% 2023. gadā, salīdzinot ar 7% 1998. gadā.
“Vēsturiski neviena valsts nav spējusi sasniegt 4% izaugsmi nākamajos 12 gados pēc tam, kad vecie cilvēki veidoja 15% no iedzīvotājiem,” viņš rakstīja trešdien Project Syndicate. “Vidējais izaugsmes temps augsto ienākumu valstīm šajā periodā ir tikai 1.8%.”
Lai gan ASV joprojām ir lielākā ekonomika pasaulē, tās izaugsmes temps ir atpalicis no Ķīnas, pat ja Nr. 2 ekonomika pēdējos gados ir strauji palēninājusies. Pagājušajā gadā Ķīnas IKP pieauga par 5.2%, salīdzinot ar 2.5% ASV.
Taču Yi redz situācijas maiņu nākamajā desmitgadē un vilka paralēles starp Ķīnas novecojošo iedzīvotāju skaitu un līdzīgajiem demogrāfiskajiem trajektorijiem, kas atdzisuši Japānas un Vācijas ekonomikas.
“Balstoties uz šiem vēsturiskajiem tendencēm, Ķīnas izaugsmes temps varētu samazināties līdz 3% līdz 2028. gadam un krist zem ASV līmeņa no 2031. līdz 2035. gadam,” viņš prognozēja.
Ķīna arī nav ticama, ka sasniegs “augsto ienākumu” statusu, balstoties uz Pasaules Bankas uz vienu iedzīvotāju aprēķināto ienākumu slieksni, piebilda Yi. Pēc tam, kad 2023. gadā tikai nedaudz nepietika, Ķīnas uz vienu iedzīvotāju aprēķinātie ienākumi nākamajos gados nepieaugs pietiekami ātri, lai panāktu līdzi kopējam globālajam pieaugumam.
Turklāt Ķīnas sarūkošais tirdzniecības pārpalikums, zemās procentu likmes un deflacionārais spiediens smagsvarus uz valūtu, padarot vēl grūtāku sasniegt augsto ienākumu statusu, viņš teica.
“Pirmkārt un galvenokārt, Ķīnai jāpalielina mājsaimniecību izmantojamie ienākumi un jārisina tās demogrāfiskā krīze, kas abas prasa politisku un ekonomisku pārveidošanu,” Yi secināja. “Ņemot vērā, ka Ķīna šodien ir vēl vairāk pret ekonomiskajiem reformiem nekā tas bija, kad Deng Xiaoping uzsāka tirgus orientētas reformas 1978. gadā, straujas izmaiņas ir ļoti maz ticamas. Nepieciešamais pārveidojums var aizņemt vairākas desmitgades, ja ne ilgāk.”
Atsaucoties uz Ķīnas novecojošo iedzīvotāju skaitu, pieredzējis stratēģis Eds Jardeni pagājušajā gadā teica, ka valsts var kļūt par “lielāko veco cilvēku mitekli pasaulē”.
Tikmēr Ķīnas palēninoties augošajai ekonomikai, nekustamo īpašumu krīzei, augstajam jauniešu bezdarbam un ASV ierobežojumiem galvenajai tehnoloģijai ir noveduši pie prognozēm par t.s. “zaudēto desmitgadi” stagnacijai.
Vadošais Ķīnas zinātnieks Anne Stevenson-Jang, J Capital Research līdzdibinātaja, šomēnes teica, ka “neprognozējamie un neapdomīgie politikas virzieni, pārmērīga Komunistiskās partijas kontrole un nepildītie reformu solījumi ir radījuši strupceļa Ķīnas ekonomiku ar vāju vietējo patēriņa pieprasījumu un palēninotu augšupeju.”
Ķīnas ekonomikas problēmu pamatcēlonis ir Komunistiskās partijas stingrā kontrole, kas nenovēršama, kamēr taktika, kas koncentrējas uz rūpniecisko kapacitāti un eksporta atbalstu, ir pretrunīga, viņa rakstīja New York Times viedokļa rakstā.
Lielākajai daļai ekonomistu ir ieteicis, lai Ķīnas vadītaji atbrivotu privato sektoru un veicinatu lielaku patēriņu, kas prasitu valdibas reformu – “un tas ir nepieņemami,” viņa piebilda.
